Kaut gan seksuālās izglītības un kontracepcijas pieejamības uzlabošana palīdzētu mazināt nepilngadīgo grūtnieču skaitu, valstij ir jāpilnveido arī atbalsta sistēma gadījumiem, kad meitene pirms pilngadības sasniegšanas tomēr ir palikusi stāvoklī un nonāk dažādu smagu izvēļu priekšā, uzsvēra Bērnu slimnīcas fonda (BSF) pārstāve Linda Anna Dāldere.
Līdz ar to BSF valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nozares speciālistiem prezentējis projekta ietvaros veiktu pētījumu, kurā gan pašas jaunās māmiņas, gan ar nepilngadīgajām grūtniecēm strādājošie speciālisti dalījušies savā pieredzē un skatījumā par nepieciešamajiem sistēmiskajiem uzlabojumiem.
BSF vadītāja Liene Dambiņa sacīja, ka nepilngadīgām māmiņām dzimušo bērnu skaits pēdējo divdesmit gadu laikā ir pakāpeniski samazinājies, tomēr gan veselības aprūpes iestāžu, gan sociālo dienestu redzeslokā ik gadu joprojām nonāk vairāk nekā simts sievietes, kurām grūtniecība iestājusies pirms pilngadības sasniegšanas, tostarp arī meitenes līdz 14 gadu vecumam.
Redzot, kādas sekas atbalsta trūkums atstāj uz nepilngadīgajiem vecākiem un viņu bērniem, BSF jau vairākus gadus cenšas sniegt praktisku palīdzību, iesaistot brīvprātīgos mentorus un nodrošinot jaunajām māmiņām veselībai nepieciešamās lietas, kas nav valsts apmaksātas. Dambiņa gan norādīja, ka sniegtais atbalsts nav pietiekams, turklāt tas ir pieejams tikai Bērnu slimnīcas aprūpē esošajām meitenēm.
Līdz ar to šobrīd tiek īstenots projekts ar mērķi iesaistīt sabiedrību un izveidot rīcības plānu, kas vērsts uz nepieciešamo nepilngadīgo grūtnieču atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā, kā arī preventīvām darbībām.
Projekta laikā no šī gada aprīļa līdz jūnijam Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne veica pētījumu par sievietēm, kuras iznēsājušas un dzemdējušas bērnus vēl pirms pilngadības sasniegšanas. Pētījumā tika veiktas intervijas gan ar sešām sievietēm, kuras pēdējo gadu laikā kļuvušas par nepilngadīgām māmiņām, gan 11 dažādu nozaru ekspertiem, kuri ar šādām sievietēm strādā. Tāpat pētījums sniedz ieskatu gan apstākļos, kādos nepilngadīgās meitenes atrodas grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, gan jauno māmiņu un speciālistu novērojumos par atbalsta sistēmas trūkumiem.
No sešām intervētajām māmiņām, kuras ir vecumā no 16 līdz 20 gadiem, tikai viena bērnu bija plānojusi - pārējās bērnu ieņēma neplānoti, turklāt vienai no viņām grūtniecība iestājās izvarošanas rezultātā.
Pētījums liecina, ka vairumā gadījumu neplānotās grūtniecības iestājušās tādēļ, ka meitenes nav līdz galam apzinājušās šo risku - viņas atzīst, ka skolās seksuālā izglītība ir ļoti virspusēja un jauniešiem nereti ir kauns meklēt kontracepcijas līdzekļus vai trūkst naudas. Pēc bērna piedzimšanas tikai divas intervētās sievietes dzīvo kopā ar bērnu un bērna tēvu - pārējās vai nu dzīvo ar bērnu pie saviem vecākiem, ir atdevušas bērnu vecvecāku aprūpē un dzīvo citur, vai dzīvo ārpusģimenes aprūpes iestādē. Puse intervēto jauno sieviešu nemācās un nestrādā, lielākoties tādēļ, ka nav neviena, kurš palīdzētu bērnu pieskatīt.
Atklāts, ka jaunietēm trūkst sociālā, psiholoģiskā un informatīvā atbalsta gan pirms, gan pēc dzemdībām, un būtiska ir arī pavisam praktiska palīdzība, piemēram, bērna pieskatīšanai vai jaundzimušā pūriņa sagādāšanai.Turklāt tikai puse no intervētajām sievietēm par attieksmi no līdzcilvēkiem un speciālistiem izsakās pozitīvi - puse saskārusies ar nosodījumu vai pat spiedienu no bērna atteikties. Kā īpaši sāpīgs jautājums izcelts arī tas, ka bērnu tēvi izvairās no atbildības par bērna audzināšanu.
Kā nepilngadīgo grūtnieču un māmiņu aprūpē iesaistītie speciālisti pētījumā piedalījās arī sociālie darbinieki, audžuvecāki, ārste-ginekoloģe, vecmāte, bāriņtiesas pārstāve un citi speciālisti, kuri dalījās savā pieredzē un novērojumos.
Secināts, ka valstī būtu sistemātiski jāuzlabo ne vien seksuālās izglītības un kontracepcijas pieejamība, bet arī nepilngadīgo grūtnieču aprūpē iesaistīto speciālistu kompetence un savstarpējā sadarbība, gadījuma vadības metodes, psiholoģiskās un sociālās palīdzības pieejamība, piemēram, atbalsta grupas, kā arī materiālās un finansiālās palīdzības piedāvājums nepilngadīgajiem vecākiem.
Ķīvīte-Urtāne uzsvēra, ka šāda tipa kvalitatīvais pētījums par nepilngadīgajām grūtniecēm un jaunajām mātēm Latvijā, iespējams, veikts pirmo reizi. Pētījums jau no paša sākuma tika plānots kā lietišķs, proti, kā tāds, kura rezultāti varētu tikt praktiski pielietoti valsts politikas veidošanā attiecībā uz agrīnas grūtniecības profilaksi un nepilngadīgo grūtnieču atbalsta un aprūpes uzlabošanu.
Viņa norādīja, ka pētījuma rezultāti apliecina - agrīna grūtniecība nav tikai medicīniskas dabas vai sabiedrības veselības jautājums, bet gan problēma, kuras risināšana prasa jau pagājušajā gadsimtā Apvienoto Nāciju Organizācijas formulētās pieejas "veselību visās politikās" realizāciju praksē Latvijā.
Par pētījuma rezultātiem tā autore un nozares speciālisti kopā ar valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem turpinās diskutēt BSF organizētajā diskusiju ciklā. Augustā projekta ietvaros tiek organizētas arī nepilngadīgo grūtnieču un māmiņu atbalsta grupas, kuras vada Pusaudžu resursu centra psihologs.
Projektu un tā ietvaros īstenotos pasākumus finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par pētījuma saturu atbild BSF.