Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Tēma

Pat "īstajam" Bordo jāmainās © DIENA(6)

Tradicionālos vīnkopības reģionus apdraud klimata pārmaiņas. To dēļ vīnogas nogatavojas daudz ātrāk, bet vīns zaudē ierasto garšu. Turpretī vietās, kur kādreiz vīnogu audzēšana nebija iedomājama, tagad var radīt kvalitatīvu vīnu.

Vīruss nav latvietis © DIENA(13)

Latvija ir viena no tām valstīm, kur no Covid-19 slimniekiem iegūtie analīžu dati tiek arī pētīti un zinātnieki laboratorijās lūko, kā tad vīrusa genoms Latvijā mainās. Tiesa, šobrīd vēl nav izpētīts pietiekams skaits paraugu, lai izdarītu droši ticamus secinājumus, taču nešaubīgi – arī līdz tiem nonāksim.

08.09.1985. Pirmais rokeru motociklistu saiets Spilves lidostā © DIENA(6)

Pašizolācijā esot un šķirojot arhīvus, meistari var atrast visneiedomājamākās lietas – tai skaitā arī iemūžinātus mirkļus no pasākuma, kuru vairs pat nevar atcerēties. Tā arī šajā reizē: no 1985. gada 8. septembrī notikušā rokeru motociklistu saieta Spilves lidostā Dienas fotogrāfam Aivaram Liepiņam palikuši tikai kadri, bet atmiņā – jau pavisam citi motocikli un kādreizējie sapņi.

Latvijas demokrātijas divas jubilejas © DIENA(9)

Koronavīrusa pandēmija ir raksturota arī kā fenomens, kas atsviež sabiedrību atpakaļ XX gadsimta sākumā. Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM) tālaika atmosfēra tagad vienā ziņā būtu pat noderīga, jo šopavasar muzejs ir iecerējis tematisku aktivitāšu programmu Demokrātijas (at)dzimšana. 1920–1990–2020. Nosaukums liek manīt, ka aktivitāšu iemesls ir divas tūlīt svinamas nozīmīgas jubilejas Latvijas demokrātijas vēsturē: simt gadu kopš pirmā demokrātiski ievēlētā Latvijas Republikas parlamenta, Satversmes sapulces, sasaukšanas 1920. gada 1. maijā un 30 gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.

Mājās par darbu nedomāt © DIENA(1)

Covid-19 izplatības laikā mediķiem jāstrādā pastiprinātas drošības apstākļos, kas mēdz pienākumu veikšanu padarīt sarežģītāku. Tomēr, esot kopā ar ģimeni, reanimatologs Viktors Gorovenko (42) par grūtībām darbā aizmirst.

Kad debesis ir aizslēgtas. Repatriācijas redzamā un neredzamā puse © DIENA(21)

Latvijas valstspiederīgo atgriešanās mājās ārkārtējās situācijas apstākļos mūsu valsts vēsturē ir bezprecedenta gadījums. Atbalsta sniegšana krīzes situācijās gan nav nekas unikāls – vēl diezgan nesen bijusi Fukušimas krīze, Krievijas iebrukums Gruzijā un apvērsums Turcijā. Tomēr šo norišu apjoms bijis nesalīdzināmi mazāks. Covid-19 radītās pandēmijas kontekstā runa ir par tūkstošiem, nevis dažiem desmitiem vai simtiem Latvijas valstspiederīgo "ārpusē". SestDiena aplūko repatriācijas redzamo un neredzamo pusi.

Klusums sporta arēnās un laukumos © DIENA(2)

Teju visā pasaulē kopš marta vidus pierimušas sportiskās kaislības. Covid-19 pandēmija radījusi lielāko iztrūkumu pasaules sporta sacensību kalendāros kopš Otrā pasaules kara – vairums šajā laikā un tuvākā nākotnē plānoto notikumu ir pārcelti vai atcelti. Tostarp arī šovasar gaidītās XXXII olimpiskās spēles, kas kļuvušas par "nākamās vasaras" olimpiādi, un arī vairākas nozīmīgas šajos mēnešos plānotās sacensības Latvijā. To rīkotāji gan vienprātīgi atzīst, ka šobrīd iedzīvotāju veselība ir krietni svarīgāka par iespējamiem ienākumiem vai to zudumiem.

Koronas laiki uz vientuļas latviešu salas © DIENA

Vientulība uz cilvēka veselību var atstāt tikpat graujošu iespaidu kā, piemēram, 15 cigarešu izsmēķēšana dienā. Tiesa, datu par to, kāda ir sociālās norobežošanās ietekme uz indivīdu un sabiedrību, aizvien trūkst. Mēs nezinām, kurp tālāk vedīs Koronas laiki, taču ir skaidrs, ka šī pieredze mums ļaus uzzināt daudz jauna par sevi un sabiedrību un atkal atcerēties to, cik patiesībā svarīga mums ir fiziska klātienes komunikācija. To laikā, kad aizvien vairāk bijām ieraduši "draudzēties" attālināti, izmantojot dažādas tehnoloģijas, iespējams, bijām piemirsuši, un digitālās attiecības šķita tik daudzsološas!

Iebāz roku, līdz satausti © DIENA(5)

Pirms meklēt un iegādāties atskaņotāju, lai sāktu klausīties vinila plates, katram jāizvērtē, vai viņš ir gatavs, ka tās kļūst par viņa ģimeni un atkarību. Kāpēc? Jo tās prasa vairāk uzmanības, nekā sākumā šķiet.

Roku rokā pret neredzamo ienaidnieku © DIENA(2)

No ziedojumiem slimnīcām un finansiāla atbalsta pašu pārstāvētajā nozarē strādājošajiem līdz Grejas anatomijas cimdu nodošanai īsto mediķu rīcībā un vienkārši uzmundrinošiem ierakstiem sociālajos tīklos – arī slavenie un varenie nepaliek malā un steidz pielikt savu roku, lai palīdzētu pārvarēt grūtos brīžus Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā.

Nelikumības nedrīkst piesegt ar vīrusu! © DIENA(8)

Koronavīruss lielā daļā pasaules jau ir izraisījis veselības aprūpes krīzi. Kopš Pasaules Veselības organizācija izsludināja Covid-19 pandēmiju, daudzas valstis noteikušas dažādus drastiskus ierobežojumus, lai nepieļautu strauju slimības izplatību. Savukārt tas novedis pie globālas krīzes arī ekonomikā. Ko šajā brīdī savā labā var darīt jebkurš strādājošais, kā sevi pasargāt, un ko šajos apstākļos var garantēt valsts, stāsta konstitucionālo tiesību eksperts un Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Zvaniņš skan, elektroauto brauc © DIENA(4)

Par elektroauto biznesa mediji sāka rakstīt apmēram pirms desmit gadiem, kad tā joprojām vismaz drusciņ skaitījās zinātniskā fantastika. Nu tā ir realitāte. Elektroauto popularitāte pieaug un līdz ar to arī jautājumu gūzma, vai un cik ļoti tie videi tiešām ir labāki par parastajiem dīzeļa vai benzīna auto. Tāpat vēl nav zvanīts, ka popularitāte aug kopā ar pārdošanas rādītājiem. SestDiena centās noskaidrot, cik pamatota ir šīs pārvietošanās tehnoloģijas slava un vai tik tas nebūs kārtējais tamaguči vai jojo, kura popularitāte uzplauks un norietēs pāris gadu laikā.

Pelēkā saraksta pēcgarša © DIENA(7)

Par bankām un nepieciešamību tās stingrāk uzraudzīt pēdējos gados Latvijā runāts daudz, tādu starptautisku iestāžu kā Moneyval un FATF nosaukumi jau kļuvuši teju par sugas vārdiem, bet pēdējos mēnešos pat šķiet, ka neviens nozīmīgāks solis saistībā ar valsts ekonomiku un finanšu sektoru neiztika bez biedējošā pelēkā saraksta piesaukšanas. Ko tas viss īsti nozīmē, kur atrodamies pēc tam, kad no daudz skandinātā sliktākā scenārija esam izvairījušies, un kā dzīvot tālāk?

Tālmetienu burvis © DIENA(3)

"Latvijas lāzers!" – šāds vārdu salikums šosezon bieži izskan pasaules visspēcīgākās basketbola līgas NBA spēļu translācijās ar Vašingtonas Wizards dalību, jo komandas snaipera Dāvja Bertāna (27) precizitāte no tālmetiena līnijas sajūsmina "burvju" atbalstītājus un dzen izmisumā pretinieku trenerus.

Vai lidot būs dārgāk? © DIENA(32)

Eiropas Komisijas iecere aplikt ar jūtamu nodokli aviācijas degvielu raisījusi asus strīdus. Skeptiķi norāda, ka tas vis nenozīmēs izmešu samazināšanu atmosfērā, bet gan tikai aviobiļešu sadārdzināšanos, radot papildu izdevumus aviopasažieriem.

Dabai jāļauj būt dabai © DIENA(12)

Ar vidējo ātrumu no viena līdz diviem metriem gadā atkāpjas Latvijas skaistie jūras stāvkrasti. Viens no tiem – Labragā netālu no Jūrkalnes – šoziem piedzīvojis vislielāko nobrukumu pēdējo vismaz 20 gadu laikā. Nenoliedzami, klimata radītās pārmaiņas arvien straujāk ietekmē krasta eroziju un veicina teritoriju applūšanu. Tāda ir daba. Vai cilvēka spēkos ir to mainīt? Un vai tas vispār ir vajadzīgs?

Droši kā bankā. Saruna ar Igaunijas biobankas direktoru Andresu Metspalu © DIENA

Mēs gribam strādāt ar veseliem, nevis jau slimiem cilvēkiem, jo tā var izdarīt vairāk un lētāk, uzsver Igaunijas biobankas direktors Andress Metspalu. Viņaprāt, biobankas ir medicīnas nākotne, jo cilvēkiem, ļaujot apstrādāt savus datus un ģenētisko materiālu, ir iespēja uzzināt veselības riskus un līdz ar to – laikus sagatavoties un novērst iespējamās problēmas.