Atcerēsimies, ka savulaik, kad šo uzņēmumu pirmoreiz tirgoja, administrators un bez publiskā iepirkuma procedūras 2013. gada pavasarī piesaistītais tā laika valdības konsultants Prudentia drīz pēc darījuma par to vien, ka vispār atradis pircēju, saņēma vairāku miljonu atlīdzību, kas tika rēķināta no darījuma kopsummas, pat neskatoties uz to, ka darījums faktiski izrādījās valstij neveiksmīgs – valsts nesaņēma ne pusi no solītajiem 107 miljoniem un viss turpināja iet uz grunti. Tātad, kurš par to atbildēs, ka pat tirgotājiem un konsultantiem ir pārmaksāts? Jeb, pareizāk sakot, dārgi samaksāts par procesu bez rezultāta. Naivi būtu atbildību sagaidīt arī no tā laika finanšu ministra un premjera, kuri abi nu augstos amatos, kā saka, dziļākos ūdeņos.
Arī tagad administratori saņem lielu naudu, taču viņu interese ir nevis, lai uzņēmums strādātu vai kas Liepājas metalurga teritorijā notiks, bet gan nopelnīt ar jebkādu darījumu. Un atkal – tas ir valsts interesēs?
Atbild Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš:
Es tagad negribu uzņemties tiesneša lomu un meklēt kādus vainīgos KVV Liepājas metalurgs (LM) liktenī, jo man nav pieejama pilnīga informācija par uzņēmumu, tāpēc grūti izdarīt secinājumus, kādēļ ilgstoši tā arī nav izdevies atjaunot LM darbību. Taču noteikti viens no būtiskiem problēmu iemesliem ir arī elektroenerģijas cena, kas Latvijā ir būtiski augstāka nekā, piemēram, Igaunijā, kas turklāt negatīvi ietekmē visu ražošanas nozari, ne tikai LM.
Skaidrs, ka LM dīkstāve pārāk ieilga, kā dēļ LM ļoti ātri zaudēja savas tirgus nišas, un patlaban ir grūti prognozēt, vai gadījumā, ja LM darbību kāds tomēr mēģinās atjaunot, vai un cik ātri uzņēmums spēs atgūt pozīcijas tirgū, jo tas prasīs milzīgus līdzekļus, turklāt situācija pasaulē ir būtiski mainījusies. Manuprāt, esam palaiduši garām īsto brīdi, tāpēcļ mana ticība par iespēju atjaunot LM darbu ir diezgan švaka.
reptilis
opā
Zobs Kaulā