Lieldienu garajās brīvdienās var paspēt izbraukāt vai pusi Latvijas, pabūt gan laukos, gan pilsētās. Tā pagāja arī manas brīvdienas, un, kad ciemojos pie vecākiem, tēvs ieminējās, ka esot labs pavasaris, jo grants ceļš, kas ved līdz šosejai, šogad dubļos vairāk bijis ziemā, bet pavasarī sauss un labi izbraucams, līdz ar to gājis secen ikgadējais pavasara darbs – pielabot to ar laukakmeņiem. Nākamajā dienā, devies pārgājienā gar Rauni (viena no tām neparastajām Latvijas upēm, kam nosaukums ir vīriešu dzimtē), attapos, ka piere noputējusi melna. Pat mežā zeme tik sausa, ka put. Un ūdens upē tik maz, ka to daudzviet var šķērsot, nesaslapinot kājas.