Ārvalstu investoru padome ļoti regulāri tiekas ar valdību, atsevišķiem ministriem. Redzams, ka jūs ļoti rūpīgi vienmēr gatavojaties šīm tikšanās reizēm. Ir kaut kāda, kā saka, atdeve no tā visa, proti, vai jūsu sniegtos ieteikumus respektē?
Taisnība, ka mēs regulāri tiekamies. Šajā gadā ir 24. reizi augsta līmeņa tikšanās, kad FICIL vadība tiekas ar Ministru prezidentu un ar ministriem. Arī par gatavošanos piekrītu – ir tiešām tā, ka mēs katru gadu izvērtējam, kā būtu bijis labāk, un arī šajā gadā mēs esam bijuši ļoti čakli, jo tiešām mums rūp Latvijas nākotne un attīstība. Šogad mēs piedāvājām 11 pozīciju dokumentus, kuros aprakstām, mūsuprāt, būtiskās jomas, sniedzam rekomendācijas gan virzienu līmenī, gan arī ļoti konkrētus ieteikumus.
Kur var redzēt šos pozīciju dokumentus?
FICIL mājas lapā internetā tie publicēti gan latviešu, gan angļu valodā.
Vai ir atdeve? Es teiktu – jā, noteikti. Mēs jau vairāku gadu garumā esam runājuši par nesakārtotību banku sektorā, kas iepriekš bija. Šī joma sakārtojas. Un februārī, izsprūkot no Moneyval pelēkā saraksta, varējām pārliecināties, ka tiešām liels darbs ir izdarīts un tas noticis ar valdības atbalstu. Savukārt, ja atskatāmies uz pagājušajiem 12 mēnešiem, to, ko pagājušajā gadā augsta līmeņa tikšanās laikā akcentējām Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, tad viena no jomām, kur panākta tiešām liela virzība uz priekšu, ir augstākās izglītības reforma – attiecīgais likums jau tiek skatīts Saeimā. Tas, par ko mēs iestājāmies, lai tiktu mainīts augstākās izglītības sistēmas pārvaldības modelis. Šajā ziņā tiešām ir progress. Un otra tēma, ko mēs arī akcentējām kā ļoti aktuālu pagājušajā gadā, ir par to, ka ir nepieciešams izveidot specializētas tiesas, un konkrēts rezultāts mūsu ieteikumam ir tas, ka jau pieņemts lēmums izveidot Latvijā ekonomisko lietu tiesu, kurai jau no 1. janvāra ir jāuzsāk sava darbība. Tā ka tas, ko es varu tiešām teikt: valdība mūs dzird, ieklausās mūsu viedoklī, un arī rezultāti ir. Ir skaidrs, ka nav iespējams ieviest gada laikā visas mūsu rekomendācijas, bet tas, ko es gan varu teikt, ka dialogs veidojas arvien ciešāks un virziens ir tiešām vienots – par Latvijas attīstību uz priekšu.
Arī pagājušajā nedēļā tiekoties, mēs pārrunājām virkni jautājumu ar skatu uz nākotni. Mēs īpaši akcentējām četras jomas, no kurām viena ir par sabiedrības veselības aprūpi, otra ir par nodokļu sistēmas paredzamību un stabilitāti, trešā ir par tiesu sistēmas efektivitāti un vispār par tiesiskumu Latvijā, un ceturtais no īpaši akcentētajiem jautājumiem šogad ir par digitalizāciju.
Vai nav tā, ka jūs it kā vienojaties par ļoti aktuālām un saprotamām lietām, bet tad izpildījums beigās sanāk kaut kāds dīvains, kas pēc tam atkal jālabo? Ļoti spilgts piemērs, manuprāt, ir banku sabaidīšana par sekām darbībai ar "slikto" naudu, kā rezultātā bankām nevēlami kļuvuši mūsu uzņēmēji, kas eksportē uz austrumos esošajām valstīm, tāpat ārvalstu investori saskaras ar grūtībām vai pat neiespējamību Latvijā atvērt kontus. Piemēram, ministri aicina Baltkrievijas uzņēmumus pārcelties uz Latviju, tajā pašā laikā bankas tos nelabprāt grib pie sevis redzēt bailēs par iespējamām problēmām ar naudas izcelsmi.
Es varu piekrist tiktāl, ka banku prasības šobrīd Latvijā ir ārkārtīgi striktas. Bet, ja paskatāmies no otras puses, es negribu iedomāties situāciju, ja Latvija būtu nokļuvusi šajā pelēkajā sarakstā, – tad mēs būtu vēl daudz vairāk pazaudējuši investīcijas. Tas, pie kā mēs šobrīd aktīvi strādājam, veidojot aktīvu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm, – kas ir tās prasības, kuras ir obligāti jāievēro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 15. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!