Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja, ir veikts pētījums "Romu situācija Latvijā", kurā ietverta septiņu pašvaldību - Daugavpils, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas, Rīgas, Talsu novada un Tukuma novada pieredze tādās jomās kā sadarbība ar kopienu, bērnu izglītība, atbalsts mājokļu jautājumos un sociālās palīdzības sniegšanā.
Pētījumā secināts, ka pašvaldībās ir vērojama dažāda pieredze sadarbībā ar romiem un viņus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (NVO). Ir pašvaldība, kura iekļauj romu NVO savās komisijās, vienlaikus pašvaldībā darbojas romu mediators, skolā ir pieejams romu tautības skolotāju palīgs. Ir arī pašvaldības, kuras aktīvi mēģina motivēt romus veidot savas NVO, tomēr gala rezultātā tā ir pašu romu izvēle.
Tiesībsarga skatījumā, romu bērnu izglītošanai jāpievērš īpaša uzmanība jau pirmsskolas posmā, lai bērni veiksmīgi uzsāktu skolas gaitas. Ir jānodrošina romu tautības skolotāju palīgi tajās izglītības iestādēs, kuras apmeklē vairāki romu bērni, lai viņi varētu pilnvērtīgi, kvalitatīvi un apgūt mācību procesu. Īpašu satraukumu rada romu tautības bērnu skaits speciālās izglītības iestādēs.
Gan pašvaldības, gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) norāda, ka romi lielākoties iesaistās pašvaldību organizētajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un piesakās uz zemāk apmaksātiem darbiem. Kā nodarbinātības šķēršļus gan pašvaldības, gan NVA norāda - zemu izglītības līmeni, zemu pašmotivāciju, izplatītus stereotipus par romiem darba devēju vidū. Tomēr interesanti, ka no visām NVA norādītajām tautībām, tieši romiem ir visīsākais vidējais bezdarba ilgums.
Sociālās palīdzības jomā vairums pašvaldību norāda, ka pēc palīdzības romi lielākoties vēršas paši, un parasti tie ir vieni un tie paši cilvēki (ģimenes), kuri ir sociālā dienesta redzeslokā un kuru situācija faktiski nemainās. Taču ir arī gadījumi, kad palīdzība tiek sniegta vai nu pēc dzīvokļa apsekošanas, konstatējot neatbilstošus sadzīves apstākļus, vai arī reaģējot uz citu cilvēku un atbildīgo iestāžu sniegtajām ziņām.
Kā atzīmē birojs, lai arī var secināt, ka lielākoties romu tautības pārstāvji zina par pieejamo atbalstu, pašvaldības ir norādījušas, ka vairums tieši vecākās paaudzes romu nemāk ne lasīt, ne rakstīt un līdz ar to arī sagatavot iesniegumu par sociālās palīdzības piešķiršanu.
Tiesībsargs izcēlis arī labās prakses piemērus, ko citas pašvaldības varētu pārņemt savā darbā. Piemēram, romu aktīva līdzdalība pašvaldībā vairākos līmeņos - romu NVO piedalās gan pašvaldības komisijas sēdēs, darbojas aktīva romu mediatore, kas palīdz risināt dažādus jautājumus, izglītības iestādē ir romu tautības skolotāja palīgs. Labus rezultātus var redzēt, ja romu jauniešus iesaista dažādās ārpusskolas interešu aktivitātēs, piemēram, futbols, bokss, karatē. Jaunieši sasniedz labus rezultātus konkrētā sportā gan vietējā, gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, kā arī treneri palīdz viņus motivēt apgūt izglītību. Tāpat ir pozitīvi vērtējama iniciatīva organizēt pasākumus romu kultūras iepazīšanai un saglabāšanai, ja vienā izglītības iestādē mācās vairāki romu bērni.
Tiesībsargs ir aicinājis Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt un līdz šī gada 1.novembrim sniegt informāciju par pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu, iespējami nepamatoti ievietojot romu tautības bērnus speciālajās izglītības iestādēs vai sniedzot izglītību neatbilstošās speciālās izglītības programmās. Vienlaikus tiesībsargs aicina sniegt informāciju, vai romu bērniem, kuri tiek mācīti atbilstoši speciālās izglītības programmām, tiek nodrošināti skolotāju palīgi - romi, kuri varētu ar bērniem komunicēt tiem saprotamā valodā.