Tēma / Diena / Tēma / Diena

Uz skatuves uznāk Google © DIENA

Pirms 25 gadiem Stenforda universitātes studenti Lerijs Peidžs un Sergejs Brins reģistrēja uzņēmumu Google, bez kura pašreizējo interneta vidi ir grūti iedomāties.

Mūsu studenti izvēlas Latviju © DIENA

Valstiskuma balvas laureāts, mecenāts Vilis Vītols (89) par to, kas jāatbalsta vispirms, par demogrāfijas ministriju un par to, ka nevajag studēt ārzemēs.

Lielākie piesārņotāji – miljonāri © DIENA

Klimata izmaiņu piebremzēšanā roka jāpieliek katram planētas iedzīvotājam – tā allaž uzsver pētnieki un likumdevēji, attaisnojot dažādus ieviestos ierobežojumus. Taču pētījums uzskatāmi parāda, ka sabiedrības elite planētu piesārņo ievērojami straujākā tempā nekā vidusmēra cilvēki.

Bērnu vietā mājas darbus nepildīt! © DIENA

Vērienīgs pētījums parāda, ka vecāku spontāna iesaistīšanās sākumskolas vecuma bērnu izglītošanā sekmes uzlabo minimāli.

Odze Ukrainas debesīm © DIENA

Nesenais ASV paziņojums par atļauju Nīderlandei un Dānijai piegādāt Ukrainai kaujas lidmašīnas F-16 Ukrainā bija ilgi gaidīts. Ar ko šīs lidmašīnas ir īpašas, un vai tās tiešām varētu mainīt Krievijas sāktā kara gaitu?

Ziedi uzlabo vīna garšu © DIENA

Maņu sadarbošanās spējas ir sen un labi zināmas.

Lielie "labo darbiņu" darītāji un viņu problēmas © DIENA

Nevalstisko organizāciju Latvijā ir daudz, un tās darbojas visdažādākajās jomās – no nelielām biedrībām atsevišķu jautājumu risināšanai vienas apkaimes ietvaros līdz cilvēktiesību aizstāvjiem un globālāka mēroga problēmu risinātājiem valsts līmenī. Kas tās visas vieno, un kādas ir šo organizāciju lielākās problēmas un priekšrocības?

Atrod libido slēdzi © DIENA

Cilvēku dzimumtieksmi ietekmē daudz un dažādi faktori, kuru vidū ir gan fiziskā ķermeņa pašsajūta, gan psiholoģiski signāli. Taču, iespējams, zinātnieki pētījumos ar peļu tēviņiem to smadzenēs atraduši libido "ieslēgšanas slēdzi".

Neotradicionālists, egalitārietis vai progresīvais? © DIENA

Zinātnieki identificē trīs maskulinitātes paveidus, kuros var iedalīt visus Rietumu pasaules vīriešus.

Grandiozākā vulkāna eksplozija vēsturē © DIENA

Pirms 140 gadiem zemeslodi satricināja līdz pat šim laikam nepārspēta stipruma sprādzieni – pēc vairākus mēnešus ilga izvirduma eksplodēja Krakatau vulkāns Indonēzijā, radot dažādus klimata fenomenus visā pasaulē. Saliņa, uz kuras atradās vulkāns, kļuva par kalderu, kuru klāja Zunda šauruma ūdeņi, taču pagājušajā gadsimtā šajā vietā radās jauna vulkāniska sala ar arī pašlaik aktīvu vulkānu. To aplūkot tagad ir iespēja tiem basketbola līdzjutējiem, kuri klātienē dosies atbalstīt Latvijas izlasi Pasaules kausa izcīņā. Mūsējo spēles notiks Džakartā, no kuras līdz Zunda šaurumam ir tikai ap 150 kilometriem.

Samīlēties Slīterē © DIENA

Mikimauši, ekursātani un citas radības Slīteres Nacionālā parka simt gados – tieši tik apaļu jubileju svin Latvijas valsts pirmā īpaši aizsargātā dzimtās dabas pērle.

Smaržas uzlabo atmiņu © DIENA

Uzlabot atmiņu var pavisam vienkārši, apgalvo Kalifornijas zinātnieki.

Ideālas smilšu pils recepte © DIENA

Lielā daļā ziemeļu puslodes turpinās ļoti karsta vasara, un tas acīmredzot mudina arī zinātniekus pavadīt daudz laika pludmalē.

Stokholmas sindroma dzimšana © DIENA

Pirms 50 gadiem bankas aplaupīšana Zviedrijas galvaspilsētā izvērtās vairākas dienas ilgā ķīlnieku krīzē, kuras laikā cietušie sāka izjust simpātijas pret noziedzniekiem – vēlāk to nodēvēja par Stokholmas sindromu.

Ziņkāre par jaunām garšām un smaržām mudina mūs ēst aizvien jaunus ēdienus pat tad, kad šķiet, ka vēders jau ir pilns.

Līdz 20. augustam Rīgas cirkā un Vērmanes dārzā norisināsies Cirka festivāls Re Rīga!, kurš šogad svin jau vienpadsmito dzimšanas dienu. Ar plašu programmu tajā piedalīsies arī Līvas Tauriņas vadītā Rīgas cirka skola, kura ar simbolisku gājienu atklās arī jaunās cirka sezonas sākumu.

ManaBalss.lv vadītājs Imants Breidaks (37) par platformas globālajiem rekordiem, nenoteiktības laikmetu, mums pašiem un par to, kāpēc latviešiem vairāk jāstājas partijās.

Viens cilvēks jau pēc pāris saulē pava dītām stundām uz ādas pamana izteiksmīgi sārtu vai brūnganu toni, bet citam iedegums parādās tikai pēc vakara dušas vai pat otrā dienā. Kādēļ tā?

Kultūras mantojums ir dzīvs tad, ja nepārtop par muzejvērtību, kas glabājas vien glāžu skapjos vai pūralādēs un ko drīkst aplūkot tikai no atstatuma, teju vai elpu aizturot. Arī tautastērps – vai nu senču mantots, paša darināts, vai komplektēts – pa īstam uzmirdz tik tad, kad tiek uzvilkts un ar to iziets ļaudīs. Dziesmu svētku tautastērpu skate ir viena no tādām īpašām vietām, un arī šogad tajā piedalījās studijas Dzilna dalībnieces, piedāvājot īpašu kolekciju – pilsētnieku tērpus, kuri tapuši, pirms tam smalki izpētot konkrētā laika modi un tradīcijas.

Lai gan Merilina Monro jau sen dziedāja, ka dimanti ir meiteņu labā kie draugi, to izcelsme zinātniekus mulsinājusi vismaz gadsimtu. Izskatās, ka nu beidzot rastas atbildes.

Šodien

Tēma