1903. gadā, gaisā paceļoties brāļu Raitu Flyer, bija ielikti pamati klasiskai lidmašīnas konstrukcijai – ir vajadzīgi spārni, kas nodrošina celtspēju, dzinējs, kas rada nepieciešamo kustības ātrumu, un pilots, kas mašīnu vada. Pagāja tikai nedaudz vairāk par desmitgadi, un pirmo reizi sākās nopietnas kaujas par gaisa telpu virs Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Krievijas. Pirmajā pasaules karā aviācija pieredzēja grandiozu progresu gan lidmašīnu konstrukciju, gan spēju ziņā – lidmašīnas kļuva ātrākas, to nestspēja – lielāka. Sāncensībā par "ātrāk, augstāk, spēcīgāk" ātri vien kā lielākais izaicinājums izvirzījās svars. Nākamajos gadu desmitos dzinēji kļuva aizvien jaudīgāki, aerodinamika – pilnīgāka, taču pilota svars un tam nepieciešamā vieta palika nepielūdzami.
Ideja, ka būtu iespējams atbrīvoties no pilota, tādējādi iegūstot derīgās masas kilogramus un ietaupot gan degvielu, gan vietu, ir gandrīz tikpat sena kā kaujas lidmašīna. jau 1917
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 23. - 29. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!