Tēma / Diena / Tēma / Diena

Sāls vaina un mode © DIENA

Šoreiz par sāli – kādos produktos tas slēpjas, cik daudz sāļuma ir slikti, bet kad – gluži noderīgi? Vai tā dēvētais melnais sāls tiešām ir vērtīgāks, bet tas, kurš tiek uzdots par Himalajos ņemtu, tiešām nāk no kalniem un ir ar kaut ko īpašs?

Skaņu bezgalības meklētāji

Festivāls Skaņu mežs arī šogad piedāvā izaicināt pašam sevi, apgūstot un pielaikojot savai gaumei jaunus skaņu viļņus un formas.

Kā mēs braucām pāvestu lūkot © DIENA (5)

Pāvests Francisks Baltijas valstīs viesojās vien dažas dienas. Taču kas pēc viņa apmeklējuma palicis prātā un ko tas deva tiem, kuriem bija iespēja viņu satikt klātienē?

Saslēgt tīmeklī visus © DIENA (2)

Lai gan Latvijā ar interneta pieejamību nav sistemātisku problēmu, uz lauriem gulēt nevaram, jo vēl ir gana daudz cilvēku, kuri, lai gan gribētu būt "tīklā", ir nepieslēgti.

Dāvanā - tīras pludmales © DIENA (1)

Ar aktīvu talku laiku mums parasti asociējas pavasaris, taču ko sakopt un tīrīt netrūkst arī visa pārējā gada laikā. Septembrī ar īpašu kampaņu vides aizstāvji aicina sakopt Latvijas jūras piekrasti.

Cik reālas ir latviešu filmas iespējas tikt pie Oskara? © DIENA (21)

Iemesls, kālab man lūdza uzrakstīt šīs nedēļas aktuālo viedokli, ir Latvijas filmas izvirzīšana Oskaram. Kā jau ziņots un rakstīts septembra sākumā, Nacionālā kino centra izveidotā ekspertu komisija nolēma uz Oskariem sūtīt režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu Turpinājums. Jā, tā ir arī viena no sešpadsmit filmām programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Izvirzīšana Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars atlasei ir viens no kinodzīves cikliskuma apliecinājumiem.

Atrast vienradzi putekļainās atvilktnēs © DIENA (2)

Zinātnieki bieži runā par finansiālā atbalsta trūkumu viņu darbam. Arī žurnālam SestDiena, tiekoties ar Latvijas pētniekiem, bieži nācies dzirdēt, ka finansējums, pateicoties dažādiem Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem, ir, taču pie tā ir jāprot tikt – dažkārt pētnieki to sauc par vēl vienu darba pienākumu, kur panākumi ir atkarīgi tikai no projekta vadītāja talanta "pārdot savu atklājumu" fondiem un mecenātiem. Vienlaikus gan paši uzņēmēji, gan nozares eksperti min, ka Latvijā gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji ir kūtri inovāciju ieviesēji.

Lasītāji un salasītais: Ogotāju ikdiena Meņģeles mežos © DIENA (1)

Dažādas ogas Latvijas mežos var lasīt jau no agra pavasara, un to dara daudzi. Visaptverošu skatījumu par šīs nodarbes ietekmi uz tautsaimniecību iegūt gan ir sarežģīti – nav zināms, cik ogu tiek salasīts pašu patēriņam, turklāt vēl ir arī uzpircēji. Tomēr skaidrs, ka labums no mežiem nav vien koki. 2010. gadā Zemkopības ministrijas pasūtītā pētījumā aprēķināts, ka katru gadu mežos tiek ievāktas dabas veltes 99,6 miljonu eiro vērtībā. Kādi ir šo miljonu un meža ogu ceļi un neceļi?

Arī pastmarkai simtgade © DIENA

Latvijas filatēlisti izstādē Nacionālajā bibliotēkā rādīs gan mūsu pirmo pastmarku, gan Latvijas pasta vēsturi, gan tematiskās kolekcionēšanas iespējas.

Gada ballē asaras © DIENA

Autors un datums nav zināms, bet jau gadu desmitiem vieglatlētika literāri ir ietērpta sporta karalienes tērpā, savukārt futbolam uzlikts karaļa kronis. Popularitātes laukā Pasaules kauss futbolā noteikti apspēlē visus pārējos sporta veidus, taču arī karalienes balles mēdz būt pietiekami krāšņas un apmeklētas. Olimpiskajās spēlēs vieglatlētika ir programmas nagla, un ne velti saka, ka vasaras spēles pa īstam sākas ar vieglatlētu iznācienu olimpiskajā stadionā. Pasaules čempionāts vieglatlētikā tiek rīkots nepāra gados, savukārt pāra gados Eiropā labākos noskaidro kontinenta ietvaros. Augusta otrajā nedēļā 24. Eiropas vieglatlētikas čempionāts norisinājās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Sezonas galvenajās atskaites sacensībās startēja arī septiņpadsmit Latvijas vieglatlētikas cerību.

Stindzinoši karstais augusts © DIENA (31)

1991. gada augusta pučs atnesa ilgi gaidīto faktisko neatkarību un atstāja vairākus neizpētītus jautājumus.

Provokāciju tīklos noķertie © DIENA (3)

Tautas baidīšana ar indīgiem zirnekļiem, gaviles par meteorīta piezemēšanos vai beigti ķermeņi formalīnā. Dažādas mākslas un reklāmas akcijas mūsdienu pasaulē jau sen pārtrumpojušas ticību lidojošiem briežiem Ziemassvētkos vai zobu fejai. Bet kur ir robeža un vai radošajās akcijās pastāv arī sarkanās līnijas, kuras pārkāpt tomēr nebūtu vēlams?

Ar padomju cilvēka atkritumiem © DIENA (21)

Ar katru gadu jūras krasts un pludmales Latvijā kļūst arvien netīrākas, to apliecina arī ikgadējie atkritumu monitoringa rezultāti. Mēs noslīksim plastmasā – uzsver viens no kampaņas Mana jūra iniciatoriem Jānis Ulme. Ko darīt, un vai ar nelieliem uzlabojumiem vairs vispār pietiek?

Ko par tevi zina? © DIENA (19)

Nojauta, ka Facebook par mums ievāc lielu informācijas apjomu, ir daudziem. Bet kur īsti ir robeža tam, ko par mums var noskaidrot?

Svelme un tveicīgais karstums, šķiet, ir viss, par ko šajās dienās iespējams domāt un runāt. Un, lai gan laika vērotāji atgādina, ka šajā vasarā vismaz Latvijā nebūt nav gāzti daudzi karstuma rekordi, klimatā vērojamas arī nebijušas parādības. Turklāt tās ir nepatīkamas ziņas, sevišķi pie Baltijas jūras dzīvojošajiem.

Katrai desmitgadei ir savi tēli. Vēl gluži nesen 90. gadu sajūtu ar tad tik ierasto amatpersonu un kriminālo aprindu pārstāvju rēķinu kārtošanu, sīkmanīgu pelēko bandītismu un reketu atmiņā atsauca notikumi tepat Rīgā. Vienlaikus nejauši un naivi šajā juceklīgajā brutalitātē ierakstās Oskara Rupenheita nupat izrādītais Kriminālās ekselences fonds (2018) kā 70. gadu vizualitātes un 90. gadu kriminālās vides kariķējuma sajaukums.

Visā pasaulē pieprasījums pēc veģetāriešiem un vegāniem domātiem produktiem aug. Vai varētu būt, ka kādreiz it kā marginālajām kustībām ir potenciāls kļūt par vairākumu?

Leģendu par mākslinieku bohēmu netrūkst nekur pasaulē, bet nu ideja par kopā sanākšanu, lai neformālos apstākļos trenētos skicēt modeļus, daudzviet atdzimusi jaunā veidolā – ne vienā vien valstī veidojas tā dēvētās Dzer un zīmē komūnas. Kopš gada sākuma viena no tām uzsākusi darbību arī Rīgā, aicinot jebkuru uzdrošināties ņemt rokā zīmuli un atklāt sevī talantu.

Farmaceites, ārstes, skolotāja, vecmāte, fizioterapeite, mārketinga speciāliste, auklīte, zobu tehniķe… Kas viņas vieno? Viņas ir jauniešu deju kolektīva Latve meitenes, kuras var lepoties ne tikai ar raitu dejas soli, gribasspēku, pacietību un neatlaidību, bet nu jau arī ar pašu darinātiem un izšūtiem Nīcas kroņiem.

Japāņu jauktais koris no Tokijas ir pierādījums tam, ka Latviju var iemīlēt, arī dzīvojot 8000 kilometru attālumā, un pat īsā laikā iemācīties latviešu valodu. Taču, lai piedalītos latviešu Dziesmu un deju svētkos, tos izdzīvojot un izjūtot līdzi vietējiem kā unikālu svētumu, kolektīvi mēro garu ceļu arī no daudzām citām pasaules valstīm.

Šodien

Tēma