Tēma / Diena / Tēma / Diena

Dziesmas lielā diena Igaunijā © DIENA (3)

Šodien par Igaunijas dziesmu svētku šūpuli dēvētā Marijas baznīca Tartu pilsētas centrā ir atjaunošanas procesā, taču, neraugoties uz restaurācijas darbiem, 20. jūnijā to piepildīs koru balsis, atklājot Tartu dziesmu svētkus un igauņu dziesmu svētku 150 gadu svinības. Kā igauņi nonāca līdz saviem dziesmu svētkiem, un ar ko šie svētki atšķiras no mums pierastajiem Latvijā?

"Cits futbols" no kādreizējās Austrumberlīnes © DIENA

Vācijā par sensāciju kļuvusi futbola kluba Union iekļūšana valsts augstākajā līgā, un šajā gadījumā stāsts ir ne tikai par futbolu, bet arī vēlmi pierādīt, ka pat mūsdienās tik ļoti komercializētā sportā vissvarīgākais tomēr ir pašcieņa un bezgalīgi uzticami līdzjutēji.

Ripas birst, tiesneši mulst © DIENA (1)

Vai daudzi atceras, kāds ceļš bija jānoiet, lai Latvija tiktu līdz hokeja elitei? Līdz atslēgas vārtiem izlasei dažādos sastāvos bija jāpacīnās, piedzīvojot ne vien nebijušus vārtu guvumus, bet arī dažādas ķibeles, neveiksmes izšķirošajās spēlēs un emocionālas runas ģērbtuvēs.

Cilvēkiem jālieto tehnoloģijas, nevis otrādi © DIENA (4)

Par to, ka pārmērīga mobilo viedierīču izmantošana pakāpeniski kļuvusi par problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku attiecības, izraisa pat atkarību un rada dažādas problēmas sabiedrībai kopumā, runāts tiek jau ilgāku laiku. Ik pa brīdim parādās dažādi pētījumi šajā jomā, taču pirmo reizi plašāk par šo negatīvo pusi īpašā kampaņā Latvijā sācis stāstīt arī mobilo sakaru operators, aicinot savus klientus internetu lietot atbildīgi. Par to, kamdēļ nepieciešama šāda kampaņa, kur vispār virzās tehnoloģijas un kādas ir to attīstības tendences, kā arī par digitālā asistenta nozīmi mūsdienu pasaulē, SestDiena uz sarunu aicināja Tele2 Latvijā valdes priekšsēdētāju Valdi Vancoviču.

Avārijas izeja pazudusi © DIENA (6)

Ideja par pašvaldību referendumiem aktualizējās līdz ar kārtējām diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, bet nu atvērta vesela jautājumu lāde - vai referendumi iedzīvotāju gribas noskaidrošanai tiek izmantoti gana bieži, un vai to organizēšanas kārtībai nevajadzētu būt vienkāršākai? SestDiena mēģina uzzināt, ko par to domā eksperti un politiķi.

Tomātu, zvaigžņu un īkšķu monopols © DIENA (2)

Digitālās evolūcijas un iecirtīgākos tirgus apstākļos kinokritika ir mainījusi savu formu. Tēze, ka skatītājs ar savu biļeti atbalsta noteikta žanra vai filmu veida tapšanu, šodien visai precīzi raksturo industriju, un lielā mērā to ir veicinājis pašreiz pasaulē populārais kino, seriālu un televīzijas pārraižu kritikas apkopotājs Rotten Tomatoes. Tieši šī Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā saite ievērojami deformējusi kino izvērtēšanu, saplūdinot to ne tikai ar skatītāju gaumi, bet arī mārketingu.

Uzvarēja vislabākais variants. Saruna ar vēsturnieku Jāni Šiliņu © DIENA (55)

Vēsturnieks Jānis Šiliņš par neatkarības idejas evolūciju, likmi uz Krievijas uzvaru Pirmajā pasaules karā kā lielu vēsturisku kļūdu un par to, ko slēpa latviešu lojalitāte caram.

Uz velosipēdiem! © DIENA (9)

Sportiskas nodarbes un aktīvs dzīvesveids ikdienā kļūst arvien populārāks arī Latvijā, un cilvēki aizvien biežāk, pārvietojoties pilsētā, priekšroku dod iešanai kājām vai braukšanai ar velosipēdu, nevis automašīnu. Kaut arī infrastruktūras uzlabošanā šai ziņā jāveic vēl daudz, velobraukšanas entuziastu netrūkst – sākot ar meitenēm uz elegantiem pilsētas velosipēdiem ar puķēm apvītiem groziņiem to priekšā un beidzot ar kārtīgiem sporta riteņotājiem, kas aiztraucas garām ātrāk par automašīnu plūsmu. Arī velomaršruti dabā arvien attīstās, un līdzās ierastajiem transporta līdzekļiem ielās vērojami skrejriteņi un citi moderni pārvietošanās rīki. Vai var teikt, ka tie atkal ir modē?

Pumpurs košļājamās gumijas vietā © DIENA (4)

Sēņot var iet arī pavasarī un atsevišķu koku pumpurus izmantot svaigai elpai – daba pēc ziemas piedāvā atjaunot organismu ar pirmajiem zaļumiem un pašmāju "eksotiku". Vienīgi jāzina, ko un kur vākt.

Vai vasara izkaltēs Latviju? © DIENA (14)

Lieldienu garajās brīvdienās var paspēt izbraukāt vai pusi Latvijas, pabūt gan laukos, gan pilsētās. Tā pagāja arī manas brīvdienas, un, kad ciemojos pie vecākiem, tēvs ieminējās, ka esot labs pavasaris, jo grants ceļš, kas ved līdz šosejai, šogad dubļos vairāk bijis ziemā, bet pavasarī sauss un labi izbraucams, līdz ar to gājis secen ikgadējais pavasara darbs – pielabot to ar laukakmeņiem. Nākamajā dienā, devies pārgājienā gar Rauni (viena no tām neparastajām Latvijas upēm, kam nosaukums ir vīriešu dzimtē), attapos, ka piere noputējusi melna. Pat mežā zeme tik sausa, ka put. Un ūdens upē tik maz, ka to daudzviet var šķērsot, nesaslapinot kājas.

Niedras epizode © DIENA (17)

Šopavasar vēl viena simtgade – aprit simt gadu kopš mēģinājuma veidot alternatīvu "Ulmaņa un Stučkas Latvijām". 1919. gada 16. aprīlī Liepājā tika gāzts Kārļa Ulmaņa Ministru kabinets. Trīs nedēļas, līdz 11. maijam, Latvijas Republika it kā palika bez valdības, tikai frontes karaspēks turpināja aizsargāt fronti pret uzmācīgajiem Pētera Stučkas lieliniekiem. Tad 11. maijā par darbības sākšanu paziņoja jauna valdība, kuras galvgalī nostājās pazīstamais rakstnieks un mācītājs, populārās dziesmas Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju vārdu autors Andrievs Niedra.

Stiprāka ola - glābiņš veselībai © DIENA (3)

Biedējot ar kalorijām, holesterīnu un citiem veselības nedraugiem, zinātnieki un ārsti aicina cilvēkus nepārvērst Lieldienas par izēšanās svētkiem.

Vai pavasaris jau klāt? © DIENA (1)

Kad īsti sākas pavasaris? Tad, kad skrējēji parkos garās bikses nomaina uz šortiem, vai tad, kad pienākušas Lieldienas? Pēc tām vadīties nebūtu prātīgi, jo tās katru gadu ir citā laikā. Gribētos vairāk noteiktības dzīvē, tāpēc atrasti arī objektīvāki kritēriji.

Pūkainie un saudzējamie piekrastē © DIENA

Katru pavasari jūras malā sastopamie roņu mazuļi izraisa lielu cilvēku interesi, taču nereti, mēģinot dzīvniekiem palīdzēt, tiem tikai tiek nodarīts pāri. Šogad mazo pūkaiņu bijis sevišķi daudz, un, lai gan dzīvnieki ir aizsargājami, atkal aktualizējies jautājums par to medīšanu.

Skaidrības, ko iesākt ar medicīniskajiem atkritumiem un kā tiek organizēta to apsaimniekošana Latvijā, šķiet, līdz galam nav nevienam. Turklāt tieši šajā jautājumā visspilgtāk izceļas Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tipiskās iezīmes: precīzu un viegli pārskatāmu datu trūkums, daudz iesaistīto, kas katrs atbild par nelielu apsaimniekošanas segmentu un atbildību mētā kā karstu kartupeli no viena pie otra, bet tam visam pa vidu – apjukuši iedzīvotāji.

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvijā nu jau tapuši vairāk nekā 40 dažādi seriāli, sākot ar Lai tev labi klājas (1994) un beidzot ar simtgades seriālu Sarkanais mežs (2019). To kontekstā arvien no jauna gribas uzdot jautājumus gan par kvalitāti, gan mediju politiku un oriģinālsatura radīšanu televīzijā.

Sporta sabiedrību pagājušajā nedēļā pāršalca ziņa par basketbola zvaigznes Kristapa Porziņģa apsūdzību izvarošanā, kas esot veikta aizvadītajā gadā Ņujorkā drīz pēc tam, kad sportists guva smagu ceļgala savainojumu. Cietusī sieviete apgalvo, ka Porziņģis piedāvājis viņai samaksāt 68 tūkstošus ASV dolāru par klusēšanu, tomēr vēlāk pārdomājis, tāpēc viņa vērsusies pie varas iestādēm. Šādi notikumi profesionālajā sportā nav ikdiena, tomēr ir gana bieži sastopami.

Mūsdienu trīsdesmitgadnieki un divdesmitgadnieki, kuriem pret seksu nav gandrīz nekādu aizspriedumu, dzimumdzīvi piekopj retāk nekā iepriekšējās paaudzes.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone par to, cik gadu un cik miljonu vēl prasīs ilgi cerētā Rīgas koncertzāle un vai ar to izdosies "apsteigt" Gaismas pili.

Latvijas zīmoli un biznesa vide no malas jeb rakstnieks Maiks Koljers par to, kā, rakstot grāmatu par dažādiem uzņēmumiem Latvijā, viņš atklāja patieso latgaliešu skaitu, iepazinās ar modes dizaineriem meža vidū un atklāja sev un citiem biznesa stāstu interesanto pusi.

Šodien

Tēma