Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Levits: Ģenerālprokuratūra šobrīd darbojas zem viduvējā līmeņa

Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteiktie kandidāti, visticamāk, visi izturēs drošības iestāžu slepeno pārbaudi, jo vairākumam jau patlaban ir darbam nepieciešama speciālā pielaide valsts noslēpumam. Tas nozīmē, ka Tieslietu padomei no astoņiem kandidātiem ar līdzvērtīgu izglītību un darba stāžu būs jāizraugās piemērotākais pretendents ģenerālprokurora amatam. Valsts prezidents Egils Levits raidījumam Nekā personīga norāda, ka līdz šim prokuratūra ir darbojusies zem viduvējā līmeņa, un kā pamatproblēmu min juridiskās un kriminālizmeklēšanas izglītības kvalitāti.

Ģenerālprokurora atlasē pirmo reizi izmantos jaunu kārtību - to izraudzīsies Tieslietu padome, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski, un tas paver ceļu lielākai konkurencei. Tieslietu padome noteikusi vispārīgus kritērijus, kuriem atbilst gandrīz visi pretendenti. Uz augsto amatu kandidē seši pašreizējie tiesu varas pārstāvji - Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.

Konkursa pretendents ir arī bijušais prokurors Aldis Pundurs un Gunārs Kūtris, kurš ir bijušais virsprokurors un Satversmes tiesas priekšsēdētājs. 

Visiem kandidātiem ir augstākā juridiskā izglītība. Visiem, izņemot Punduru, ir arī vadības pieredze. Prasītā akadēmiskā pieredze nav tikai Meistaram, Mickevičam un Ilsterim. 

Likumu izstrādes procesā vairāk vai mazāk iesaistīti bijuši gandrīz visi, izņemot Mickeviču un Punduru, kurš pēdējos gadus darbojies advokatūrā. Visi pretendenti runā angļu valodā, tiesa vidējā līmenī, Stukāns pamatlīmenī pārvalda arī vācu, bet Ilsteris - franču valodu.

Ar politiskajām partijām saistīti divi kandidāti - Pundurs ir Nacionālās apvienības biedrs, Kūtris kā partijas No sirds Latvijai bijis ievēlēts 12.Saeimā, bet no ZZS saraksta startēja pēdējās parlamenta vēlēšanās Saeimā neiekļuva un patlaban nav nevienas politiskas partijas biedrs.

Tieslietu padomes ietekmīga persona ir tās vadītājs Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Ģenerālprokurora atlasē lielu lomu spēlē arī Ēriks Kalnmeiers, kurš šo amatu ieņēma līdz šim. Kamēr Tieslietu padomes līderis publiski nav izteicies ne par vienu no kandidātiem,  Kalnmeiers pirms balsojuma nosaucis divus savus favorītus - Mickeviču un Armīns Meisteru.

Bijušais Valsts prezidents un bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers gan uzskata, ka šāda rīcība bijusi nepareiza. ''Viennozīmīgi nedrīkst saukt savus favorītus pirms ir sācies vērtēšanas process.Tā atkal ir reputācijas lieta, to saka ieinteresēta  persona un nākošais jautājums, vai tāda persona var lemt (par nākamo ģenerālprokuroru). Jaunā kārtība demonstrē, ka darbojošās personas līdz galam neizprot, cik nopietns ir šis process, kurā izraugās ģenerālprokuroru," skaidro Zatlers.

Arī Ināra Šteinerte, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese, uzskata līdzīgi. "Ja (pašreizējais) ģenerālprokurors ir dalībnieks Tieslietu padomē un plāno piedalīties balsojumā par ģenerālprokurora kandidātiem, pareizāk būtu bijis nenosaukt savus favorītus. Viņš savas domas varēja izteikt padomē, apspriežot kandidātus, bet tā atklāti, esot vēl Tieslietu padomes loceklis, viņš nerīkojās pareizi." 

Nākamo ģenerālprokuroru jūnija sākumā izraudzīsies 15 Tieslietu padomes locekļi. Viņu vidū divi politiķi - tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, jau minētais ģenerālprokurors, vairāku tiesu varai piederošu pārstāvju kā notāru, advokātu un tiesu izpildītāju vadība, un deviņi tiesneši. Juris Stukāns nonācis abās pusēs, ir gan Tieslietu padomes pārstāvis, gan viens no kandidātiem, par ko padomei jābalso. Un pēc ekspertu sacītā, Stukānam nebūtu jāpiedalās balsojumā pašam par sevi. Stukāns raidījumam sacīja, ka to izlems sēdē.

Par to, kāds būs nākamais ģenerālprokurors, pēc ekspertu domām liecina kandidātu konkursā iesniegtās koncepcijas. Pieci no pretendentiem raidījumam atļāva ar tām iepazīties. 

Kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem Koncepcijās kandidāti minējuši nepieciešamību mainīt prokurora lomu un veicināt kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka nākamajam ģenerālprokuroram "ir jāredz prokuratūras loma valstī, ir jāsaredz arī problēmas. Jāredz kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim viduvējā līmenī, nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni vai pat zem viduvējā līmeņa. Tas ir saistīts ar juridisko izglītību, profesionalitāti un arī zināmu rutīnu. Pamatproblēma ir tā, ka juridiskā un kriminālizmeklēšanas izglītība mums nav pietiekošā līmenī. Tas ir permanenti un visu laiku tā ir bijis. Un tādā vidējā laika posmā tas būtu galvenais, kam būtu jāpievērš uzmanība." 

Trīs kandidāti savās vīzijās runā par nepieciešamību palielināt sabiedrības uzticību prokuratūras darbam un iestādes prestiža celšanu.

Viens no kandidātiem - Ilsteris - runā par nepieciešamību nostiprināt prokuratūras neatkarību arī valsts pamatdokumentā Satversmē, lai līdzīgi kā Polijā, Ungārijā vai citviet - jauns politiskais režīms nepārvērš to apspiešanas ierocī. 

Levits tam daļēji piekrīt, taču tādā gadījumā būtu jārada pretī tāds mehānisms, kas liek ģenerālprokuroram atskaitīties par iestādē notiekošo un, mazspējīgas vadīšanas gadījumā, viņu likumīgā ceļā no amata noņemt, negaidot termiņa beigas.

"Neatkarība ir vajadzīga, lai varētu izmeklēt konkrētās lietas. Neatkarība neatbrīvo no atbildības. Katrs ģenerālprokurors ir pirmo reizi šajā amatā un tas ir ārkārtīgi atbildīgs amats. Var izrādīties, ka viņš ir tiešām spējīgs, bet var izrādīties, ka viņš nav spējīgs, un tad visai valstij ir jāgaida tie 5 gadi, kamēr izbeidzas viņa mandāts. Tā kā jābūt sistēmai, kādā veidā šī atbildība tiek nodrošināta. Un šeit neiet runa par likumpārkāpumiem, tur viss ir skaidrs," skaidro Levits.

Lai arī Tieslietu padomes ģenerālprokurora konkursa nolikumā  minēts, ka balsojums notiks slēgti, padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ar preses sekretāra starpniecību norādīja, ka līdz galam šo jautājumu izlems sēdē, kas visticamāk notiks 8.jūnijā. Vēlēšanās tiks izraudzīts tikai viens kandidāts ar vismaz astoņām Tieslietu padomes dalībnieku balsīm.

Tieslietu padomes ievēlētā ģenerālprokurora kandidāta vārds Saeimai jādara zināms nav vēlāk kā mēnesi pirms darbu beidz Kalnmeiers. Viņa pēdējā diena amatā ir 11.jūlijā un pastāv nelielas šaubas, vai SAB pagūs visiem kandidātiem sniegt savu atzinumu laikus, lai šo termiņu ievērotu.

Top komentāri

Čestnijs
Č
Ja sniegtu (sabiedrība) lielāku atbalstu žurnālistiem, var tad izrādīties, ka daudzu lietu nemaz neeksitē, daudzas sen jau iztiesātas un nodotas arhīvā, vai pret labiem cilvēkiem vienkārši izbeigtas.
kalašnikovs
k
Спасибо партиям родным, и президентам лично! Голодный муж идёт домой и болт стоит отлично!
Latviešu Valsts
L
Kādu nu kremļa suns lembergs nu bija noteicis, tā arī darbojās ...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē