Atbildot uz jautājumu, cik, viņasprāt, ES dalībvalstis patlaban ir gatavas atturēt agresiju, ņemot vērā arī atkarību no ASV "drošības lietussarga", Leiena norādīja, ka ir svarīgi apzināties steidzamību un Latvijai šī steidzamības sajūta esot, taču tas ir jāsaprot arī visai ES.
Viņa norādīja, ka tam visam ir vajadzīgi vairāki elementi, piemēram, finanšu elastība, finanšu rīcības brīvība, ko EK dalībvalstīm nodrošina ar divu instrumentu palīdzību. Pirmais instruments ir nacionālā atkāpes klauzula, kas nodrošina lielāku dalībvalstu elastību investēt aizsardzībā, aizsardzības stiprināšanā. Otrais elements ir kopīgie iepirkumi, jo Eiropā ir kopējas aizsardzības vajadzības, piemēram, kopējā Eiropas gaisa vairoga izveide, kiberaizsardzība.
Tāpat EK priekšsēdētāja uzsvēra, ka ir skaidri āidentificē, kādi ir trūkumi, termiņi un starpposma mērķi, kas jāsasniedz. Viņasprāt, tikai to, ko var izmērīt, var arī īstenot. Tāpēc ir vajadzīgs ne tikai plāns, bet precīzi termiņi un sasniedzami mērķi.
Leiena atzīmēja, ka ir jāstiprina arī Ukrainas bruņotie spēki. Viņa norādīja, ka Ukrainai ir labi apmācīti un kaujas laukā norūdīti bruņotie spēki. EK priekšsēdētājas ieskatā drošības garantijas kontekstā tie ir pirmā aizsardzības līnija, taču tam ir vajadzīgs būtisks un ilgtspējīgs finansējums. Viņa uzsvēra, ka ir jārod risinājums, kā panākt, lai Ukrainai ilgtermiņā būtu labi aprīkoti, apmācīti un pienācīgi finansēti bruņotie spēki.
Jau rakstīts, ka piektdien Leiena ieradās Latvijā, lai pēc tam apmeklētu Somiju, Igauniju, Poliju, Lietuvu, Bulgāriju un Rumāniju.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, vizīte apliecinot Eiropas Savienības atbalstu dalībvalstīm, kurām nākas saskarties ar problēmām saistībā ar kopīgu robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju.
Plānots, ka Leiena arī apspriedīs Eiropas drošību un aizsardzību ar valdību vadītājiem un militārajām amatpersonām.

