Saskaņā ar Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem svētdien notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā vislabāk veicies lielākajai opozīcijas partijai - konservatīvajai Tēvzemes savienībai - Lietuvas kristīgajiem demokrātiem, kas ieguvusi 23 mandātus, otrajā vietā palikusi valdošā Zemnieku un zaļo savienība ar 16 mandātiem, tālāk seko Darba partija ar deviņiem mandātiem, kā arī Lietuvas Sociāldemokrātu partija un šo vēlēšanu debitante Brīvības partija - katra ar astoņiem mandātiem un Liberāļu kustība ar sešiem mandātiem.
Pārējās partijas daudzmandātu apgabalā nav pārvarējušas 5% barjeru iekļūšanai Seimā pēc partiju sarakstiem.
Kā spriedis Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta docents Mažvīds Jastramskis,
šīs vēlēšanas varētu iezīmēt zināmu lūzumu, jo pirmo reizi kopš 1996.gada lielāko daļu vēlētāju balsu ieguvušas labējās partijas.
Ja šāda tendence saglabāsies arī otrajā kārtā, šobrīd valdošajiem zaļzemniekiem nebūs iespēju veidot koalīciju.
Viņš atgādinājis, ka 2016.gada Seima vēlēšanu pirmajā kārtā tēvzemiešiem veicās mazliet labāk nekā zaļzemniekiem, bet otrajā svaru kauss negaidīti nosvērās par labu pēdējiem, jo zaļzemniekus vēlētāji uzlūkoja kā jaunu partiju, taču šoreiz viņiem tādas priekšrocības nav - tagad cilvēki viņus vērtē kā partiju, kas četrus gadus atradusies pie varas.
Arī Mīkola Romera universitātes docents Vītauts Dumbļausks norādījis uz izteiktu pavērsienu vēlētāju simpātijās labējo politisko spēku - konservatīvo un liberāļu - virzienā.
Vienlaikus politologi pauduši viedokli, ka par izteiktiem vēlēšanu favorītiem pēc pirmās kārtas runāt vēl nevar, toties dažu partiju neveiksmes ir acīmredzamas.
Dumbļausks pieminējis larī abu pārējo pašreizējās valdošās koalīcijas partiju - Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības un Lietuvas Sociāldemokrātu darba partijas - nespēju pārvarēt 5% barjeru ievēlēšanai parlamentā pēc partiju sarakstiem. Cita starpā viņš atzinis, ka daļu krievvalodīgo Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības vēlētāju, iespējams, pārvilinājusi populistiskā politiķa Viktora Uspaskiha Darba partija.
Eksperti īpaši norādījuši uz visai vājajiem Lietuvas Sociāldemokrātu partijas rezultātiem - sabiedriskās domas aptaujās Gintauta Palucka vadītā partija, kas 2017.gadā aizgāja no valdošās koalīcijas, pēdējā laikā lielākoties ierindojās trešajā vietā, taču vēlēšanu pirmajā kārtā palika ceturtajā.
Kā izteicies Dumbļausks, pat pierēķinot Gedimina Ķirķila vadīto Sociāldemokrātu darba partiju, kas toreiz atšķēlās un palika kolīcijā, sociāldemokrātiskie spēki kopumā zaudējuši aptuveni 40 000 balsu, un tā, viņaprāt, ir izteikta sakāve.
Abi politologi atzinuši, ka pēc pirmās kārtas nav vērts prognozēt iespējamās koalīcijas sastāvu, lai gan jau šobrīd noprotams, ka var izveidoties vai nu centriski kreisa koalīcija, kurā apvienotos zaļzemnieki, sociāldemokrāti un Darba partija, vai centriski labēja koalīcija, kurā darbotos tēvzemieši kopā ar Brīvības partiju un Liberāļu kustību.
Pēc Jastramska teiktā, iespējams, ka nedz vienai, nedz otrai koalīcijai neizdosies iegūt nepieciešamo vairākumu - 71 deputāta mandātu, un tādā gadījumā visu var izšķirt daži mazo Seimā iekļuvušo partiju mandāti.
Arī Dumbļausks pieļāvis, ka stingras koalīcijas neiezīmēsies vēl pēc otrās kārtas.
"Daudzmandātu apgabalā labējiem spēkiem ir 37 mandāti un kreisajiem - 33, bet prognozēt iznākumu vienmandāta apgabalos ir grūti - gadās, ka kandidāts, kas pirmajā kārtā iegūst visvairāk balsu, otrajā zaudē," viņš spriedis.
Kā uzskata Jastramskis, iespējas, ka tiks izveidota centriski kreisa koalīcija, mazina gan pašreizējais lielais tēvzemiešu pārsvars pār zaļzemniekiem, gan jūtamais atbalsta kritums sociāldemokrātiem salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, turklāt labējie politiķi otrajā kārtā vienmandāta apgabalos iekļuvuši lielākā skaitā nekā kreisie.
"Nedomāju, ka sociāldemokrāti tā atklāti ietu koalīcijā ar labējiem. Tas būtu ļoti dīvaini. No otras puses, viņu entuziasma trūkums var kaitēt zaļzemniekiem un Darba partijai. Sociāldemokrātu demotivējošais faktors otrajā kārtā, iespējams, varētu būt diezgan izšķirošs," viņš prognozējis.
Vienlaikus Jastramskis atzinis, ka par centriski labēju koalīciju nebūtu iemesla runāt, ja pirmajā kārtā parlamentā nebūtu iekļuvuši liberālie politiskie spēki - Brīvības partija un Liberāļu kustība.
"Ļoti svarīgs centriski labējās koalīcijas nosacījums ir abu liberālo partiju iekļūšana Seimā. (..) Ja liberāļu partijām būtu klājies slikti, nebūtu nekādas runas nedz par centriski labēju, nedz centriski kreisu koalīciju," norādījis eksperts.
Tomēr, pieņemot, ka tēvzemiešiem kopā ar abām liberālajām partijām pietrūktu mandātu vairākumam, iespējams, ka palīgā tās varētu aicināt Darba partiju, kas drīzāk tiek pieskaitīta kreisi centriskajam flangam.
"Domāju, ka Darba partijai varētu būt tāda pati loma, kādu Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība nospēlēja 2012.gada vēlēšanās, teiksim, ja izveidotos koalīcijas ass no konservatīvajiem un divām liberālajām partijām, tad "darbiešus" varētu pievienot kā partiju, kas piešķir drošību stingrākam vairākumam. Tādā gadījumā paliktu telpa manevrēšanai, jo šie mandāti varētu izrādīties vajadzīgi, tomēr, no otras puses, nedomāju, ka [Darba partija konservatīvajiem] būtu prioritāri partneri," spriedis Jastramskis.
Dumbļauska vērtējumā Darba partija varētu darboties tiklab iespējamā centriski kreisā, kā centriski labējā koalīcijā, lai gan pēdējais variants pašai Darba partijai varētu nebūt izdevīgs.
"Darba partijai varētu būt aptuveni desmit mandāti. Bet vai Uspaskiham būtu vērts iet kopā ar konservatīvajiem? Viņa vēlētāji taču konservatīvos nemīl, bet pašam Uspaskiham partija vajadzīga arī tādēļ, lai saglabātu savu mandātu Eiropas Parlamentā. (..) No otras puses, pašam Uspaskiham nav nekādas ideoloģijas, tādēļ viņš varētu strādāt ar dažādām partijām," pieļāvis politologs.
Lietuvas Seimā jāievēlē 141 deputāts, 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos. Partiju sarakstiem iekļūšanai Seimā jāpārvar 5% barjera, bet partiju apvienību sarakstiem - 7% barjera..
Visu deputātu ievēlēšanai vienmandāta apgabalos būs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta, kas notiks 25.oktobrī.