Tēma / Diena / Tēma / Diena

Viena mēle visām tautām © DIENA (1)

Mēdz teikt, ka visi cilvēki smejas un raud vienā valodā. Taču tieši valoda bieži ir arī lielākā barjera ļaužu starpā. Līdzīgi domāja poļu ārsts Ludviks Zamenhofs, kurš, lai satuvinātu tautas, XIX gadsimta beigās radīja esperanto. Lai gan tā neattaisnoja sākotnējās cerības un šodien nav uzskatāma par vispasaules valodu, tomēr aktīvistu, kas joprojām ļauj esperanto dzīvot, netrūkst arī mūsdienās

Digitālās kaujas: Elfi pret troļļiem © DIENA (36)

Lai dotu pretsparu profesionālajiem komentētājiem no tā dēvēto troļļu fabrikām, Lietuvā jau daudzus gadus darbojas digitālo elfu vienības. Tagad šādu kustību entuziasti cenšas sākt arī Latvijā. Tās galvenais uzdevums – kliedēt mītus un "troļļu radīto miglu".

Iespējams, Porziņģim sezona jau beigusies (2)

Latvijas basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis muguras sāpju dēļ, iespējams, nepiedalīsies arī Ņujorkas Knicks vienības šīs sezonas pēdējās trīs spēlēs, vēsta prestižā Ziemeļamerikas sporta medija ESPN apskatnieks Aiens Beglijs.

Trenēties, ieklausoties sevī © DIENA

Līdz ar siltāka laika iestāšanos arvien biežāk apkārt manāmi skrienoši cilvēki un pamazām sevi piesaka arī dažādi maratoni un sacensības. Kā tiem pareizi gatavoties, lai ilgi cerētie skriešanas svētki nepārvērstos veselības problēmās un vienlaikus pietiktu dukas un vēlēšanās iecerēto distanci tiešām pieveikt? SestDiena piedāvā ieklausīties profesionāļu padomos. Vispirms par to, kā pareizi veidot savu ikdienas treniņu grafiku. Skrien Latvija pārstāvja trenera Arņa Ozoliņa skriešanas padomi jaunajai sezonai.

Sīkumi ikdienas uzlabošanai © DIENA (1)

Depresija un stress – divas moderno laiku ķibeles. Depresija – neapmierinātība ar pagātnes darbībām, stress – bažas par rītdienu. Nav noslēpums, ka milzīga neapmierinātība ar notiekošo valda sabiedrībā gan tepat, Latvijā, gan citviet pasaulē. Arī manis paša nemitīgās pārdomas par pagātni un nākotni mudināja ķerties klāt šai tēmai. Taču atrast risinājumu depresijai, stresam un citām ar mūsu garīgo un psiholoģisko labsajūtu saistītajām nebūšanām, izrādās, nav nemaz tik sarežģīti. Apzinātības metodes, meditācija, dažādas terapijas, elpošanas vingrinājumi un pat ēšanas veidi un diētas ir tie rīki, kurus var samērā vienkārši izmantot un kuri neprasa lielus ieguldījumus, toties var izrādīties pat ļoti efektīvi un ikdienā palīdzēt jebkuram.

Kāpēc latvieši lepojas, ka ir introverti © DIENA (10)

2018. gadā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm būs Londonas grāmatu tirgus galvenie viesi. Tas nozīmē papildu uzmanību un iespējas Latvijas literatūrai. Tāpēc jau šogad ir sākta ilgtermiņa kampaņa (idejas autore un radošā direktore – Una Rozenbauma) #iamintrovert, kas prezentēs Latviju Londonā kā introvertu nāciju.

Līdz ceļiem Pļaviņās © DIENA (2)

Pļaviņās kontrasts dabā nav ilgi jāmeklē, bet tikpat viegli to ir atrast arī cilvēkos. Katrs uz pilsētu skatās no sava skatpunkta, un katram ir savs stāsts par to, kā ir dzīvot vietā, uz kuru regulāri pavasarī no tuvākām un tālākām Latvijas malām sabrauc ziņkārīgie – viņiem plūdi ir šovs. Taču to nevarētu teikt par applūstošo māju iedzīvotājiem. Plūdu galvaspilsētas statusu turpmāko desmit gadu laikā pašvaldība gan vēlētos zaudēt, lai gan apzinās, ka tas nebūs tik vienkārši.

Cirks bez cirka © DIENA (7)

Sensenos laikos cirkā populāri bija liliputi un bārdainas sievietes. Tagad tā vairs nav, taču mūsdienās neviens īpaši nepārdzīvo, ka arī teātris vairs nelīdzinās sengrieķu teātrim. Māksla attīstās. Un ar cirku ir tieši tāpat. Ēkas slēgšana, jauna vadītāja meklējumi un Saeimā virzītais likumprojekts par savvaļas dzīvnieku aizliegumu mainīs Rīgas cirka veidolu uz visiem laikiem.

Mīla pie frontes līnijas © DIENA

Leģionāra Dāvida Buša (23.03.1909.–29.09.1981.) jau sen kā vairs nav starp mums, taču par viņa dzīvi Otrā pasaules kara laikā joprojām stāsta nu jau pajukusi rūtiņu klade, kurā vīrietis dienu pa dienai aprakstījis apkārt notiekošo. Starp sprāgstošu bumbu blāzmām sirds toreiz radusi mierinājumu mīlestībā, kurai gan nebija lemts garš mūžs.

Ņems no senču gudrībām © DIENA (3)

Atliek tikai ieklepoties vecmammas klātbūtnē, kad priekšā jau tiek likta gaiļbiksīšu vai pelašķu tēja un vakarā pirms gulētiešanas ome spītīgi zeķē bāž svaiga sīpola ripiņas – nākšot par labu. Daži par to vīpsnā, citi tic uz vārda, bet nu arī pētnieki ir gatavi ielūkoties senču zinībās, lai tām dotu zinātnisku pamatojumu. Iespējams, tur slēpjas bagātības, kas Latvijas vārdu var nest pasaulē.

Septiņas zemes un viena saule © DIENA (3)

Pēc NASA paziņojuma par septiņām jaunām, dzīvībai labvēlīgām planētām Zemes iedzīvotāji aiztur elpu cerībās, ka tiks atbildēts viens no senākajiem jautājumiem cilvēces vēsturē – vai kosmosā mēs esam vieni?

Gavēnis nav diēta © DIENA (6)

Kādēļ cilvēki gavē? Kā jau katru gadu pavasarī, avīžu un žurnālu slejas un arī internetā atrodamie raksti būs bagāti ar skaidrojumiem, kas ir gavēnis, no kurienes tas cēlies un kā izpaužas. SestDiena mēģina uz gavēni un gavēšanu palūkoties nedaudz citādi, kaut, iespējams, atsevišķos punktos tas sakritīs arī ar tradicionālo redzējumu.

Sarunāties ar vecvecvecvectēvu © DIENA (3)

Sava dzimtas koka pētīšana kļūst par arvien populārāku nodarbi – socioloģisko pētījumu gan par to nav, bet pilsētā un arhīvā "tā runā" un pamatoti, jo uz visiem pieprasījumiem pēc informācijas nemaz nevar uzreiz atbildēt. Cik daudz var izpētīt paša spēkiem, un kādas ir iespējas saņemt palīdzību no profesionāļiem? Varbūt dzimtas koka pētījums ir labākā iespējamā dāvana sev un tuviniekiem, gaidot Latvijas simtgadi.

Runā vietējais Ķīnas mūris © DIENA (3)

Par Ķīnas mūri iesauktā necilā paskata, bet milzīgā apjoma dzelzsbetona dzīvojamā ēka Purvciemā maz atšķiras no citiem līdzīgiem padomju laika Rīgas namiem. Garām skrienoši kaimiņi, par kuriem zināms tikai tas, ka tie reizēm māk padot labrītu, tantes uz soliņiem, kuras domā, ka par visiem zina visu, un pa kādam nerātnākam pusaudzim ar krāsas baloniņu, kurš naktīs atbrīvo sevī dusošo mākslinieku. Taču, gluži kā īstais Ķīnas mūris, kura ikkatrā pakāpienā mīt stāsts, arī šā nama sienas aiz katra dzīvokļa durvīm slēpj simtiem cilvēku piedzīvoto, bet plašākai publikai nepateikto. Vismaz līdz šim. Šos stāstus atklāt mēģināja režisore Krista Burāne izrādē Robežas. Lai gan izrādes jau beigušās, ne tikai tās skatītāju, bet arī varoņu – Purvciema iedzīvotāju – iespaidi par dalību tajās turpina dzīvot, viņu stāsti nekur nepazūd un arī rosina uz pārdomām – cik atvērti ikdienā esam, un kādas robežas paši sev būvējam.

Pērnajā decembrī Rīgā, likteņupē Daugavā, vietā, kuru ar neapbruņotu aci var pārraudzīt gan no tiltiem, gan Zemkopības ministrijas ēkas, tika atklāts, ka kāds zvejnieku kooperatīvs ir "nedaudz" pārcenties un atļauto 126 nēģu murdu vietā upē izlicis 1766 murdus. Tātad – 14 reižu vairāk, nekā atļauts. Vispār jau licence bija, vienīgi krietni mazākam murdu skaitam. Toreiz šis notikums pazuda košajās ziņās par mikrouzņēmumu nodokli, bēgļiem, tikumību, un galu galā – bija jāpērk Ziemassvētku dāvanas, tāpēc par nēģiem nebija laika domāt. Ziemassvētki ir garām, mikrouzņēmumi kādu laiku nav aiztikti, ir pienācis īstais laiks atsaukt atmiņā šo notikumu. Galu galā februārī tāpat nav ko darīt.

Latvijas kamaniņu sporta komandas kritieniem un klupieniem bagāto pirmsolimpisko sezonu pagājušās nedēļas nogalē vainagoja izgāšanās gada svarīgākajās sacensībās pasaules čempionātā, kurā neviens no mūsu sportistiem neiekļuva labāko sešiniekā. Kas pie tā vainīgs, un vai kļūdas labojamas?

Gudru vārdu, tehnoloģiju žargona un finanšu pseidozināšanu virpulī ierautos starptautiskas shēmas atzars Latvijā cenšas pierunāt ieguldīt šobrīd bezvērtīgā kriptovalūtā, "izveidot plašu tīklu, kas piedāvās produktus un pakalpojumus visā pasaulē", un pie reizes iemācīt arī finanšu noslēpumus.

Sociālā atbalsta programmai jeb sociālajam spilvenam pedagogiem, kuri reformas rezultātā zaudējuši darbu, vajadzēja sākt darboties jau no šā gada. Tas bija viens no argumentiem, kuru dēļ pedagogu arodbiedrība piekritusi jaunajam, bet nepilnīgajam atalgojuma modelim. Tāpat gaisā karājas likumprojekts, kas paredz izdienas pensijas trim pedagogu grupām. Izglītības jomā patlaban uzmanība pievērsta citām lietām, taču viss liecina, ka tuvākajā laikā gan atbalsta programma, gan likumprojekts atkal parādīsies darba kārtībā. Turklāt šie jautājumi izgaismo jauno pedagogu trūkumu un problēmas ar paaudžu nomaiņu skolotāju rindās.

Karstāk nekā iepriekš pirms gaidāmajiem simtgades svētkiem uzbangojusi diskusija par Deju svētku repertuāru. Kamēr vieni apgalvo – oficiāli esot saņemtas tikai pozitīvas atsauksmes –, citi vāc parakstus atklātai vēstulei, ko nosūtīt augstākajām valsts amatpersonām. Iebildumi ir ne tikai par deju zelta fonda trūkumu centrālajā koncertā, bet arī par attieksmi pret ierindas dejotājiem, kuru argumentos neieklausās.

Sports vai drusku ekstremāls hobijs? Sestdien Liepājā notika pilsētas atklātais ziemas peldēšanas čempionāts, kā arī Latvijas ziemas peldēšanas čempionāta posms garajās distancēs. Sacensību un iespēju sevi parādīt arī starptautiskā mērogā Latvijas aukstummīļiem ir gana daudz. Tomēr daudz vairāk nekā sacensības ziemas peldēšana jeb roņu kustība ir dzīvesveids.

Šodien

Tēma