Grūtības rītos pamosties nereti tiek uzskatītas par traucēkli mācībās un profesionālajā karjerā, taču miegainību dienas pirmajā daļā daba t. s. pūcēm kompensējusi ar kādu svarīgu ieguvumu. Tā dēvētajiem vakara cilvēkiem prāts darbojas asāk – vismaz tā apgalvo britu pētnieki.
Izanalizējot Apvienotās Karalistes Biobankā iekļautos datus no dažādiem pētījumiem par miega saikni ar prāta spējām, Londonas Impērijas koledžas pētnieki nonāca pie slēdziena, ka tie cilvēki, kuri vismožāk jūtas tieši dienas otrajā daļā, uzrādījuši labākus rezultātus kognitīvajos testos.
SVARĪGI IZGULĒTIES
Pētījumā tika salīdzināti 27 tūkstošu dažāda vecuma britu prāta spēju testu, gulēšanas ieradumu un miega kvalitātes mērījumu rezultāti. Tie parādīja, ka prāts labi darbojas tiem, kuri ik nakti miegam velta septiņas līdz deviņas stundas. Tomēr pienācīgi guļošo vidū īpaši izcēlās divas grupas – vienā ietilpst cilvēki, kuri sevi uzskata par pūcēm, un otrā tie, kuri vienlīdz labi jūtas visos diennakts posmos. Abu prāta spēju pārbaužu rezultāti bija manāmi labāki nekā izteiktiem cīruļiem, vēsta žurnāls BMJ Public Health.
"Mūsu pētījums parādīja, ka pieaugušie, kuri pēc dabas ir aktīvāki vakaros, kognitīvajos testos uzrāda labākus rezultātus nekā rīta cilvēki. Šie hronotipi varētu ietekmēt mūsu kognitīvo funkciju, nevis tikai personiskās izvēles," ar rezultātiem iepazīstina darba autore Raha Vesta no Londonas Impērijas koledžas Ķirurģijas un vēža katedras, "lai gan ir svarīgi izprast savas dabiskās miega tendences un strādāt ar tām, vienlīdz būtiski ir atcerēties gulēt pietiekami daudz – ne pārāk ilgi vai pārāk maz. Tas ir ļoti svarīgi, lai smadzenes būtu veselas un funkcionētu visaugstākajā līmenī."
Apjomīgais darbs arī izgaismo galvenos draudus prāta darbībai. To vidū ir vecums, augsts asinsspiediens un diabēts. Piedevām veselības problēmas lielāku iespaidu atstāj uz sievietēm.
JĀIZMANTO AKTIVITĀTE
Ar Londonas speciālistu pētījumu nesaistīti zinātnieki gan aicina cilvēkus neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus un nesteigties ar radikālu dienas režīma mainīšanu. Viņi sliecas uzskatīt, ka arī cīruļi spēj uzrādīt labus rezultātus pārbaudījumos, ja tie tiek veikti viņu produktīvajā dienas periodā. Proti, dienas pirmajā daļā. Tādēļ svarīgāk esot nevis vēlāk doties pie miera un vēlāk mosties, bet gan parūpēties par kvalitatīvu, pietiekamu izgulēšanos, kā arī ieplānot nozīmīgāko darbu veikšanu katram indivīdam raksturīgajā aktivitātes posmā.
Viņi ieteikumu balsta gan līdzšinējos zinātniskos pētījumos, gan cilvēces vēsturē, kur ir gana daudz piemēru, kad izcilus sasniegumus zinātnē, uzņēmējdarbībā, mākslā un citās jomās guvuši gan rīta, gan vakara cilvēki.