Kā viņš uzsvēris preses konferencē, drošība un aizsardzība, īpaši kiberjomā, kā arī nelegālā migrācija ir visas Eiropas problēmas.
"Ir jāsecina: ja stiprināsim Eiropas politiku, visi būsim stiprāki un labāk pasargāti. Tā ir mācība, ko mums devusi šī krīze, kuru Baltijas valstīs grib izraisīt Baltkrievija. Tā ir mācība visiem eiropiešiem - ne tikai Lietuvai, Latvijai vai Igaunijai," sacījis EP priekšsēdētājs. "Uzskatu, šis ir brīdis, kad jārīkojas strauji, mums ir vajadzīga kopīga Eiropas politika, lai stātos pretī izaicinājumiem, ar kuriem esam saskārušies."
Sasoli arī norādījis uz Eiropas migrācijas politikas nepieciešamību.
Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece izteikusi atbalstu Lietuvai, kas migrācijas krīzē cietusi visvairāk. Viņa atzinusi, ka Lietuvas pieredze palīdzējusi Latvijai risināt migrācijas problēmu pie savas robežas ar Baltkrieviju, rīkojoties "ļoti savlaicīgi un strauji".
"Domāju, mēs, visas trīs valstis, saprotam, ka mūsu robeža ir ES ārējā robeža ar atšķirīgu valsti. Uzskatu, ka mums visiem ir vajadzīgs tāds atbalsts no ES un arī rīcības koordinēšana," piebildis Igaunijas Rīgikoku spīkers Jiri Ratass.
Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena savukārt norādījusi, ka, tuvojoties septembrī gaidāmajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām "Zapad", pie Baltkrievijas robežas iespējamas biežākas provokācijas, tādēļ ir ļoti svarīgi uz tām reaģēt, turklāt reaģēt solidāri.
Komentējot incidentu Šalčininku rajonā, kur otrdien Lietuvas teritorijā iegājuši 12 Baltkrievijas robežsargi, kuri mēģinājuši piespiest 35 migrantus šķērsot robežu, viņa uzsvērusi, ka tā ir ļoti nopietna un bīstama provokācija.
Lietuva saistībā ar notikušo iesniegusi Baltkrievijai notu. Šo Minskas režīma amatpersonu rīcību nosodījuši arī Latvijas un Igaunijas parlamentu vadītāji un EP priekšsēdētājs.
"Mēs runājām, ka gribētu parlamentu priekšsēdētāju līmenī vērsties pie ES dalībvalstu parlamentu vadītājiem, varbūt arī pie NATO dalībvalstu parlamentu vadītājiem, vēršot viņu uzmanību uz šādu nepieļaujamu izturēšanos un rīcību," žurnālistiem Viļņas rajona Medininkos pie Baltkrievijas robežas sacījusi Čmilīte-Nilsena.
Latvijas Saeimas priekšsēdētāja atzinusi, ka Latvijā šādas provokācijas līdz šim nav pieredzētas, taču nākotnē varētu būt iespējamas.
"Pagaidām līdzīgu provokāciju Latvijā vēl nav bijis, bet, kas zina, kā būs turpmāk. Jāņem vērā, ka metodes mainās, mēs redzam, ka tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas, tuvojas mācības "Zapad", par kurām arī jādomā ļoti nopietni," uzsvērusi Mūrniece.
Latvijas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji apliecinājuši Lietuvai atbalstu arī attiecībā uz sarunām par ES finansējumu žoga būvei pie robežas ar Baltkrieviju.
Jau ziņots, ka Lietuva pēdējā laikā saskārusies ar nopietnu nelegālās migrācijas krīzi. Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.
Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits Lietuvā pārsniedzis 4100, bet no 3.augusta saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu Lietuvas robežsargi migrantus, kas nelegāli ierodas Lietuvā no Baltkrievijas, piespiež doties atpakaļ, bet stabilizējoties situācijai Lietuvā, nelegālo migrantu skaits sāka pieaugt pie Baltkrievijas robežām ar Latviju un Poliju.