Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, valsts pirmā persona akcentēja, ka klimata pārmaiņu sekas ir jūtamas visā pasaulē, piemēram, biežāks sausums ir izraisījis badu Somālijā, Pakistānā kūstošie ledāji ir izraisījuši trešdaļas valsts teritorijas applūšanu.
Savukārt no Grieķijas līdz Austrālijai un ASV ekstrēmas temperatūras izraisa plašus meža ugunsgrēkus, bet Latvijā klimata pārmaiņas samazina bioloģisko daudzveidību, pauda Valsts prezidents, uzsverot, ka situāciju pasliktina Krievijas nelikumīgais karš Ukrainā, kas tieši ietekmē pārtikas un energoapgādes drošību un vidi un novērš uzmanību un resursus no pasākumiem klimata jomā.
"Ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, ienākumu līmenim un dzimumam ir svarīga nozīme. Mūsu pienākums ir aizsargāt un stiprināt kopienas, kas ir visneaizsargātākās un vismazāk atbildīgas par klimata pārmaiņām," akcentēja Levits.
Viņa ieskatā, zaļie risinājumi ne tikai veicina centienus samazināt klimata pārmaiņas, bet arī nodrošina lielāku energoapgādes drošību. Levits norādīja, ka Latvijā dažādots energoavotu klāts, paātrinot vēja parku projektu īstenošanu. Tāpat Latvija ir apņēmības pilna sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam.
"Latvija ir apņēmusies sasniegt Eiropas Savienības mērķi līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāžu emisijas vismaz par 55%. Vietējā mērogā divas lielas Latvijas pilsētas - Rīga un Liepāja - līdz 2030.gadam vēlas būt starp pirmajām 100 klimatneitrālajām pilsētām Eiropā," norādīja prezidents.
Pēc Levita paustā, kolektīvām problēmām ir vajadzīgi kopīgi risinājumi, un šiem risinājumiem ir jābalstās uz taisnīgu pāreju. Efektīvai klimata pārmaiņu pārvaldībai ir nepieciešama cieša sadarbība ar valdību, uzņēmumiem, zinātniekiem un pilsonisko sabiedrību.
Valsts prezidents uzsvēra, ka COP27 būtu jātiecas pārvarēt valstu atšķirības klimata pārmaiņu seku mazināšanas, pielāgošanās, zaudējumu un postījumu novēršanas un klimata pārmaiņu finansēšanas jomā. Levits uzsvēra, ka kavēšanās ar klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem tikai palielinās vajadzību pēc pielāgošanās pasākumiem un finanšu resursiem. Viņa ieskatā, Šarm eš Šeihas konferences iznākumam jābūt vērienīgai, visaptverošai globālai atbildei uz klimata pārmaiņām.