Veršbovs norādīja, ka militārās mācības, piemēram, Zapad 2017, sniedz vēstījumu, ka Krievija vēlas Rietumus iebiedēt, parādīt sevi kā daudz spēcīgāku, nekā tā patiesībā ir, lai demoralizētu un sašķeltu aliansi, iespējams, pat mudinātu atbalstīt prasības atcelt sankcijas bez jebkāda Ukrainas krīzes atrisinājuma.
"NATO ir lielākas militārās spējas, mūsu valstis ir daudz bagātākas par Krieviju un mūsu pusē ir demokrātiskās vērtības. Ja mēs apskatām visu ainu kopumā, tad ir skaidrs, ka tā ir Krievija, kam ir jābaidās no mums un mūsu vērtībām. Es domāju, ka tieši no tā Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī ir nobijies - viņš baidās no Rietumu vērtībām un tieši tāpēc viņš cenšas iznīcināt rietumnieciskas nākotnes cerības Ukrainā un Gruzijā. Mēs nedrīkstam viņam ļaut to izdarīt," ir pārliecināts Veršbovs.
Pēc eksperta domām, galvenajam uzdevumam dezinformācijas, viltus ziņu un propagandas sakarā ir jābūt cilvēku izglītošanai, lai viņus padarītu piesardzīgākus un kritiskākus pret informācijas avotiem. Viņš skaidroja, ka Krievija lietos kiberuzbrukumus un pielietos visu, sākot ar īsziņām NATO karavīru telefonos un līdz pat plaša mēroga propagandai starptautiskajos ziņu medijos, kā arī mēģinās maldināt lēmumu pieņēmējus vai vismaz radīt šaubas un svārstīšanos, kas traucēs NATO laikā pieņemt lēmumus.
Bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks vērsa uzmanību, ka viltus ziņu un propagandas draudi nav jauna parādība, tomēr tagad, kad klāt nācis internets un dažādas kibermetodoloģijas, šāda veida informāciju ir iespējams padarīt par ieroci daudz lielākos apmēros, turklāt tas izmaksā ļoti lēti. Viņš pauda cerību, ka "Stratcom" stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Rīgā un centra Helsinkos cīņai ar hibrīdo apdraudējumu eksperti palīdzēs attīstīt stratēģiju, lai stātos šiem draudiem pretī.
"Mēs neparedzējām, ka Krievija spers nepārprotamus soļus, lai iejauktos ASV vēlēšanās, vai izmantos zagtu informāciju kombinācijā ar ekstrēmistu propagandu Facebook un Twitter. Domāju, ka mēs patiešām neparedzējām, ka viņi īstenos tik ambiciozu stratēģiju. Mēs esam jau iemācījušies apturēt Krievijas panākumus, jo tie Francijā un Vācijā jau bija daudz mazāki. Šo uzbrukumu izprašana ir pirmais solis pretī risinājumam," teica Veršbovs.
Viņš piesardzīgi vērtēja miera uzturētāju spēku izvietošanu Austrumukrainā, sakot, ka ir grūti precīzi noteikt, vai tā ir viltība vai nopietns priekšlikums, tādēļ ar Putinu būtu jāsēžas pie sarunu galda ANO Drošības padomē. Pēc Veršbova domām, vairāku posmu gaitā varētu pastāvēt pārejas laika periods, kurā darbotos sava veida starptautiska administrācija, kuru atbalsta ANO miera uzturētāji, šī pārejas perioda noslēgumā Ukrainai nosūtot savus spēkus gar tās starptautisko robežu.
"Šobrīd mēs nezinām, vai tas ir nopietni vai nē, tāpēc turēsim miera uzturēšanas spēku ideju uz sarunu galda un tad redzēsim, vai krievi tam piekritīs," piebilda bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks.