Patlaban ir ļoti daudz neskaidru jautājumu gan saistībā ar energodrošību, gan ekonomikas procesiem kopumā. Kā raugāties uz pašreizējo situāciju, un ar ko mums jārēķinās šogad kopumā un arī nākamās ziemas kontekstā gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES)?
Runājot par Latviju, viens no galvenajiem uzdevumiem ir tikt galā ar izaicinājumiem enerģētikas sektorā, un pagaidām šķiet, ka nepieciešamos soļus un risinājumus īstenojam diezgan prātīgi. Pirmkārt jau gāzes apgādes kontekstā pieņemu, ka Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvjiem ir pastāvīga komunikācija ar Lietuvu, Igauniju un Somiju saistībā ar nepieciešamās infrastruktūras apzināšanu, lai nodrošinātu iespējas saņemt sašķidrināto dabasgāzi (LNG) caur termināļiem Baltijas jūrā. Šobrīd ir diezgan droša pārliecība, ka papildu Klaipēdas terminālim arī Igaunijā Paldisku terminālis līdz gada beigām tiks izveidots, kas mums savukārt nodrošinās iespēju arī caur šo termināli iegādāties dabasgāzi šīs ziemas patēriņa vajadzībām. Kas attiecas uz vairāku valstu kopīgiem iepirkumiem energojomā, ko iesaka arī Eiropas Komisija, piemēram, ar Igauniju mums ir vienošanās par sadarbību šādos iepirkumos, un pieņemu, ka līdzīga sadarbība varētu notikt arī ar Lietuvu un Somiju. Manuprāt, starpvalstu sadarbība ir sekmīga un energoresursu apgādes problēmām nevajadzētu būt. Protams, vēl paliek atklāts jautājums, vai (Krievija – red.) Latviju kādā brīdī atslēgs no BRELL tīkla (BRELL enerģētiskais loks, kurā visu trīs Baltijas valstu energosistēmas ir savienotas kopīgā sistēmā ar Krieviju un Baltkrieviju, red.), piemēram, kad jauksim nost pieminekli Pārdaugavā vai kaut kādu tamlīdzīgu iemeslu dēļ. Tad mūsu TEC-1 un TEC-2 būs jādarbina ar pilnu jaudu – ne tāpēc, ka varēs izdevīgi pārdot saražoto elektrību, bet tāpēc, ka būs jābalansē elektroapgādes tīkls.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19.jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!