Tēma / Diena / Tēma / Diena

Černobiļas mantojums © DIENA (13)

Miniseriāls Černobiļa uzplēš rētas un restaurē sajūtas. Eksdiplomāts Andris Vilcāns atceras savus Černobiļas apmeklējumus un cer uz kodolenerģētikas renesansi.

Vai viegli būt pārdevējam © DIENA (55)

Cik liela ir alga, cik grūta ikdiena, cik daudz un ilgi jāmācās, vai konkurence liela, un kādas iespējas karjeras izaugsmei? Mums apkārt ik dienu tūkstošiem cilvēku dara savu darbu, tai skaitā mēs paši – lai arī kādu profesiju būtu izvēlējušies un kādā amatā strādātu. SestDiena sāk rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā. Pirmā izvēlētā specialitāte ir tāda, ar kuru daudzi sastopas katru dienu, – pārdevējs.

Paraledus Latvijā jeb atveram jaunu frontes līniju © DIENA (6)

Parahokejs – sporta veids cilvēkiem ar invaliditāti – Latvijā ir jaunums, par ko iepriekš droši vien ir dzirdējis tikai retais. Lai gan pirmo reizi paralimpiskajās spēlēs šo sporta veidu pasaule ieraudzīja 1994. gadā Lillehammerē, tā aizsākumi meklējami ziemeļvalstīs jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Kādēļ Latvijā tikai šogad esam likuši kamanas uz ledus?

Tornādo: Neatņemama laikapstākļu sastāvdaļa © DIENA (2)

Reizēs, kad uznāk lielāki negaisi, kas nes plašus postījumus un izraisa arī virpuļviesuļus, daudzviet tas ir jaunums un pārsteigums, dažkārt radot nepamatotus secinājumus, ka "dabā viss iet grīstē". Var jau būt, ka dabā viss iet grīstē, bet virpuļviesuļi Latvijā nav tā parādība, pēc kā to secināt.

Pāri ugunskuriem visā Eiropā © DIENA (12)

Lēkšana pār ugunskuru, pelde ezerā saullēktā, līgodziesmu skandināšana līdz rītausmai – katrā latviešu dzimtā gadu gaitā izveidojušās savas Līgo nakts svinēšanas tradīcijas. Tās gan mainās līdz ar paaudzēm un iespējām. Siers nu jau drīzāk veikalā pirkts nekā pašu siets, alus vests no brūža, ne no Jāņa tēva pagraba, un arī rituāli tiek pielāgoti šodienas interesēm. Kādēļ gan tos nepapildināt ar kādu no citas tautas aizgūtu tradīciju? Lai arī daudzām ziemeļu puslodes pagānu tautām vasaras saulgriežu svinēšanas parašas bijušas visai līdzīgas, netrūkst arī atšķirīgu, mūsu pusē nepiekoptu rituālu.

Dziesmas lielā diena Igaunijā © DIENA (3)

Šodien par Igaunijas dziesmu svētku šūpuli dēvētā Marijas baznīca Tartu pilsētas centrā ir atjaunošanas procesā, taču, neraugoties uz restaurācijas darbiem, 20. jūnijā to piepildīs koru balsis, atklājot Tartu dziesmu svētkus un igauņu dziesmu svētku 150 gadu svinības. Kā igauņi nonāca līdz saviem dziesmu svētkiem, un ar ko šie svētki atšķiras no mums pierastajiem Latvijā?

"Cits futbols" no kādreizējās Austrumberlīnes © DIENA

Vācijā par sensāciju kļuvusi futbola kluba Union iekļūšana valsts augstākajā līgā, un šajā gadījumā stāsts ir ne tikai par futbolu, bet arī vēlmi pierādīt, ka pat mūsdienās tik ļoti komercializētā sportā vissvarīgākais tomēr ir pašcieņa un bezgalīgi uzticami līdzjutēji.

Ripas birst, tiesneši mulst © DIENA (1)

Vai daudzi atceras, kāds ceļš bija jānoiet, lai Latvija tiktu līdz hokeja elitei? Līdz atslēgas vārtiem izlasei dažādos sastāvos bija jāpacīnās, piedzīvojot ne vien nebijušus vārtu guvumus, bet arī dažādas ķibeles, neveiksmes izšķirošajās spēlēs un emocionālas runas ģērbtuvēs.

Cilvēkiem jālieto tehnoloģijas, nevis otrādi © DIENA (4)

Par to, ka pārmērīga mobilo viedierīču izmantošana pakāpeniski kļuvusi par problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku attiecības, izraisa pat atkarību un rada dažādas problēmas sabiedrībai kopumā, runāts tiek jau ilgāku laiku. Ik pa brīdim parādās dažādi pētījumi šajā jomā, taču pirmo reizi plašāk par šo negatīvo pusi īpašā kampaņā Latvijā sācis stāstīt arī mobilo sakaru operators, aicinot savus klientus internetu lietot atbildīgi. Par to, kamdēļ nepieciešama šāda kampaņa, kur vispār virzās tehnoloģijas un kādas ir to attīstības tendences, kā arī par digitālā asistenta nozīmi mūsdienu pasaulē, SestDiena uz sarunu aicināja Tele2 Latvijā valdes priekšsēdētāju Valdi Vancoviču.

Avārijas izeja pazudusi © DIENA (6)

Ideja par pašvaldību referendumiem aktualizējās līdz ar kārtējām diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, bet nu atvērta vesela jautājumu lāde - vai referendumi iedzīvotāju gribas noskaidrošanai tiek izmantoti gana bieži, un vai to organizēšanas kārtībai nevajadzētu būt vienkāršākai? SestDiena mēģina uzzināt, ko par to domā eksperti un politiķi.

Tomātu, zvaigžņu un īkšķu monopols © DIENA (2)

Digitālās evolūcijas un iecirtīgākos tirgus apstākļos kinokritika ir mainījusi savu formu. Tēze, ka skatītājs ar savu biļeti atbalsta noteikta žanra vai filmu veida tapšanu, šodien visai precīzi raksturo industriju, un lielā mērā to ir veicinājis pašreiz pasaulē populārais kino, seriālu un televīzijas pārraižu kritikas apkopotājs Rotten Tomatoes. Tieši šī Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā saite ievērojami deformējusi kino izvērtēšanu, saplūdinot to ne tikai ar skatītāju gaumi, bet arī mārketingu.

Uzvarēja vislabākais variants. Saruna ar vēsturnieku Jāni Šiliņu © DIENA (55)

Vēsturnieks Jānis Šiliņš par neatkarības idejas evolūciju, likmi uz Krievijas uzvaru Pirmajā pasaules karā kā lielu vēsturisku kļūdu un par to, ko slēpa latviešu lojalitāte caram.

Uz velosipēdiem! © DIENA (9)

Sportiskas nodarbes un aktīvs dzīvesveids ikdienā kļūst arvien populārāks arī Latvijā, un cilvēki aizvien biežāk, pārvietojoties pilsētā, priekšroku dod iešanai kājām vai braukšanai ar velosipēdu, nevis automašīnu. Kaut arī infrastruktūras uzlabošanā šai ziņā jāveic vēl daudz, velobraukšanas entuziastu netrūkst – sākot ar meitenēm uz elegantiem pilsētas velosipēdiem ar puķēm apvītiem groziņiem to priekšā un beidzot ar kārtīgiem sporta riteņotājiem, kas aiztraucas garām ātrāk par automašīnu plūsmu. Arī velomaršruti dabā arvien attīstās, un līdzās ierastajiem transporta līdzekļiem ielās vērojami skrejriteņi un citi moderni pārvietošanās rīki. Vai var teikt, ka tie atkal ir modē?

Pumpurs košļājamās gumijas vietā © DIENA (4)

Sēņot var iet arī pavasarī un atsevišķu koku pumpurus izmantot svaigai elpai – daba pēc ziemas piedāvā atjaunot organismu ar pirmajiem zaļumiem un pašmāju "eksotiku". Vienīgi jāzina, ko un kur vākt.

Lieldienu garajās brīvdienās var paspēt izbraukāt vai pusi Latvijas, pabūt gan laukos, gan pilsētās. Tā pagāja arī manas brīvdienas, un, kad ciemojos pie vecākiem, tēvs ieminējās, ka esot labs pavasaris, jo grants ceļš, kas ved līdz šosejai, šogad dubļos vairāk bijis ziemā, bet pavasarī sauss un labi izbraucams, līdz ar to gājis secen ikgadējais pavasara darbs – pielabot to ar laukakmeņiem. Nākamajā dienā, devies pārgājienā gar Rauni (viena no tām neparastajām Latvijas upēm, kam nosaukums ir vīriešu dzimtē), attapos, ka piere noputējusi melna. Pat mežā zeme tik sausa, ka put. Un ūdens upē tik maz, ka to daudzviet var šķērsot, nesaslapinot kājas.

Šopavasar vēl viena simtgade – aprit simt gadu kopš mēģinājuma veidot alternatīvu "Ulmaņa un Stučkas Latvijām". 1919. gada 16. aprīlī Liepājā tika gāzts Kārļa Ulmaņa Ministru kabinets. Trīs nedēļas, līdz 11. maijam, Latvijas Republika it kā palika bez valdības, tikai frontes karaspēks turpināja aizsargāt fronti pret uzmācīgajiem Pētera Stučkas lieliniekiem. Tad 11. maijā par darbības sākšanu paziņoja jauna valdība, kuras galvgalī nostājās pazīstamais rakstnieks un mācītājs, populārās dziesmas Dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju vārdu autors Andrievs Niedra.

Biedējot ar kalorijām, holesterīnu un citiem veselības nedraugiem, zinātnieki un ārsti aicina cilvēkus nepārvērst Lieldienas par izēšanās svētkiem.

Kad īsti sākas pavasaris? Tad, kad skrējēji parkos garās bikses nomaina uz šortiem, vai tad, kad pienākušas Lieldienas? Pēc tām vadīties nebūtu prātīgi, jo tās katru gadu ir citā laikā. Gribētos vairāk noteiktības dzīvē, tāpēc atrasti arī objektīvāki kritēriji.

Katru pavasari jūras malā sastopamie roņu mazuļi izraisa lielu cilvēku interesi, taču nereti, mēģinot dzīvniekiem palīdzēt, tiem tikai tiek nodarīts pāri. Šogad mazo pūkaiņu bijis sevišķi daudz, un, lai gan dzīvnieki ir aizsargājami, atkal aktualizējies jautājums par to medīšanu.

Skaidrības, ko iesākt ar medicīniskajiem atkritumiem un kā tiek organizēta to apsaimniekošana Latvijā, šķiet, līdz galam nav nevienam. Turklāt tieši šajā jautājumā visspilgtāk izceļas Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tipiskās iezīmes: precīzu un viegli pārskatāmu datu trūkums, daudz iesaistīto, kas katrs atbild par nelielu apsaimniekošanas segmentu un atbildību mētā kā karstu kartupeli no viena pie otra, bet tam visam pa vidu – apjukuši iedzīvotāji.

Šodien

Tēma