Jautāta, ko vēl var darīt, lai vājinātu Krieviju un tā ne tikai zaudētu karā ar Ukrainu, bet nemēģinātu uzbrukt kādai citai valstij, ārlietu ministre uzsvēra, ka tas ir pareizs uzstādījums - reakcijai vienmēr ir jābūt tādai, lai Krievijai nebūtu ne vēlmes, ne spēju uzbrukt citām valstīm.
"Mēs esam pasaulē spēcīgākās alianses dalībvalsts, un stiprināt savu drošību NATO ietvaros ir pamatu pamats. Viens no uzdevumiem ir regulāri strādāt ar valstīm, kuras ir tālāk no robežas ar Krieviju. Sabiedroto klātbūtne Latvijā ir skaidrs apliecinājums, ka dalībvalstis apzinās atturēšanas nozīmi. Tā kā viens ir atturēšanas spējas, otrs - aizsardzības spējas. Tur ir tas spēks," teica Braže.
Viņa akcentēja, ka NATO ir spēcīgākā alianse, un tās iespējas ir pārākas nesalīdzināmi ar to, kas ir Krievijai. Tāpat, pēc ārlietu ministres domām, mums ir griba sevi aizstāvēt, jo atturēšana ir spējas un griba kopā. Braže uzsvēra, ka nav tā, ka, redzot kādu rīcību Krievijas pusē, NATO pacels rokas un teiks, ka mēs neko nevaram izdarīt. To Latvijas militārie un politiskie kolēģi apliecina katru dienu darbā, rīcībā, kopīgās militārās mācībās un manevros.
"Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas darbības bija redzamas ne tikai izlūkdienestiem. Informācijas un izlūkdatu apmaiņa notika pastāvīgi, NATO alianse netika pārsteigta nesagatavota. Šī informācija bija arī publiska, lai sabiedrība skaidri apzinātos, ka tas, ko saka izlūkdienesti un eksperti, ir pamatots faktos. Arī Krievijai tas parādīja, ka viss, ko tā dara, ir skaidri redzams," teica ārlietu ministre.
Runājot par karu Ukrainā, Braže pieminēja, ka valstis nodrošināja militāro palīdzību no savām rezervēm un spējām, vienlaikus pakāpeniski palielinot aizsardzības finansējumu un radot jaunas ražošanas jaudas industrijai, lai šo atbalstu varētu turpināt. Tas notiek gan ASV, gan citās valstīs. Pēc ārlietu ministres paustā, tāpēc jaunas munīcijas ražotnes daudzās valstīs tiek pārorientētas uz 24/7 ražošanu, taču būtiskas ir Ukrainas pašas ražošanas spējas.
"Krievija to savā pusē izdarīja. Krievija patlaban maksimāli mēģina nodrošināt savas karadarbības spējas, dažādo apgāžu loģistikas jautājumu sakārtošanu. Viedokļi par to, cik ilgā laikā Krievija spēs atjaunot savu militāro potenciālu, kāds bija pirms iebrukuma Ukrainā, ir atšķirīgi. Esmu runājusi ar militārās izlūkošanas dienestu vadītājiem dalībvalstīs, gan ar cilvēkiem NATO, domas ir atšķirīgas," sacīja ministre.
Bražes ieskatā, mums ir jābūt reālistiem, bet vienlaikus nav arī jākultivē mīts, ka Krievija visu var un spēj. Viņa aicināja atcerēties, ka Krievijas sākotnējais plāns bija trīs dienās iekarot Kijivu, taču ir pagājušas vairāk nekā 800 dienas, taču Krievijas panākumi, paskatoties teritorijā, ir minimālm, bet Ukraina ir jānodrošina ar spējām, ar kurām tā var ne tikai sevi pasargāt, bet arī uzbrukt Krievijas militārajiem objektiem.
"No valdību puses mums jābūt reālistiem, gatavojoties visiem scenārijiem. Ir jāpieņem, jāmodelē dažādi scenāriji un jānodrošina, ka ir gan šīs agrīnās brīdināšanas, gan ātrās reakcijas spējas, gan sabiedrība ir iesaistīta un zinoša, ko darīt. Attiecībā uz NATO plāniem patlaban ir pārliecība, ka viss tiek darīts, lai situāciju varētu novērst, ja tāda veidotos," pauda ārlietu ministre.
Viņa uzsvēra, ka Latvijai un citām NATO dalībvalstīm patlaban nav tiešu militāru draudu, ko ir svarīgi to apzināties. Taču tas nenozīmē, ka nākotnē tādi nevar rasties, tāpēc valsts, sabiedrības, aizsardzības spēku gatavība dažādām situācijām ir tik būtiska. Viņa atgādināja arī, ka civilā aizsardzība ir pašvaldību atbildība un katram iedzīvotājam ir tiesības prasīt rīcību un plānus.