Tēma / Diena / Tēma / Diena

Zemes smaržu sasmelties © DIENA

Latvijā kartupeļu stādījumi reģistrēti 25 451 saimniecībā, no tām absolūtais vairākums – 24 519 – ir mazās piemājas saimniecības, kurās kartupeļi iestādīti platībā līdz vienam hektāram. Tātad ir gana plašas iespējas kartupeļu talkām joprojām būt un notikt!

Vai viegli būt skolotājam? © DIENA (21)

Izglītības nozare nemitīgi piedzīvo lielākas vai mazākas reformas, tādēļ var droši apgalvot, ka skolotāji ir vienīgās profesijas pārstāvji, kas vārda vistiešākajā nozīmē mācās ik dienu. Taču, kā jebkuru nozari, arī skolu dzīvi ietekmē darbaroku trūkums, iedzīvotāju skaita kritums un pārmaiņas sabiedrības vērtību sistēmā.

Saules un ekrāna žilbums © DIENA (1)

Visvecākais kinofestivāls – Venēcijas kino skate – šogad vienkopus pulcē intriģējošus centienus pārrakstīt kino formulas, pretmetus festivālu konveijera kino un atvēl plašu telpu mūslaiku klasiķiem.

Kaujā kritis ģenerālis. Kurš uzvarēs karā? © DIENA (44)

Valdības noraidītais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks (66) tā vienkārši padoties negrasās un gatavs ne tikai tiesāties par atgriešanos līdzšinējā krēslā, bet arī piedalīties jaunās vēlēšanās, ja tādas notiks. Viņa kritiķiem gan arī sakāmā netrūkst.

Lasīs arī otrajā simtā! © DIENA (8)

Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadē direktors Andris Vilks par to, ko var pierādīt tikai pēc Gaismas pils uzcelšanas, kura informācija ir vistrauslākā, un par Daugavas faktoru.

Klusais metāls © DIENA (4)

Metālu ieguve nav nekas jauns. Jau pirms gadu tūkstošiem cilvēki ir rakuši ārā no zemes materiālus, kurus pārvērst darbarīkos, ieročos un rotaslietās. Tas ir veicinājis sabiedrības attīstību, un arī mūsdienās bez metāliem mēs būtu kā bez rokām.

Kā bildēsi, kad rokas aizņemtas? © DIENA (8)

Barikādes ir dokumentētas labāk nekā Baltijas ceļš, bet Nacionālā vēstures muzeja virtuālā galerija šo trūkumu mazina. Un šodien ģimenes vēlreiz sadodas rokās, lai bērniem rādītu, kāda izskatījās viena no visiespaidīgākajām nevardarbīgās pretošanās akcijām pasaulē.

Vai viegli būt ierēdnim? © DIENA (17)

Ir divu veidu ierēdņi. Vieniem darba stundas paiet, mehāniski un monotoni salīdzinot bilances un dokumentus – viņiem tas patīk, un arī tādus valsts pārvaldē vajag. Otri – radoši cilvēki, kuri gūst gandarījumu no tā, ka kaut nedaudz var ietekmēt lēmumus un procesus valstī.

Spārni un akmens © DIENA (1)

Ir cilvēki, kuri tālu un ilgi plāno, un ir cilvēki, kuri vienkārši seko savām sajūtām. Pēteris un Kristīne Stumburi pieder pie pēdējiem. Viņu pirms septiņiem gadiem tobrīd bez tālejošākas idejas izsolē iegādātā Airītes dzelzceļa stacija no ēkas, kurā cauri jumtam varēja redzēt debesis, pārtapusi par mājīgu atmiņu krātuvi, kura pievelk gluži kā magnēts.

Ražots Ķīnai © DIENA (2)

Vienas partijas sistēma, patēriņa pieaugums pēc rietumu valstīs ražotajām precēm un centieni ārēji līdzināties, vietumis atdarināt kapitālistiskās valstis un daudzpakāpju cenzūra padarījusi Ķīnu kā šobrīd otro lielāko pasaules kinoindustriju par sava veida fenomenu.

Vai viegli būt ģimenes ārstam © DIENA (25)

Ģimenes ārsts ir vienīgais speciālists, kas aprūpē pacientus no dzimšanas līdz sirmam vecumam, un tas parasti ir pirmais ārsts, pie kura dodamies, lai sāktu ārstēšanos. Ideālā variantā ģimenes ārsts ir savu pacientu uzticības persona, kas zina par viņiem daudz vairāk nekā tikai slimības vēsturi. SestDiena turpina rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā.

Sarunāties vienā līmenī © DIENA

Valmieras Vasaras teātra festivāls pievēršas dzīvajai pilsētai.

Rezultāts paliek ārpus tablo © DIENA

Ir pierasts sportu uzlūkot caur sacensību gara prizmu, taču patiesībā tas sniedz daudz plašākas iespējas attīstībai. Ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Pēdējās desmitgadēs visā pasaulē aizvien vairāk uzmanības pievērš sportošanas un sacenšanās blakus efektiem un rezultātus vēro ne tikai uz tablo vai protokolos, bet arī izvērtējot individualitāšu attīstību

Rūgtā saldūdeņu dzīve © DIENA (1)

Saldūdeņi klāj tikai 0,8% Zemes virsmas, bet šajā nelielajā platībā mīt aptuveni 100 000 sugu jeb ap sešiem procentiem dzīvības un ap 40% no visām zivju sugām, turklāt nemitīgi tiek atklātas vēl jaunas. Diemžēl vēl un vēl arī izmirst. Pasaules Dabas fonds ziņo, ka tieši saldūdeņos bioloģiskā daudzveidība samazinās aptuveni divreiz ātrāk nekā uz sauszemes vai jūrās un okeānos.

Daugavgrīvas cietoksnī ceturto reizi notiekošais festivāls Komēta aicina sakārtot galvu un vidi ap sevi, kamēr nav par vēlu.

Koncerti brīvdabā Latvijā un citviet nudien nav jaunums. Teju katrā apdzīvotā vietā ir brīvdabas estrāde, senu pilsdrupu mūri, uzkalniņš vai krastmala, kur pati daba iekārtojusi savu amfiteātri. Ir arī ļoti īpašas, mistisku noslēpumu apvītas dabas koncertzāles kā, piemēram, Dalhalla Zviedrijā, kur mūzika skan majestātiska, pamesta kaļķakmens karjera dibenā. Dziļo, milzīgo bedri savulaik izsitis meteorīts… Citreiz piedzīvojums ir īpašs rituāls vai jauna mūzikas un dabas savijuma forma, kas, piemēram, reiz komponista Kristapa Pētersona un Latvijas Radio kora sadarbībā pārvērta elektroakustisko pastaigu Cēsu Žagarkalna dabas takās par aizraujošu "ieiešanu" pasakā par Kurbadu.

Dažādu līgumu un vienošanos starp valstīm, apņemoties pēc iespējas saudzīgāk izturēties pret planētu Zemi, lai par spīti klimata pārmaiņām uz tās vēl tomēr kādu laiku varētu dzīvot, netrūkst. Kādi tieši ir šie centieni, ko un kam ir solījusi Latvija, un ko tas nozīmē mums, cilvēkiem, kas grib labi dzīvot un strādāt ar peļņu?

Ne tikai palīdzēt ikdienas vajadzībās, bet nereti arī cilvēcīgi nākt talkā reizēs, kad gadās neparedzamas situācijas, – tāds ir aprūpētāju ikdienas darbs. Šī profesija Latvijā ir pieprasīta, taču ar zemu atalgojumu, un interese par tās apguvi krītas. "SestDiena" turpina rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā.

Šajās dienās dažu labu Rīgas reklāmstabu sācis rotāt attēls, kas pirmajā brīdī vedina domāt, vai tik simtgadei par godu nav tikusi pārfilmēta latviešu filma Zvejnieka dēls – abas foto redzamās personas ir kā izkāpušas no filmā dzirdamās Jāņa Mediņa slavenās dziesmas Laša kundze bola acis Menca pilnā rīklē sauc: Nu tik gan būs dzelmē tracis, Zutis buti precēt brauc_. Tomēr, nē, par filmu te nav runas, lai gan ar dziesmā minētajām zivīm plakātam ir tiešs sakars: Pasaules Dabas fonds aicina sabiedrību pievienoties tā rīkotajai kampaņai Lai jūra čum un mudž un neizvēlēties veikalos un citās tirdzniecības vietās Baltijas jūras mencas un Eiropas zušus. Kā teikts fonda mājaslapā, nepirkt tādēļ, lai saglabātu šīs zivis arī nākamajām paaudzēm.

Vienpadsmit gadu pēc Māra Štromberga leģendārā triumfa Pekinas olimpiskajās spēlēs viņa dzimtajā Valmierā beidzot tapusi pasaules līmeņa trase, par kādu BMX saime sapņojusi jau sen. Divkārtējā olimpiskā čempiona panākumu līdzautors treneris Ivo Lakučs gan pārdzīvo, ka projekta ieilgšana likusi Latvijai zaudēt iekarotās pozīcijas Eiropas un pasaules elites līmenī, tomēr ir gatavs ar sev raksturīgo sparu strādāt, lai jau tuvā nākotnē mēs atkal varētu jūsmot par jauniem čempioniem. Kā simbolisks starta šāviens Latvijas BMX riteņbraukšanas ambīciju restartam ir šajā nedēļas nogalē Valmierā notiekošais Eiropas čempionāts – visnozīmīgākās sacensības, kādas līdz šim mūsu reģionā ir notikušas šajā sporta veidā.

Šodien

Tēma