Viņa ieskatā, dalībvalstu valdībām, kas iestājas par mehānisma iedarbināšanu, vajadzētu strādāt, lai pārliecinātu par to savus kolēģus. Politiķis atzīmēja, ka EP skaidrība ir daudz lielāka, jo pirms laika deputāti aicināja piemērot globālo sankciju režīmu attiecībā pret Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija noindēšanas mēģinājumu.
"ES dalībvalstu valdību starpā nav vienprātības. Diemžēl tāda ir situācija, kurā mēs šobrīd dzīvojam. ES augstais pārstāvis ārlietās Žozeps Borreljs, kurš savā ziņā ir kā tāds ES ārlietu ministrs, februārī pat taisās doties uz Maskavu un tikties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kas, manuprāt, šajā situācijā nav labs signāls," norādīja Ijabs, piebilstot, ka par šo soli tiek paziņots laikā, kad notiek vardarbīga un nepamatota vēršanās pret politisko opozīciju un Krievijas pilsoņiem, kas pauž savu viedokli.
EP deputāts atzīmēja, ka ES skatās uz dalībvalstu valdībām un valdības dažādu, iespējams, pat ļoti egoistisku apsvērumu dēļ pagaidām par šo sankciju mehānismu nespēj vienoties. Viņš pieļāva, ka varbūt situācija mainīsies, jo martā ir gaidāma Eiropadomes sanāksme, kuras centrā būs Krievijas jautājums. Ijabs pauda cerību, ka valstu premjeri būs spējīgi panākt vienošanos, ko nespēja ES ārlietu ministri.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ES Ārlietu padomes sanāksmē uzsvēris nepieciešamību iedarbināt globālo sankciju režīmu. Ijaba ieskatā, Latvijai ir jābūt solidārai ar saviem kaimiņiem, proti, Lietuvu, Igauniju un arī ar Poliju, kas paudušas satraukumu par to, kas notiek Krievijā.
"Kopumā raugoties, Latvijai ir pietiekami pamatota pozīcija - mēs ļoti kritiski vērtējam tās darbības, ar kurām Krievijas varas iestādes vēršas pret saviem pilsoņiem. Tie ir pietiekami nopietni cilvēktiesību pārkāpumi," uzsvēra politiķis, atzīmējot, ka runa ir gan par politieslodzītajiem, gan par tiem cilvēkiem, kuriem liegtas tiesības uz pulcēšanos un vārda brīvību, tāpēc tas, ka Baltijas valstis pauž savu nostāju, Ijaba ieskatā, ir tikai pareizi.
Jautāts, vai šīs protesta akcijas varētu norimt tikpat ātri, kā sākušās, politiķis norādīja, ka Krievijas režīms patlaban ir daudz stabilāks, nekā daudziem Kremļa kritiķiem gribētos domāt. Tieši tāpēc ES iesaistīšanās gan Krievijas, gan Baltkrievijas kontekstā ir svarīga, lai tie cilvēki, kas ir aizturēti, un tie cilvēki, kas tiks aizturēti par līdzdalību miermīlīgā protestā vai tā atbalstīšanu, tomēr varētu cerēt, ka režīms izturēsies daudz maz cilvēcīgi, jo nav jau noslēpums, ka Krievijas represīvā sistēma ir ļoti liela, labi finansēta un jaudīga.
"Mēs zinām, ka cilvēkiem Krievijā par retvītiem vai par ierakstiem sociālajos medijos ir piespriests reāls cietumsods ar brīvības atņemšanu. Tieši tādēļ ir labi, ka ES vēršas pret to cerībā, ka Krievijas institūcijas varētu būt civilizētākas un miermīlīgākas," sacīja EP deputāts.
Pēc Ijaba domām, maz ticams, ka tuvākajā laikā Krievijā gaidāmas lielas nekārtības. Tomēr viņš vērsa uzmanību uz to, ka Navaļnijam ir izdevies mobilizēt un elektrizēt vienu ļoti nozīmīgu sabiedrības daļu, kas ir gados jauna, izglītota un kura vairumā gadījumi ir "pro-rietumnieciska" un "pro-eiropeiska". Turklāt šī sabiedrības daļa vēlas dzīvot attīstītā demokrātijā, nevis atpalikušā diktatūrā ar policejiskas valsts iezīmēm.
Ijabs pastāstīja, ka viņu pagājušās nedēļas nogales protestos ir pārsteidzis tas, ka tie notika vairāk nekā 100 apdzīvotās vietās, lai gan šajos procesos tāpat piedalās salīdzinoši neliela sabiedrības daļa. Pēc viņa domām, Navaļnijam ir izdevies likt pamatus alternatīvai politiskai organizācijai, kura, iespējams, nav milzīgi liela un atrodas tālu no vairākuma.
"Tas, ko mēs vērojām pagājušajā nedēļā un ko mēs, iespējams, vērosim arī šīs nedēļas beigās, nav kaut kāds stihisks vai nejaušs process, kas notiek vienu reizi. Tā ir jauna sistēma, kuras centrā patlaban ir tikai viens cilvēks, kurš simbolizē kustību," atzīmēja EP deputāts.
Politiķis norādīja, ka Navaļnijs skaidri kļūst par galveno opozīcijas līderi Krievijā. Ijaba ieskatā, tas nav maz, jo aizvadīto divdesmit gadu laikā Krievijas opozīcijas lielākā problēma bija nespēja organizēties un vienoties par konkrētu rīcību un mērķiem.
"Tas patiešām ir Navaļnija personisks nopelns. Viņam ir izdevies to panākt. Vai tas tuvākā laikā novedīs pie revolūcijas, domāju, ka nē, pagaidām nekas par to neliecina. Bet fakts, ka Krievijā veidojas šāda organizācija, ar kuru ir spiests rēķināties Kremlis, manuprāt, no ES puses būtu vērtējams pozitīvi," sacīja Ijabs.