Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Valsts atteikums norēķināties apdraud pacientus

Par situāciju veselības nozarē un par laboratoriju jomas riskiem un nākotnes perspektīvām, tostarp par problēmām saņemt no valsts atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem – Guntars Gūte intervē bijušo veselības ministru, NMS Laboratorija vadītāju Gunti Belēviču.

Kā kopumā vērtējat situāciju veselības jomā šobrīd? Aizvien tiek runāts par milzīgu finansējuma deficītu, taču īsti risinājumu šai problēmai neredz. Finansējums nepieciešams visam un vienlaikus, arī pietrūkst pilnīgi visam – gan nozarē strādājošo atalgojumam, gan sistēmas uzturēšanai kopumā. Vai šobrīd vispār ir iespējams atrast un definēt kādu vienu konkrētu problēmas risinājumu?

Manā rīcībā nav tādu datu un informācijas, kas ļautu spriest par visu medicīnas nozari kopumā. Varu izteikties par savu biznesa sāpju bērnu – laboratoriju. Situācija ar finansējumu laboratorijām, to sniegto pakalpojumu savlaicīgu, godīgu un galvenais pilnu samaksu ir katastrofāla. Jau gadiem finansējums laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu samaksai ir bijis nepietiekams. Gan man piederošā NMS Laboratorija, gan, cik zinu, citas laboratorijas, kā arī mūs vienojošā Veselības aprūpes darba devēju asociācija regulāri darījušas šo problēmu zināmu gan Nacionālajam veselības dienestam (NVD), gan Veselības ministrijai (VM). Diemžēl risinājums tam kā nav, tā nav rasts. Vienīgais, kas spēja panākt pilnīgu norēķinu par vienu kalendāro saimniecisko gadu, bija Covid-19 pandēmija, kuras pirmajā gadā, kad laboratorijas strādāja 24/7, līdzekļi pilnīgam norēķinam tika atrasti.

Pandēmija pārgāja, un valstij līdzekļi un vēlme godīgi samaksāt par laboratoriju padarīto darbu pazuda.

Cerība it kā tiek uzturēta, ik pa brīdim kāds no veselības nozares atbildīgajiem darbiniekiem ieminas, ka ir vai ka būs darba grupa, kas skatīs, tajā skaitā arī laboratoriju jautājumu, ka beidzot nepieciešams izveidot saprotamu gan nosūtīšanas uz laboratoriju, gan veikto analīžu apmaksas modeli. Taču pašlaik, kad Veselības ministrijas atrastie un laboratorijām paredzētie līdzekļi bez paskaidrojuma tika novirzīti citur, nevis laboratorijām, mani māc patiesas šaubas, vai kāds reāli vēlas atrisināt šo lietu. Nu jau arī publiski no citām laboratorijām ir izskanējis, ka šogad piešķirtais finansējums jau ir faktiski beidzies.

Laboratorijām jau šobrīd valsts apmaksātie izmeklējumi jāsniedz uz sava rēķina, cerot, ka finansējums tomēr tuvākajā laikā tiks atrasts, vai arī jāsāk pieprasīt samaksa no pacientiem.

Jūs gana ilgi esat darbojies veselības aizsardzības nozarē, turklāt esat bijis veselības ministrs, līdz ar to zināt nozares "drēbi" no iekšpuses. Kādi, jūsuprāt, ir vājie posmi nozarē, kuru dēļ nav iespējams ilgstoši – desmitiem gadu – sakārtot nozari, un faktiski tā gadu no gada (izņemot varbūt pandēmijas gadus) ir izjutusi mūžīgu finansējuma badu. Vai problēmas sakne nevarētu tikt uzskatīta par sistēmisku problēmu – meklējam īslaicīgus risinājumus atsevišķām problēmām, tajā pašā laikā nemēģinām situāciju uzlabot sistēmiski, saistīti visiem nozares atzariem paralēli. Varbūt lēnāk, tomēr efektīvāk.

Šobrīd veselības budžets ir divreiz lielāks nekā manā laikā. Veselības budžeta palielinājums 2015. gadam un 2016. gadam bija niecīgs. Bet tieši tādēļ es zinu, ka arī ar nelielu naudu var izdarīt lielas lietas, ja iet pa problēmu risināšanas ceļu. Man izdevās būtiski uzlabot C hepatīta ārstēšanas iespējas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam sagādāt pašam savu transportu, pieņemt virkni Ministru kabineta noteikumu, kas nozīmīgi sabiedrības veselības uzlabošanai. Naudas medicīnai vienmēr būs par maz, tādēļ ik gadu iegūto papildu naudu izsmērēt plānā slānī pa visu nozari ir nepareizi. Ir jāiet arī pa problēmu risināšanas ceļu.

Covid-19 pandēmijas laikā nozarei finansējums tika atvēlēts ļoti lielā apjomā, protams, diemžēl uz aizņēmumu rēķina, tomēr tad bija gan piemaksas mediķiem, gan arī izmeklējumu laboratoriju pakalpojumiem tika novirzīti lieli līdzekļi. Šobrīd situācija ir mainījusies un finansējuma atkal ir ļoti maz. Un patlaban notiek diskusijas par laboratorisko pakalpojumu apmaksas kārtību. Vai nesaredzat kādus iespējamos riskus šajā ziņā?

Kad deg māja, visi zvana ugunsdzēsējiem. Līdzīgi bija arī Covid-19 pandēmijas laikā. Kurš var pateikt, vai esi inficējies ar Covid-19? Tikai laboratorija! Laboratorijas arī metās darbos, mobilizēja savus spēkus, pārskatīja darba laikus, privātās laboratorijas par saviem līdzekļiem iepirka iekārtas, pārkārtoja telpas, nomāja jaunas telpas un ko tik vēl nedarīja, lai šo vēl nebijušā apjoma darbu veiktu. Varu teikt, ka tas, ko veica laboratorijas un to darbinieki, ir tiešām iespaidīgs, zināmā mērā jau aizmirsts un nenovērtēts darbs. Taču pandēmija pagāja, un iestājās ierastā rutīna, tajā skaitā norēķinos ar laboratorijām. Par to, kādas ir tendences, varu spriest pēc tā, kā laboratorijām atkal ir jācīnās, lai saņemtu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Šeit runa ir par tām summām, kas ir virs piešķirtās kvotas. Manis teiktais visiem nozarē nepatiks, bet uzskatu, ka kvotu sistēma ir pareiza. Pats, būdams ministrs, to ieviesu. Nepareizi ir tas, ka kvotu apmēru nosaka sazin kā.

Mana laboratorija, un arī citas, katru gadu "rībina bungas", sūtot Nacionālajam veselības dienestam un Veselības ministrijai vēstules, ka kvota nav pietiekama, ka būs pārstrādes, ka vajadzēs papildu līdzekļus. Un kāds tam visam ir rezultāts? Kvota – maza, pārstrāde – liela!

No gada uz gadu – kā gads beidzas, tā laboratorijas klauvē pie medicīnas kases lodziņa un žēlīgi lūdz pilnu norēķinu par padarīto darbu. Vai tiešām mums ir jāvēršas tiesā ar prasību pret valsti par nesamaksāto summu piedziņu? Tas taču būtu absurdi.

Turpinot par laboratoriju tēmu. Atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem par NMS Laboratorija īpašnieku caur SIA Contract Pharma kļuvāt vien 2020. gada 28. septembrī. Pirms tam ilgstoši NMS Laboratorija bija darbojusies ne pārāk veiksmīgi vai ar zaudējumiem. Vai, iegādājoties NMS Laboratorija, saredzējāt uzņēmuma attīstības iespējas? Vai ar NMS Laboratorija izdevās īstenot iecerēto, un kas ietekmēja iecerēto plānu īstenošanu?

Lai saprastu manu lēmumu iegādāties, kā jūs teicāt, ne pārāk veiksmīgi darbojošos un zaudējumus nesošu laboratoriju, ir jāatskatās vēsturē. Esmu pēc pirmās izglītības ārsts, ar tiesībām strādāt arī par laboratorijas ārstu. Ar laboratorijas ārsti, kura izveidoja SIA NMS Laboratorija, esam studiju biedri. Abi esam beiguši Maskavas 2. medicīnas institūta Medicīniskās bioloģijas fakultāti, es divus gadus pirms viņas. Pēc aspirantūras pabeigšanas Maskavā (esmu Dr. biol.) pusotru gadu nostrādāju LPSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā. Tad atklātā konkursā, kas tika rīkots Maskavā nolūkā atlasīt vadošos kadrus PSRS ekonomikai, kura gatavojās iet pa kapitālisma attīstības ceļu (bija perestroikas laiks), ieguvu Vācijas valdības stipendiju uz 14 mēnešiem. Šajā laikā es biju Vācijā praksē divās firmās – Max Jenne Artzneimittelgrosshandlung (Lībeka) un Bayer Diagnostic (Minhene). Pirmā nodarbojas ar zāļu vairumtirdzniecību, otrā rada un ražo reaģentus klīniskajām laboratorijām. Pēc atgriešanās Latvijā (tā bija atguvusi neatkarību) es darīju tieši to, ko biju iemācījies Vācijā, proti, nodibināju (1992. gadā) pirmo privāto zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumu (tā tagadējais nosaukums ir Magnum Medical) un klīnisko laboratoriju SIA Centrālā laboratorija (CL). 1997. gada beigās es zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumu pārdevu, bet izveidotās aptiekas atdalīju divās atsevišķās firmās – SIA Saules aptieka (SA) un SIA Mēness aptieka (MA). Lai atbilstu Farmācijas likuma prasībām un varētu saglabāt aptiekas savā īpašumā, man nācās vēlreiz mācīties, iestāties un pabeigt Latvijas Medicīnas akadēmijas Farmācijas fakultāti. Līdz ar to man ir gan ārsta, gan farmaceita diplomi. Bet tad tika grozīts Farmācijas likums, ka aptieka drīkst piederēt tikai farmaceitam un ne vairāk kā viena. Likumā tika dots pārejas laiks – 10 gadi. Valsts mani piespieda aptiekas pārdot. Mēness aptieku es pārdevu 2004. gadā, bet Saules aptieku – 2006. gadā. Kad 2010. gadā pārejas periods bija pagājis, Farmācijas likumu atkal grozīja un aptiekas atkal varēja piederēt jebkuram un jebkurā skaitā. Centrālās laboratorijas kapitāldaļu kontrolpaketi es pārdevu Parex bankas kraha laikā. Brīdi nodarbojies ar politiku (es 19 mēnešus biju veselības ministrs), esmu [atkal] atgriezies uzņēmējdarbībā. Atkal daru to, ko esmu mācījies: dibinu, pērku un pārdodu uzņēmumus farmācijas un medicīnas jomā. Šeit arī atbilde uz uzdoto jautājumu – saskatīju, ka NMS Laboratorija ir manas intereses vērta. To, plāns ir izdevies vai ne, pašlaik vēl atturēšanos komentēt. Viss vēl ir procesā.

Konkurences padome ir publicējusi paziņojumu par SIA Centrālā laboratorija izšķirošas ietekmes iegūšanu pār NMS Laboratorija. Kāpēc nolēmāt pārdot NMS Laboratorija?

Uz šo jautājumu lielāko atbildes daļu jau sniedz mana atbilde uz iepriekšējo. Tāds ir mans bizness…

Atlikusī atbildes daļa ir tāda, ka mēs dzīvojam valstī, uz kuru nevar paļauties. Es neredzu pamatu un garantiju mazas laboratorijas pastāvēšanai ilgtermiņā.

Pēdējos gados Covid-19 pandēmijas ietvaros plaši veiktās testēšanas rezultātā laboratorijas guva papildu peļņu, tomēr šobrīd apjomīgā valsts apmaksātā Covid-19 testēšana ir beigusies, līdz ar to arī laboratoriju apgrozījums un peļņa. Kā jūs vērtējat NMS Laboratorija peļņas un attīstības iespējas pēc Covid-19?

Tas, ko jūs tagad saucat par peļņu, mēs laboratoriju nozarē uztveram kā godīgu samaksu par godīgi padarītu darbu. Covid-19 pandēmija un laboratoriju mobilizācija tās aptveršanai bija un paliek nebijis varoņdarbs, kas pat netiek pieminēts. Saprotu, ka tie, kam kāds no piederīgajiem nestrādāja laboratorijā, pat iedomāties nevar, kāds laiks tas bija. Sākumā – absolūta neziņa, kas tas ir, kā ar to strādāt. Vienlaikus arī pamatotas darbinieku bailes par savu veselību un dzīvību. Bet laboratorijas darbu nekavējoties uzsāka, un tie noritēja 24/7. Uzskatu, ka šādam darbam ir jābūt atbilstoši novērtētam ar pienācīgu samaksu. Pandēmijas laikā par to nebija jautājumu, visi saprata, ka laboratorijām ir jāstrādā un par to pienākas samaksa. Par tālāku laboratorijas attīstību, jāsaka, ka tā būtu iespējama, ja nāktu jauna pandēmija. Taču tā nenāks. Nedomāju, ka kaut kas tāds kā Covid-19 ir iespējams vēlreiz. Mēs esam atgriezušies ikdienas darbā, un tur jau iepriekš minētā dēļ es neredzu mazai laboratorijai attīstības iespējas. Ir arī alternatīva. Ilustrēšu to tēlaini – kur resnais var pievilkt jostu, tur tievajam gars jāizlaiž.

Kā laboratoriju, tai skaitā NMS Laboratorija, darbību ietekmē notikumi pasaulē, tostarp karš Ukrainā un ar to radītās sekas?

Karš Ukrainā ir ar prātu neaptverams. Tas miljoniem cilvēku dzīvi ir sagriezis ar kājām gaisā. Vai tas ietekmē to, kā cilvēki Latvijā slimo un kā ārsti viņus sūtītu uz laboratorijas izmeklējumiem? Protams, neietekmē. Pie mums laboratorijā vairāki ukraiņu speciālisti ir atraduši darbu. Esam ar viņu darbu apmierināti. Domāju, ka līdzīgi tas ir arī citās laboratorijās.

Kādi ir galvenie NMS Laboratorija veiksmīgas un peļņu nesošas darbības ietekmējošie faktori?

Kopš pandēmija beigusies, kopš valsts nemaksā par godīgi padarīto darbu, par tādiem runāt nevaram.

Kas ir tas, kas ir kavējis NMS Laboratorija attīstīties līdz līdzvērtīgam līmenim, kāds šobrīd ir Centrālajai laboratorijai un E. Gulbja laboratorijai?

NMS Laboratorija ir viena no vecākajām Latvijā. To iegādājos nesen, 2020. gadā, un ne tai spožākajā stāvoklī. Es sāku tur, kur sāku. Domāju, ka atbildes slēpjas kādā no uzņēmuma attīstības posmiem, kad tika pieņemti kļūdaini stratēģiski lēmumi. Laboratorija vēl pavisam nesen bija spiesta pildīt ļoti neizdevīgu līgumu. Nu uzņēmums ir situācijā, kādā tas ir, un tā ir krietni labāka nekā bija, kad es to pārņēmu. Tas ir ne tikai mans nopelns, atbrīvojot uzņēmumu no tam neizdevīgām saistībām, bet arī Covid-19 pandēmijas laikā veiktais intensīvais darbs un par to saņemtā samaksa. Bet pandēmija ir beigusies, un nu valsts atkal nemaksā par padarīto darbu.

Cik lielā mērā laboratoriju iespēju gūt peļņu ietekmē valsts radītā veselības aprūpes sistēma, ilgstoši veselības nozarei nepietiekamais finansējums, kā arī tieši attiecībā uz laboratorijām no valsts puses fiksētās cenas un noteiktais kvotu apjoms?

Varu uz to atbildēt garākā teikumā un īsākā. Neziņa par sniegto pakalpojumu apmaksas apmēru, par norēķinu stabilitāti, par šīm nesamērīgi mazajām kvotām, nepietiekamu cenu uzspiešana, tas ir tas, kas laboratoriju biznesu padara par neprognozējamu. Tagad īsākā teikumā – nevaram paļauties uz savu valsti!

Laboratoriskos izmeklējumus veic ne tikai privātās laboratorijas, bet arī valsts un pašvaldību medicīnas iestāžu laboratorijas, piemēram, RAKUS un PSKUS laboratorijas. Vai šādu laboratoriju iesaiste tirgū arī atstāj ietekmi uz privātajiem pakalpojumu sniedzējiem? Un kā tas ietekmē tieši NMS Laboratorija?

Jūs aktualizējāt ļoti būtisku lietu – laboratorisko pakalpojumu sniedzēju dažādību. Ir privātas laboratorijas, un ir valstij/pašvaldībām tieši vai netieši piederošas laboratorijas. Ir neliels laboratorisko izmeklējumu segments, kur privātais sektors nedarbojas. Taču pamatā privātās un valsts/pašvaldības laboratorijas savā starpā konkurē. Atbildi uz to, kāda ir ietekme un cik tas ir godīgi, lūdzu, saskatiet paši. Minēšu tikai pāris punktu.

Privātajām laboratorijām pašām ir jāgādā par sevi, respektīvi, tām pašām ir sevi jāuztur, sevi jāmodernizē, par nopelnīto naudu jāpērk aparatūra. Tajā pašā laikā valsts/ pašvaldību laboratorijas līdzekļus jaunas aparatūras iegādei smeļas kādā no valsts/pašvaldību budžetiem. Bet samaksa par sniegto pakalpojumu neatkarīgi no īpašnieka ir viena un tā pati.

Valsts/pašvaldību laboratorijas atrodas gatavās telpās slimnīcās vai poliklīnikās, respektīvi, vietās, kur apgrozās lielākā daļa laboratoriju klientu – pacientu. Privātās laboratorijas pašas par saviem līdzekļiem būvē un remontē telpas. Tāpat mums ir dažāda piekļuve jaunajiem speciālistiem, kuri vēl tikai mācās. Kur tie iet praksēs, kur stažējas? Lielajās slimnīcās, poliklīnikās, ja vien privātais ar saviem līdzekļiem nav paguvis uzrunāt studentu, sasolīt stipendiju un citus labumus un tādējādi spējis to "rezervēt" sev.

Varu secināt, ka konkurence ar valsts/ pašvaldību laboratorijām ir negodīga.

Kā jūs kā medicīnas jomas speciālists un pieredzējis uzņēmējs vērtējat kopējās laboratorisko pakalpojumu nozares attīstības iespējas Latvijā? Vai ir novērojamas kādas tendences attīstībā?

Domāju, ka esam bezdibeņa priekšā. Saku to bez dramatisma. Lielās laboratorijas izdzīvos ilgāk nekā mazās, bet par kādu cenu? Par pakalpojuma pieejamības cenu, par pacienta komforta un varbūt arī dzīvības cenu. Vai to valsts pusē kāds apzinās? Neesmu pārliecināts. Mazajām privātajām laboratorijām izdzīvot šādos apstākļos ir un būs ļoti grūti.

Pēc NMS Laboratorija gada pārskatiem redzams, ka NMS Laboratorija, pēc vairākiem gadiem darbojoties ar zaudējumiem, pēdējos gados (2019–2022) tomēr ir strādājusi ar lielāku vai mazāku peļņu. Vai šajā laikā, kad uzņēmums guvis peļņu, izmantojāt to, lai ieguldītu uzņēmuma attīstībā? Vai izņēmāt dividendes? Ņemot vērā lielo apgrozījuma un arī peļņas kritumu iepriekšējā gadā, vai nebūtu sagaidāms, ka jūs kā NMS Laboratorija īpašnieks ieguldīsiet līdzekļus uzņēmuma attīstībā?

Spriest par uzņēmuma stāvokli pēc tā gada pārskatiem, protams, var. Bet ne viss ir izsecināms no gada pārskatiem. Esmu pieņēmis virkni pareizu lēmumu, lai uzņēmumu finansiāli stabilizētu. Sīkāk izteikties par uzņēmuma finanšu lietām atturēšos. Ir jāstrādā tālāk, jo ir atbildība par darbiniekiem un pacientiem. Tajā pašā laikā kā uzņēmējam drošības sajūtas man nav. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē