Galvenais iemesls, kādēļ 1984. gada pirmajā pusē jaunais likums guva atbalstu abās Kongresa palātās un 17. jūlijā to parakstīja prezidents Ronalds Reigans, bija bēdīgā statistika, kas liecināja: uz ASV autoceļiem reibuma stāvoklī izraisītās avārijās iet bojā aizvien vairāk un vairāk gados pavisam jaunu cilvēku, raksta Smithsonian Magazine. Tādiem aspektiem kā alkohola lietošanas negatīvā ietekme uz vēl līdz galam nenobrieduša cilvēka smadzeņu darbību, riskiem, ka alkohola lietošanas sākšana tik agrā vecumā var izraisīt hronisku atkarību, vai tam, ka regulāra reibinošo dziru patērēšana draud ar vispārēju veselības stāvokļa pasliktināšanos, tolaik neviens īpašu uzmanību nepievērsa.
Vēsturiski bija iegājies, ka likumus par to, no cik gadu vecuma cilvēks drīkst iegādāties alkoholu, pieņem štatu līmenī, bet pavalstis īsti nebija ieinteresētas kaut ko mainīt, norāda The New York Times. Ar kategorisku federālo likumu uzspiest štatiem savu gribu nedz prezidents, nedz Kongress nevēlējās. Tādēļ tika izmantots aplinkus ceļš. Proti, jau kopš 1984. gada sākuma federālās varasiestādes izvērta plašu kampaņu, biedējot sabiedrību ar gados jaunajiem dzērājšoferiem, kuri apdraud ne tikai savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku dzīvību. Turklāt pavalstīm teorētiski bija iespēja visu atstāt pa vecam, taču šādā gadījumā likums noteica, ka tās zaudē ievērojamu daļu federālā finansējuma jaunu šoseju būvniecībai. Tā teikt – ja nevēlaties, lai uz ceļie
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12.-18. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!