Maldās tie, kas uzskata, ka lauksaimniecība un zivsaimniecība ir tradicionālas nozares, kurām inovācijas iet secen. Tā nebūt nav. Digitalizāciju ievieš valsts un mudina to lietot lauksaimniekus, tas atvieglo komunikāciju, pakalpojumu un finansējuma pieprasīšanu. Sākotnējās bažas, ka lauksaimnieki būs kūtri jaunu sistēmu lietošanā, izrādījušās bez pamata. Piemēram, kopš 2021. gada darbojas Lauksaimniecības datu centra mobilā lietotne e-LDC, kurā var, piemēram, reģistrēt ganāmpulkus un apmaksāt rēķinus. Redzam, ka lauksaimnieki to arī aktīvi izmanto.
Zemkopības ministrija (ZM) kopā ar sociālajiem partneriem ir izstrādājusi elektronisko tehnikas un iekārtu katalogu, kas paātrina pieteikumu aizpildīšanu par atbalsta pieprasījumu ieguldījumiem lauku saimniecībās, atceļ vajadzību pēc iepirkumiem un paātrina projektu izvērtēšanu Lauku atbalsta dienestā. Tā lauksaimnieki var saņemt finansējumu ātrāk.
No šā gada 1. janvāra sākta piekrastes zvejas datu reģistrācija ZM informācijas sistēmā. Gan zvejniekiem, gan atbildīgajām iestādēm reāllaikā pieejamie dati samazina manuālo darbu, administratīvo resursu un laika patēriņu, uzlabo zivju resursu pārvaldību un zvejas kontroli. Esam piesaistījuši papildu finanšu resursus nozarei, un procesu digitalizācija ļauj vieglāk tos pārvaldīt. Par 2021. gadu lauksaimnieki saņems 314 miljonus eiro Eiropas Savienības tiešos maksājumus, tas ir par 11,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Ir paplašināti arī atbalsta veidi – izstrādāti vairāki jauni instrumenti, tostarp mazajiem lauksaimniekiem, kuri pēdējos divos gados ir saņēmuši papildu finansējumu teju septiņu miljonu eiro apmērā.
Tikmēr Lauksaimniecības atbalsta programmas pārejas periodā – šogad un nākamgad – nodrošināts papildu finansējums 20 miljonu eiro apmērā lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības aizdevumu programmu īstenošanai. Savukārt no valsts budžeta dažādām jomām 2021. gadā piešķirts 15 miljonu eiro finansējums, bet nākamgad tas ir dubultots, sasniedzot 30 miljonus eiro. Vienlaikus esam arī sakārtojuši vairākus normatīvus, lai aizsargātu mūsu lauksaimnieku intereses un atvieglotu darbu. Esam arī pilnveidojuši dalību zaļo publisko iepirkumu pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, lai veicinātu vietējās izcelsmes produktu pārstāvību.
Par inovācijām lauksaimniecībā
Lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai un spēcīgākai starptautiskai konkurencei vienlīdz svarīgs ir pieejamais finansējums, sakārtoti normatīvie akti un digitalizēti procesi. Pirmos divus nodrošina valsts, pēdējais ir jādara kopā – valstij, sociālajiem partneriem, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. To, ka esam uz pareizā ceļa, apliecina eksporta vērtības pieaugums. Atbilstoši Eurostat datiem 2021. gada pirmajā pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 18,4% no kopējās eksporta vērtības – tā bija par 81,5 miljoniem eiro lielāka nekā tādā pašā periodā pērn.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.