Tēma / Diena / Tēma / Diena

Zaļie pirkstiņi arī pilsētā © DIENA

Dārzs var būt arī tikšanās vieta sabiedrības saliedēšanai – sevišķi, ja tas izveidots pilsētas vidū, industriālos rajonos starp auto plūsmām un daudzstāvu celtnēm. Mūsdienās urbānā dārzkopība sen vairs nav jaunums un arvien stabilāk ienāk arī Latvijā.

Biedējoši, traģiski un smieklīgi © DIENA

Gadu pēc pandēmijas sākuma The Society for News Design un dāņu avīze Politiken kopīgā projektā apvienojuši 44 valstu 113 mākslinieku 400+ karikatūru un ilustrāciju, kas veltītas Covid-19 tēmai un kopā veido gan nopietnu, gan ironisku pandēmijas portretu. SestDiena publicē nelielu ieskatu šajā projektā.

Sezona, kurai nebija jābūt © DIENA

Testu režīmā nedēļas nogalē Formula 1 mašīnas riņķos Bahreinā, bet 28. martā turpat sāksies jaunā sezona. Luisa Hamiltona skats pavērsts astotā čempiona titula virzienā, F1 apritē atgriezīsies divkārtējais čempions Fernando Alonso, un debijai gatavojas Mihaela Šūmahera dēls Miks – tie ir tikai daži intrigas mezgli sezonas priekšvakarā.

Basketbola pīļu dīķī © DIENA

Palikšana ārpus Eiropas čempionāta finālturnīra raisījusi diskusijas pavedienu par notiekošo Latvijas groza bumbas saimniecībā. Ilggadējais valstsvienības spēlētājs Kristaps Janičenoks kopš 2020. gada jūnija pilda Latvijas basketbola līgu direktora pienākumus un pašreizējā situācijā meklē labākos risinājumus.

Nogāzt ievainoto milzi © DIENA

Daudzi jo daudzi prominenti uzņēmēji ir tiražējuši klišeju, ka biznesa pasaule ir nežēlīga. Atliek mazliet paklupt, līdz galam neizrēķināt kāda lēmuma sekas, un tas maksās dārgi. Konkurenti nekautrēsies pat nelielu ievainojumu izplēst pamatīgā brūcē un ar ļaunu smīnu noskatīties uz sāncenša noasiņošanu.

Pali – tīrīšanas līdzeklis un spodrinātājs © DIENA

Pēc vairāku gadu pauzes Latvijas upēs šopavasar atkal ir pali. Ziemā sastingušais ūdens lauž ledus vāku, ledus gabali rībēdami un brakšķēdami ar lielu spēku slīd un brīžiem burtiski beržas caur upi, paraujot līdzi krastos saaugušos krūmus un niedres un nodīrājot gruntī sakrājušos dūņu un dažādu augu atlieku slāņus. Veidojas ledus sastrēgumi, aizsprostojot upes tecējumu, applūst piekrastes, palienes. Visi šie notikumi ir svarīgi gan dzīvajai dabai upēs un to krastos, gan cilvēkiem, kuru īpašumi ir upes tuvumā, gan sabiedrībai kopumā.

Ledusmati, leduskritumi un bumbas © DIENA

Mitrā laikā, kad termometra stabiņš noslīd nedaudz zem nulles, lapu koku audzēs ir vērojama interesanta parādība – zari izskatās kā ietinušies cukurvatē. Iespējams ieraudzīt gan pavisam mazus pušķīšus, gan iespaidīgus, vairāku desmitu centimetru garus veidojumus. Šo parādību dēvē par ledusmatiem, un lielākoties tā vērojama mērenās ziemās un apstākļos, kad siltas temperatūras mijas ar nelielu salu, kas saglabājas stabils vairāku stundu garumā, piemēram, dienas ir siltas, bet naktīs vēl valda sals.

Ātri slīdēt un mācēt trikus © DIENA

Deviņdesmitajos gados Latvijā aizsākās snovborda kustība. Sākotnējo dzīves baudīšanu uz kalna nomainīja smagi treniņi ar prāviem finansiāliem ieguldījumiem, taču nevienam Latvijas snovbordistam olimpisko mērķi tā arī nav izdevies sasniegt.

Manavakcina nav tava vakcīna © DIENA

Stihiskas rindas, publiska cilvēku apziņošana sociālajos tīklos un iespēja pavisam legāli apiet lēni un smagi tapušo oficiālo rindu uz vakcīnu. Tāda patlaban ir Latvijas realitāte cīņā ar Covid-19. Pat par spīti īpaši izveidotajam Vakcinācijas birojam, kas acīmredzami situāciju nekontrolē.

No stāvkrasta līdz zebrzirneklim © DIENA

Regulāri gada simbola godā ceļot visdažādākās sugas un dzīvotnes, dabas sargātāji un pētnieki cer ne tikai iegūt jaunus datus, bet arī pievērst līdzcilvēku uzmanību dabā notiekošajiem procesiem.

Viedtelefons pārvēršas planšetdatorā © DIENA

Ņemot vērā, ka bez dažādām ierīcēm, kas nodrošina mūsu virtuālo saziņu, vairs nudien ne tikai negribam, bet arī nevaram iztikt, SestDienā turpmāk ik pa laikam Tehnoloģiju rubrikā varēsiet atrast arī ziņas par jaunumiem un godīgus to vērtējumus

Lielo hokeja burbuli pūšot © DIENA

Hokeja 2021. gada pasaules čempionāta sarīkošana Covid-19 pandēmijas laikā būs nopietns izaicinājums organizatoriem. SestDiena centās noskaidrot sarežģītākos veicamos darbus un atskatījās uz 2006. gada notikumiem, kad Rīgā jau norisinājās PČ hokejā.

Lietotājiem draudzīgāks internets © DIENA

Par vispasaules tīmekļa jeb WWW autoru uzskatītais Tims Bērnerss-Lī ir apņēmības pilns pārveidot internetu, lai cilvēki atkal varētu paši izvēlēties, kādus datus uzticēt pakalpojumu sniedzējiem.

Arī sniegā kopā ar četrkājaino draugu © DIENA

Kamanu suņi haskiji ir viena no vecākajām suņu šķirnēm pasaulē – tiek uzskatīts, ka tie ir vismaz 4000 gadu seni un līdz mūsdienām nav būtiski mainījušies. Haskijs ir patstāvīgs, neatkarīgs, enerģisks un dzīvespriecīgs suns, kas ļoti mīl cilvēkus, turklāt šai šķirnei raksturīgs īpašs spēks un izturība. Tieši tādēļ haskiji ir viena no visbiežāk sastopamajām šķirnēm, kas ne tikai pa gleznainām ainavām izvizina ziemas skaistuma baudītājus, bet arī kopā ar saviem saimniekiem piedalās dažādās sacensībās. Tostarp tepat Latvijā.

Kad nu beidzot Latvijā atkal ir kārtīga ziema, sniega kupenas un tik sen nepieredzētie mīnus 20 grādi, ne vienam vien noteikti ir ienākusi prātā doma, ka tagad gan noderētu kārtīgs kažoks. SestDiena lūko, kas šobrīd notiek kažokādu ražošanas nozarē, cik attīstīta tā ir Latvijā un kādi argumenti minami par labu vai sliktu dabīgā kažoka izvēlei.

Līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā atlicis gads. No Latvijas daiļslidotājiem reālas izredzes kvalificēties ir Denisam Vasiļjevam un Angelinai Kučvaļskai. Vasiļjevs jau vairākus gadus trenējas Šveicē olimpiskā vicečempiona Stefana Lambjela vadībā, savukārt Kučvaļska gatavojas Latvijā. Patlaban daiļslidotājiem ir grūti laiki, jo teju visas sacensības tiek atceltas un nav pat zināms, vai šogad martā notiks Stokholmā plānotais pasaules čempionāts.

Mūsdienu bagātīgajā sporta veidu piedāvājumā un globālās sasilšanas laikmetā distanču slēpošana šķietami jau bija atkāpusies otrā plānā, taču šoziem vērojama populārā ziemas sporta veida atdzimšana. Slēpo jauni un veci, Rīgai tuvākās un tālākās vietās.

Borščs, kebabs, šakotis, dolma un vēl virkne citu ēdienu, kas tiek uzskatīti par neatņemu kādas tautas nacionālās virtuves sastāvdaļu, vienlaikus ir arī cēlonis kaismīgiem strīdiem par to izcelsmi un "vienīgo īsteno" piederību. Daži no šiem strīdiem ieguvuši pat starpvalstu konflikta mērogu.

Visas sazvērestības teorijas balstās uz apgalvojumu, ka ir kāds noslēpums, kāda nezināma lieta, ko no plašākas sabiedrības kāds cits slēpj. Jautājums ir: kas ir šie slepenie spēki, kuri slēpj faktus par vakcīnām, par tehnoloģijām un pat Zemes formu? Kas ir tie, kuri nopelna uz tautas nezināšanas un nevarēšanas rēķina? Izķidājot sazvērestības teorijas un meklējot, kuri tad ir tie visuvarošie ļaundari, pārsteidzoši bieži izrādās, ka pie visa tiek vainoti ebreji.

Pelēkie zirņi ar speķi, cepetis ar štovētiem kāpostiem, pīrāgi, piparkūkas un mandarīni – tieši šie ēdieni lielākajai daļai cilvēku saistās ar Ziemassvētku svinību galdu.

Šodien

Tēma