Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Plešs: Pāreja uz klimatneitralitāti ir viena no nacionālajām prioritātēm

Pāreja uz klimatneitralitāti ir viena no Latvijas nacionālajām prioritātēm, piektdien, tiešsaistē piedaloties Eiropas Komisijas (EK) Digitālajā dienā, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs pauda Latvijas atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu deklarācijai par ES zaļo un digitālo transformāciju. Pievienojoties deklarācijai, ES dalībvalstis atbalsta pasākumus, lai mobilizētu ieguldījumus zaļās un digitālās tehnoloģijās, lai paātrinātu klimata pasākumu īstenošanu, skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Tāpat tas darīts, lai palīdzētu radīt darbavietas, veicinātu izaugsmi un ļautu ES izkļūt no Covid-19 radītās krīzes stiprākai, zaļākai un noturīgākai.

Lai gan zaļā un digitālā ES brieduma līmenis dažādās valstīs ir atšķirīgs, kopumā šķēršļi un izaicinājumi, lai pārveidotu ekonomiku, sabiedrību un publisko sektoru, varētu būt līdzīgi visās ES valstīs, uzskata Plešs.

"Latvijā vides un digitālās transformācijas jautājumi ir vienas ministrijas pārziņā. Ja pirms daudziem gadiem tas izskatījās pēc neparastas kombinācijas, tad šobrīd tas ir veiksmīgākais risinājums, kas iemieso mūsu centienu būtību - izmantojot digitālo transformāciju virzīties uz zaļo pāreju," komentēja amatpersona.

Ministrs akcentēja, ka tiek izvirzīti ambiciozi mērķi un tiek sperti nozīmīgi soļi to īstenošanai. Pirmkārt, jāatzīst valsts sektora loma, veicinot visaptverošu sabiedrības pārveidi. Otrkārt, līdz šim digitālā un vides politika nav bijušas pietiekami saistītas, taču nepieciešama sistēmiska pieeja, kas apvieno zaļo un digitālo politiku un iniciatīvu līdzfinansēšanu papildu darbībās. Trešais svarīgais aspekts ir partnerība un komandas darbs - jāsadarbojas ES līmenī. Pēc viņa paustā, deklarācija par zaļo un digitālo transformāciju ir būtisks stimuls labākai sadarbībai un zaļās un digitālās jomas integrācijai politikā.

Politiķis norādīja, ka pāreja uz klimatneitralitāti ir viena no nacionālajām prioritātēm, ko plānots sasniegt, izmantojot digitālos risinājumus un dzīvesveida izmaiņas sabiedrībā. Īpaši nozīmīgi ir ģeotelpiskie dati, lai atbalstītu turpmāku digitālās vides apvienošanu, attīstot digitālos dvīņus, kas atspoguļo reālo objektu, kas ir dabā, ar visām tā īpašībām datorā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu prognozēšanu un modelēšanu visdažādākajās jomās, tostarp klimata un pilsētplānošanā.

Tāpat ministrs arī uzsvēra, ka izstrādātas Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, lai ieviestu izvirzītos mērķus attiecībā uz zaļo un digitālo transformāciju, kā arī paredzētu ieguldījumus kopīgu datu telpu, infrastruktūras attīstīšanai un modernizēšanai. Tāpat ministrs atzīmēja arī EK Digitālā Kompasa 2030, kas iezīmē Eiropas digitālos mērķus līdz 2030.gadam, nozīmīgumu, lai padarītu digitālo infrastruktūru Eiropā drošu, efektīvu un ilgtspējīgu.

Ministrs atzina, ka zaļā transformācija attiecas arī uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru, kur publiskā pārvalde var rādīt priekšzīmi, piemēram, aicinot valsts sektorā zaļo publisko iepirkumu noteikt par obligātu. Ministrs uzsvēra mākoņpakalpojumu izmantošanas potenciālu un jo īpaši mākoņu resursu koplietošanu ne tikai valsts mērogā, bet arī ES līmenī. Latvija ir sākusi attīstīt valstu vienoto mākoņu infrastruktūru, lai nodrošinātu kopējus skaitļošanas resursus un sadarbspēju ar ES koplietojamo mākoņa infrastruktūru.

"Digitālās dienas" laikā ES dalībvalstis pievienojās arī deklarācijai par Eiropas datu vārtejām, paužot apņemšanos ES kļūt par pasaules mēroga datu centru, balstoties uz starptautisko savienojamību, un citu svarīgu datu infrastruktūru. Pievienojoties deklarācijai par ES jaunuzņēmumu nācijas izcilības standartu, ES dalībvalstis demonstrē politisko gribu un apņemšanos rīkoties, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas jaunuzņēmumi būtu ieguvēji no labās prakses, kas ir Eiropas un pasaules veiksmīgāko jaunuzņēmumu ekosistēmas pamatā, norādīja VARAM.

 

Top komentāri

Arturs Prieditis
Katram laikmetam sava retorika! Ja komunisma celtniecības retorika bija relatīvi adekvāta cilvēka vitālajām eksistenciālajām interesēm, tad kam ir adekvāta dotajā tekstā sastopamā retorika ir grūti pateikt. Turklāt retorika tiek pasniegta kā nacionālā ideja un tautas nākotnes mērķis, nebaidoties degradēt, saduļķot, kariķēt, debilizēt tautas priekšstatu par turpmāko dzīvi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Viedās tukšmuldēšanas lozungu koalīcija(4)

Pēdējo pusgadu premjers Krišjānis Kariņš, uzstājoties ar uzrunām sabiedrībai kopumā vai kādām konkrētām grupām, aizvien aktīvi mīl deklamēt vārdu salikumu "viedā reindustrializācija&...

Demokrātiju saliedēšana(2)

Tuvojas beigām Džo Baidena pirmā vizīte ASV, tostarp ir noslēdzies NATO valstu vadītāju samits Briselē, kura noslēguma komunikē 63 reizes ir pieminēta Krievija un 10 reizes Ķīna.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē