Tēma / Diena / Tēma / Diena

Bīstamās aizas digitālajā pasaulē © DIENA (7)

Interneta pieejamības problēmu, kas draud arvien vairāk izolēt nabadzīgākās valstis, pasaulē cenšas risināt ar satelītiem un gaisa baloniem, tiek uzsvērts, ka pieeja internetam ir viena no cilvēktiesībām.

Sarunāties jāmācās © DIENA (10)

Pa īstam sarunāties, nevis vienkārši papļāpāt, ir jāmācās, sarunai vajag noteikumus un struktūru, bet vēl jo svarīgāk – cieņu un vēlmi tiešām saprast, ko tad otrs cilvēks domā.

Mākoņos esam bijuši mēs visi © DIENA (1)

Ir lietas, ko it kā redzam katru dienu, bet īsti nepamanām. Un tad tās dažas reizes, kad paceļam degunu pret debesīm, esam pārsteigti. Mākoņi un to radītās optiskās parādības ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc saņemu dažādus – bieži neizpratnes, pārsteigumu un dažkārt pat bažu pilnus – jautājumus: "Kas tas ir?; Vai tas ir normāli?; Es tādu redzu pirmo reizi!" Visbiežāk tas izrādās kaut kas parasts – mākoņu formas, kas pie mums redzamas vairākas vai pat desmitiem reižu gadā, kāds no optiskās parādības halo paveidiem, kas arī debesīs parādās ik pa laikam katru gadu un visos gadalaikos.

Ierindnieks baltietis © DIENA (15)

Gluži kā sprintā Baltijas valstis netieši sacenšas aizsardzības spēju stiprināšanā. Mērķis viens, ienaidnieks arī. Tikai starta punkts un taktika katrai citāda, tāpēc sacensības jo interesantākas. Kas mūs vieno un kas šķir?

Uz veikalu ar savu turzu © DIENA (13)

Auduma maisiņš uz pleca, tajā rūpīgi izmazgātas burciņas, kārbiņas, dažāda izmēra auduma kulītes – pašam sava tara, kur pārdevējam iesvērt pircēja kārotos produktus. Tā iepirkties dodas mūsdienīgs, ilgtspējīgi domājošs cilvēks, kuram svarīgi pēc iespējas samazināt dažādu preču iepakojuma atkritumu daudzumu uz pasaules.

Ar uzvārdiem, bez parakstiem © DIENA (59)

Čekas māja, čekas māja,
Ne tev logu, ne tev durvju:
Pa vienām saule lēca,
Pa otrām norietēja.

No iekaltām biļetēm līdz ekrānam © DIENA (1)

Vienalga, vai eksāmens saistās ar mutiskām atbildēm ģeometrijā, diktora balsi no melnbalta ekrāna aktu zāles galā vai skolēnu ieurbtajiem skatieniem uzdevumu lapās, tas savu nozīmi nemaina. Iespējams, baltas blūzes un puķes skolotājiem gan šajā dienā nomainījusi digitalizācijas laikmetam raksturīgā atsvešinātība, bet eksāmenu laiks skolās joprojām ir īpašs.

Patīkamās pārvērtības Dānijā © DIENA (1)

Latvijas hokeja izlase, par spīti vairāku ilggadējo līderu atteikumiem, pasaules čempionātā aizspēlējās līdz ceturtdaļfinālam, jo skaļi sevi pieteica jaunās paaudzes spēlētāji.

Sekss un nesekss Padomju Savienībā © DIENA (13)

Ināra Kolmane uzņēmusi filmu par to, kā brīvā mīlestība pārauga seksa neesamībā.

Pretmēslošanas pote © DIENA (2)

Šo sestdien, 28. aprīlī, visā Latvijā jau desmito gadu norisināsies Lielā talka. Pērn tā pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu, un šķiet, ka talkošanas tradīcija turpina paplašināties – ne tikai izejot ārpus konkrēta datuma un viena pasākuma ietvariem, bet jau sen neaprobežojoties tikai ar atkritumu vākšanu. Talkas arvien biežāk notiek arī, lai sakoptu un labiekārtotu vidi un ainavu gan tuvākajā apkārtnē, gan parkos, mežos un ceļmalās.

Nacionālais netikums © DIENA (13)

Kad Latvijā parādās ziņas par pirmo kūlas ugunsgrēku, ir skaidrs – pavasaris vairs nav aiz kalniem, jo tā pirmie mēneši ir intensīvākais pērnās zāles dedzināšanas laiks. Kūlas ugunsgrēki Latvijā diemžēl kļuvuši par tradīciju, kas ne tikai kaitē dabai un rada papildu darbu ugunsdzēsējiem, bet ik gadu noposta ēkas un aiznes sev līdzi pat cilvēku dzīvību.

Sievietes pie dzintara jūras © DIENA (45)

Visā Baltijā sievietes un vīrieši tiesības balsot ieguva vienlaikus – XX gadsimta sākumā. Taču šodien gan Igaunija, gan Lietuva ir gājušas tālāk, jo tur ir spēkā dzimumu līdztiesības likums, kas Latvijā jau gadiem aizķēries kaut kur varas gaiteņos. Taču sieviešu tiesību jautājumos neviena no Baltijas valstīm nav priekšzīmīga – savi skeleti skapī atrodami katrai.

Divas minūtes līdz pastardienai © DIENA

Cik tālu no pašiznīcības cilvēce sevi novedusi, un cik laika vēl atlicis, lai kaut ko labotu? Kopš tika izgudrota atombumba, pasaules spožākie prāti ik gadu izvērtē notiekošo valstu savstarpējās attiecībās, lai brīdinātu par briesmām no neapdomīgiem lēmumiem un aicinātu valstu līderus nākt pie prāta.

Neskati grāmatu pēc vāka © DIENA (5)

Daudziem ir kāds paziņa, kurš reiz devies laimes meklējumos uz ASV un strādājis uzņēmumā, kas pārdod grāmatas. Parasti šais stāstos ievītas milzīgas naudas summas, ko izdevies nopelnīt tālajā zemē, taču realitātē bieži mājup nākas atgriezties bešā.

Kopš striktu TV un kinoteātru programmu ar noteiktiem seriālu un filmu izrādīšanas laikiem aizstāj interneta iespējas, arvien biežāk jautājums: "Ko skatīties?" sevī ietver arī to, kā skatīties. Turklāt piedāvājums straumēšanas platformās kļūst arvien plašāks.

Vieniem mazāk "karu" un vairāk vietas, citiem lielāks uzsvars uz tērpiem un vieglāk tikt pie biļetēm, taču Dziesmu un deju svētkus svin visās Baltijas valstīs. SestDiena salīdzina kopīgo un atšķirīgo šajā nu jau krietni vairāk nekā gadsimtu koptajā tradīcijā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Kas vienam atkritumi, tas citam svētku mielasts. Daļa cilvēku visā pasaulē maltīti iegūst veikalu miskastēs. Dumpster diving jeb tā dēvētā niršana atkritumos mūsdienās nav tikai trūcīgo iztikas veids – to iemīļojuši arī turīgi cilvēki, kas tādējādi ne vien protestē pret apjomīgo pārtikas izniekošanu, bet arī uzskata to par labu veidu, kā ietaupīt, naudu atvēlot, piemēram, ceļošanai.

Priekpilnie pavasara sveikšanas svētki, kas daļā ģimeņu saistās ar olu krāsošanu un kaujām, garauša paslēpto našķu meklēšanu, bet citās ar Jēzus augšāmcelšanos, gan ASV, gan Eiropā tomēr pamazām pāraug arī izteikti komerciālā apdāvināšanas pasākumā, kurā viesi cenšas cits citu pārspēt dāvanu vērienā un krāšņumā. Nevēloties sarūgtināt pēcnācējus, vecāki Lieldienās nežēlo naudu šokolādes olām, bet dietologi šausmās saķer galvu, apelē pie vecāku sirdsapziņas un iesaka svērt bērnus pirms un pēc svētkiem, lai pierādītu, ka mazie kārumnieki uzņem pārāk daudz cukura.

Aizkraukles un Jēkabpils rajoniem veltītā grāmata sakrālā mantojuma sērijā rāda gan saglābto, gan iznīcināto kultūras mantojumu.

Ola ir galvenais Lieldienu simbols – tā pārstāv gan sauli, gan pavasari, gan auglību un atdzimšanu. Cik senas Latvijā ir olu krāsošanas tradīcijas? Un ko vislabāk izmantot, ja ir vēlme savu svētku simbolu padarīt krāsainu ar dabā un mājās atrodamiem līdzekļiem?

Šodien

Tēma