Nevalstiskās organizācijas (NVO) ir sabiedrības organizāciju un neformālo grupu kopums, kas pastāv līdzās valsts sektoram un uzņēmējdarbībai, lai apmierinātu kādas sabiedrības grupas intereses, kuras tiešā veidā nerisina neviens no pārējiem sektoriem. Tās bieži darbojas arī kā starpnieki un palīgi starp iedzīvotājiem un valsti, piedaloties dažādu normatīvo aktu izstrādē. NVO pārstāv visdažādākās jomas un nozares, daudzas no tām ir atpazīstamas, aktīvi sevi piesakot dažādu sabiedrības grupu interešu aizstāvībā un nozīmīgu projektu realizācijā. Tā īsumā varētu raksturot to, kas īsti ir nevalstiskās organizācijas. Un tieši tikpat plaši, cik šis pieteikums skan, tās arī darbojas.
Tāpēc šoreiz rakstu sērijā, ko SestDiena aizsāka pagājušajā nedēļā sarunā ar ManaBalss.lv vadītāju Imantu Breidaku, mēģināsim apkopot tās lietas, kas šīs organizācijas vieno. Proti, gan problēmas, gan priekšrocības, kas vērojamas, ja paseko līdzi visdažādāko NVO darbībai. Un tas ir svarīgi, jo, lai veiksmīgi īstenotu izvirzītos mērķus, nozīmīgas ir ne tikai organizāciju iespējas tikt sadzirdētām valsts un pašvaldību iestādēs, bet arī pašu NVO pārstāvju iniciatīva un entuziasms.
PLAŠI UN SADRUMSTALOTI
Lielākā organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā ir Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA), kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. Šī organizācija darbojas jau 18 gadu un apvieno 140 biedru, taču kopumā aptver 70 tūkstošus privātpersonu jeb 70% no visām NVO iesaistītajām personām Latvijā un 27,5 tūkstošus privātpersonu ārvalstīs jeb 11% no Latvijas diasporas.
"Reizi gadā taisām NVO sektora monitoringu. Grūtības apkopot precīzus datus rada fakts, ka NVO sektors ir ļoti plašs, turklāt daudzas organizācijas nav norādījušas precīzu darbības jomu un formu. Dažāda veida NVO ir gan biedrības, gan nodibinājumi, gan sporta organizācijas, arodbiedrības, politiskās partijas, profesionāli radošās organizācijas utt. 2023. gada sākumā Latvijā bija kopumā 26,4 tūkstoši aktīvu (nelikvidētu) sabiedrisko organizāciju, to apvienību, biedrību un nodibinājumu. Organizāciju skaits ik gadu pieaug par aptuveni diviem procentiem jeb ne mazāk kā 500 vienībām. Novērojama gan tendence, ka kopš 2019. gada skaita pieauguma dinamika ir mazinājusies. No visām organizācijām pēc veida aptuveni 90 procentu sastāda biedrības un nodibinājumi. Dažādi citi organizāciju veidi (sabiedriskās organizācijas, fondi, arodbiedrības, partijas u. c.) veido 10 procentu," vienā elpas vilcienā uzskaita LPA padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis, piebilstot vēl, ka tieši biedrību un nodibinājumu darbība monitoringā tiek analizēta padziļināti.
Lai saprastu, cik no visām reģistrētajām organizācijām ir aktīvas, var vadīties pēc iesniegtajiem finanšu gada pārskatiem. Tādas ir aptuveni 70 procentu jeb plus mīnus 17 tūkstoši organizāciju.
"Ir trīs galvenie veidi, kā organizāciju darbības mērogu var vērtēt. Pirmais – pēc finanšu rādītājiem nosakot, cik lieli ir apgrozāmie finanšu līdzekļi. Otrs – pēc nodarbinātības, cik daudz darbinieku iesaistīti konkrētajā NVO. Te redzam, ka kopumā NVO sektorā ir nodarbināti (saņem atalgojumu) aptuveni 22 tūkstoši cilvēku, no kuriem gan tikai astoņiem tūkstošiem, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, NVO ir vienīgais ienākumu avots. Trešais faktors, ko vissarežģītāk novērtēt, ir ietekme. Ja raugāmies, piemēram, uz Jelgavas attīstības biedrību, kas pirms pāris gadiem aktīvi cīnījās pret lielveikala Depo būvēšanu pilsētas centrā, algotu darbinieku tai nav – bez peļņas darbojas seši vai septiņi cilvēki –, savukārt lokālā ietekme lēmumu pieņemšanas procesos Jelgavas pilsētā tai ir gana liela. Aliansē vēl strādājam pie metodoloģijas, kā šo ietekmi izvērtēt," skaidro Rubenis.
Visā plašajā šo biedrību un nodibinājumu klāstā īpaši izceļamas pilsoniskās sabiedrības organizācijas – biedrības un nodibinājumi, kas aktīvi iesaistījušies vai nu lokālos, t. i., pašvaldības līmeņa, vai valsts līmeņa likumu pieņemšanas procesos. To iesaiste fiksēta likumu anotācijās, domes vai Saeimas sēžu protokolos. Redzams, ka šādi, normatīvo aktu izstrādes procesos, aktīvas ir ap 1300 organizācijām, kas līdzdarbojas lēmumu pieņemšanā, vai nu konsultējot politiķus un citus ierēdņus, vai sniedzot savus priekšlikumus. Tā kā Latvijā ir tikai 43 pašvaldības, jāsecina, ka aktīvo organizāciju skaits ir diezgan liels.
NEPIECIEŠAMA INICIATĪVA
"Domāju, ka Latvijā ir pieejami gana daudzi instrumenti un kanāli, kādos iesaistīties likumu pieņemšanas procesos kā lokālā, tā nacionālā mērogā. Cits jautājums ir par sabiedrības, tai skaitā arī dažādu NVO, izpratni par šiem procesiem un to izmantošanu. Protams, lai jēgpilni iesaistītos kādu konkrētu lietu konsultatīvajā procesā, ir nepieciešamas vismaz bāzes zināšanas un izpratne par likumdošanas procesu – vai tas ir valsts vai pašvaldības mērogā. Piemēram, kopš 2021. gada septembra darbojas vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls TAP portāls – elektroniska valdībā izskatāmo dokumentu un datu aprites valsts informācijas sistēma. Tas nozīmē, ka institūciju izstrādātie tiesību akti, kuri tiks izskatīti valdībā, "ceļo" elektroniski vienotā sistēmā. Savukārt sabiedrībai tas sniedz plašākas iespējas sekot līdzi tiesību aktu izstrādei visos tās posmos. Katram likumam vai normatīvajam aktam ir savs laika rāmis, kurā ikviens interesents var to aplūkot, kā arī sniegt savus priekšlikumus noteiktajā termiņā. Tāpat arī pašvaldību līdzdalības likums paredz, ka katrā pašvaldībā iespējams veidot iedzīvotāju padomes, kuras piedalās konsultatīvajā procesā. Nedrīkst aizmirst arī Memoranda padomi kā labu instrumentu, kas ļauj ar zināmu regularitāti NVO pārstāvjiem tikties ar dažādu ministriju sekretāriem un reizi pusgadā arī ar premjeru, tādējādi aktualizējot dažādus būtiskus jautājumus," atklāj Rubenis.
Arī visnotaļ aktīvās un pamanāmās organizācijas Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis ir vienisprātis: ja organizācijai ir konkrēti nosprausti mērķi un motivācija kaut ko mainīt sabiedrībā, daudz kas ir iespējams. "Latvija savā ziņā ir iespēju zeme, jo nav daudz valstu, kur mums būtu politikas veidotāji tik viegli sasniedzami. Tiekam uzklausīti, varam izteikt viedokli. Varam salīdzinoši vienkārši nonākt Saeimas komisiju sēdēs, darba grupās, ja to vēlamies. Mozaīkas pārstāvji ir bijuši klāt Civilās savienības likuma izstrādē – šajā procesā bijām iesaistīti no sākta gala līdz pat trešajam lasījumam Saeimā, un, kaut arī pēdējā lasījumā likumprojekts netika pieņemts, mēs tikām gana tālu un turpināsim darboties, līdz sasniegsim mērķi," uzsver Zālītis. Patlaban Mozaīkas redzeslokā ir visu ģimeņu tiesiskā aizsardzība, organizācija aktīvi iestājas arī par Stambulas konvencijas ratifikāciju.
IZPROT VAJADZĪBAS
Tomēr bieži vien pašām NVO trūkst resursu un izpratnes, kā pārstāvēt savas intereses plašākā mērogā. Daudz laika paņem arī saimniecisko jautājumu risināšana. Kā labs palīgs interešu pārstāvniecībai ir attiecīga reģiona vai nozares tīkla jeb jumta organizācijas, kurās apvienojoties arī mazas NVO var saņemt nepieciešamo atbalstu.
Tāpat arī valsts un pašvaldību iestādēs neizpaliek cilvēciskais faktors un veiksmīga vai neveiksmīga sadarbība ar NVO veidojas atkarībā no konkrētā ierēdņa pretimnākšanas. Likums nosaka, ka ierēdņiem uz iedzīvotāju oficiālajām vēstulēm, kuras adresētas konkrētajai iestādei, jāsniedz atbilde 30 dienu laikā. Taču ne vienmēr tas tiek darīts, un sodīts par to neviens netiek. Un, pat ja atbilde tiek sniegta, tā var būt arī noraidoša vai tā saucamā atrakstīšanās.
Organizācija Zero Waste Latvija ir aktīva dažādos ilgtspējas jautājumu risināšanas projektos. Patlaban aktuālais ir Life projekts No atkritumiem uz resursiem, kas paredz ieviest Latvijā atkritumu apsaimniekošanas plānu saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām. Tajā atsevišķa atbildība ir noteikta nevalstiskajam sektoram, un kopumā projektā ir vairāk nekā 20 partneru, no kuriem vadošā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
"Ļoti jūtams, ka arī valsts pārvaldes sektorā ir milzīga noslodze un cilvēkiem trūkst laika, lai visu izpildītu," ievērojusi Zero Waste Latvija valdes locekle Laura Treimane. Turklāt, viņasprāt, Saeimā nereti lēmumus mēdz pieņemt emociju uzplūdā. Vajadzētu vairāk balstīties faktos un zinātnē, kas ir vides organizāciju ekspertu kompetence, tādēļ būtiski, ka viņi tiek uzklausīti.
"Dažkārt valsts pārvalde kaut kādu iemeslu dēļ nav ieraudzījusi problēmu kādā jomā. Bet NVO signalizē, kas cilvēkiem tajā brīdī ir aktuāli. Kā piemērus varu minēt vardarbību ģimenē, ko tagad aktualizē gan NVO un mediji, gan izglītības jomu, kurā gadu desmitiem notiek cīņa par atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām. Tie ir jautājumi, kas prasa lielus resursus un fundamentālas sistēmiskas pārmaiņas," uzsver Latvijas platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore Inese Vaivare. Dažkārt tomēr ar NVO dalību likuma izstrādes procesā vien ir par maz un nepieciešams plašāks sabiedrības atbalsts, lai problēma tiktu sadzirdēta. Piemēram, pērn vēl iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā tika izskatīts likumprojekts, kas paredzēja, ka vardarbīgi skolēni no skolas var tikt izslēgti un tālāk mācības viņiem jānodrošina mājas apstākļos. "Tad, kad Dardedze aktivizējās un iesaistīja vairāk nekā 60 citu organizāciju un privātpersonu, kas parakstīja vēstuli, kura tika skatīta publiski, likums tomēr netika pieņemts, jo tas būtu diskriminējošs pret vairākām sabiedrības grupām," stāsta Rubenis.
JĀBRUŅOJAS AR PACIETĪBU
Interešu aizstāvības organizācijas maina sistēmu pēc būtības. To pārstāvji piedalās pašvaldību un Saeimas darba grupās, izstrādā dažādus priekšlikumus u. tml. "Taču, salīdzinot ar "veco" Eiropu, kur pilsoniskā sabiedrība ir attīstītāka, Latvijā tomēr attieksme pret NVO sektoru ir tāda, ka bieži vien gan ierēdņi, gan sabiedrība pati neredz to kā jēgpilnu potenciālu valsts attīstībai. Drīzāk kā noteiktu indivīdu brīvā laika, hobija, saimniecisku jautājumu risināšanas lietu, nevis kā līdzvērtīgus profesionāļus, kas var sēdēt ar lēmumu pieņēmējiem pie viena galda un ietekmēt nozīmīgus procesus valstī vai pašvaldībās. Latvijā tomēr NVO sektoru joprojām redz kā "mazo, labo darbiņu" darītāju, kas organizē pasākumus, svētkus u. tml. Mums ir aktīvas labdarības organizācijas, cilvēki tās atpazīst un labprāt ziedo, bet tās bieži vien kalpo kā plāksteri dažādu nepilnību kompensēšanai sociālā finansējuma jomā," uzskata Vaivare.
Nelielām nevalstiskajām organizācijām, kuras risina kādas lokālas problēmas vai pārstāv noteiktas intereses, izvirzītos mērķus sasniegt ir salīdzinoši vienkāršāk, ja tie ir īstenojami īsākā termiņā, nekā interešu aizstāvības organizācijām, jo to darbībai parasti nav tūlītēja rezultāta, finansējumu atrast ir salīdzinoši grūti, bet cīnīties par ideju vien gadu garumā mēdz būt diezgan vienmuļi. Tāpat organizācijā iesaistītajiem cilvēkiem laika gaitā pašiem var mainīties prioritātes, tāpēc tā ir specifiska niša, kas vienlaikus ir ļoti nozīmīga, bet sarežģīta.
LAPAS interešu aizstāvības jomā darbojas arī starptautiskā līmenī – kā sadarbības partnere dažādos projektos, kas saistīti ar Eiropas Savienības prioritātēm konkrētajā periodā. Vaivare skaidro, ka starptautiskajā arēnā Latvijas organizāciju kapacitāte tomēr ir samērā neliela kaut vai finansējuma dēļ. Tā kā projektos ir nepieciešams līdzfinansējums, ir grūti startēt lielajos konkursos, jo mūsu organizācijām attiecīgo resursu lielākoties nav, tādēļ nevaram būt projekta vadošie, bet iesaistāmies kā sadarbības partneri. "Lai uzrakstītu starptautisku projektu, jāiegulda liels darbs, strādājot mēnešiem, sadarbojoties ar dažādiem partnerim. Neviens jau šo procesu neapmaksā, un galu galā tā ir kā loterija, jo tu jau nezini, vai iegūsi finansējumu – konkursos piedalās organizācijas no visas Eiropas. Mēģinām projektos iesaistīt arī citas organizācijas, dodam pasākumus, grantus, audzējam arī viņu kapacitāti," atklāj LAPAS direktore.
FINANSĒJUMS UN BRĪVPRĀTĪGIE
Ar finansējuma piesaistes grūtībām saskārušies visi uzrunātie NVO pārstāvji, un viņi atzīst: tās iet roku rokā ar nepilnībām normatīvajos aktos un dažādos regulējumos, kas attiecas uz NVO sektoru.
«Problēma ir ne tikai nauda, bet arī cilvēkresursi – mums nav attīstīta ne brīvprātīgo darba, ne ziedošanas kultūra. NVO sagaida finansējumu no valsts vai cenšas to piesaistīt no dažādiem fondiem, bet daudzās citās valstīs daudz ko iegulda arī sabiedrība. Arī citviet pasaulē sabiedrībā visaktīvāk ziedo nelaimes gadījumos cietušajiem, dzīvniekiem, bērniem u. tml., taču ne tikai finanšu, bet arī sava laika veltīšana kādam projektam vai idejai ir ziedošana," skaidro Zālītis.
NVO ir tiesības veikt arī saimniecisko darbību, tāpēc, piemēram, Mozaīka ir izveidojusi Dažādības veikalu, kurā tiek tirgoti T krekli un citi noderīgi suvenīri ar organizācijas pārstāvēto – LGBT – tematiku. Piemēram, lielu popularitāti esot iemantojuši apģērba gabali ar uzrakstu Mātei Latvijai visi bērni ir mīļi.
Biedrībās bieži vien ir arī noteiktas biedru naudas, bet tās parasti neveido tik būtisku pienesumu, lai varētu nodrošināt organizācijas darbību, savukārt ziedojumus var piesaistīt tikai tās organizācijas, kurām ir sabiedriskā labuma statuss.
Vaivare uzsver, ka NVO finanšu plūsma ir gana caurspīdīga – organizācijas savus finanšu pārskatus publicē mājaslapā, pārbaudes veic arī Valsts ieņēmumu dienests u. c., daudzās organizācijās tiekot veikts pat iekšējais audits. "LAPAS darbojas biedru vēlēta padome, septiņi biedri un revīzijas komisija, kas reizi gadā pārbauda uzņēmuma finanšu dokumentāciju. Ja tiek īstenoti kādi projekti, kuriem piešķirts finansējums, kā tas mūsu gadījumā ir 98% projektu, pārbaudes veic uzraugošā iestāde, finanšu devējam mums jāsniedz atskaites. Piesaistot naudu no privātiem fondiem, jāvērtē riski, kas attiecas uz finansējuma izcelsmi, tādēļ būtiski ir noskaidrot, kāds ir šo finanšu avots, vai nav naudas atmazgāšanas, nodokļu nemaksāšanas vai cita veida nelikumības," viņa skaidro.
Tikmēr Rubenis norāda, ka ir būtiski izstrādāt un pieņemt brīvprātīgo darba likumu, jo NVO diezgan raiti spēj veikt cilvēku piesaisti un koordinēšanu, taču juridiskais ietvars tam nav līdz galam izveidots. Iepriekšējās Saeimas sasaukumā bija diezgan daudz dažādu NVO konsultāciju un rekomendāciju šāda likuma izstrādei, taču tiesiskais regulējums tā arī netika pieņemts un pagaidām "karājas gaisā".
Plašāk par ar šīm problēmām, kā arī atsevišķu NVO pieredzes stāstiem lasiet šīs sērijas rakstos nākamajos SestDienas numuros!
CILVĒKS = VALSTS ir rakstu sērija par pilsonisko līdzdalību Latvijā, tās neizmantoto potenciālu un NVO lomu tajā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par
Cilvēks = Valsts rakstu saturu atbild SIA
Izdevniecība Dienas mediji.