Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Tēma

Šī vairs nav vīriešu pasaule? © DIENA(6)

No slavenās bondiānas veidotajiem stereotipiem līdz mūsdienu pārprastajam feminismam un skarbajai statistikai tam visam pa vidu. Tieši tik sarežģīta ir sievietes loma kinopasaulē. Kā un vai vispār var teikt, ka tā mainās?

Gads ir zaļš no abiem galiem © DIENA(8)

Baltas un sniegotas ziemas mūs nav pametušas uz neatgriešanos, taču siltāks laiks atnesis pārmaiņas arī Latvijas dabā. Kā tas ietekmējis putnu paradumus un konkurenci, kas tagad saucams par jauno latvāni, un vai šis gads pārspēs pirms nepilna pusgadsimta piedzīvoto ziemu, kad Liepājā zemi sniegs klāja tikai četras dienas?

Mazās, zilās ekrānu nāves © DIENA(1)

Straumēšana ir nonāvējusi pamatstraumi – tā The Guardian pieteica pērnā rudens notikumus abonēšanas straumes platformu konkurencē. Tirgus līdera Netflix iedēstītā pārliecība par seriāla formātu kā izklaides zelta griezumu likusi nu jau daudziem audiovizuālā satura milžiem veidot savas straumes platformas un, pats galvenais, – ražot oriģinālsaturu.

2020. gads: Pārmaiņu gaisotnē © DIENA(1)

2020. gads solās būt gana spraigs ne vien starptautiskajā arēnā, bet arī pašu mājās. Ziemas mēneši Latvijā paies gaidāmo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu karstumā, bet Eiropā paredzama vēsturiska šķiršanās, vārdā Brexit. Pavasarī iespējamas kaislības tieslietu jomā, jo drīz beidzas ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras. Savukārt vasara aizritēs olimpisko spēļu zīmē. Būtisks pārmaiņu gads būs arī Latvijas izglītības sistēmā, bet rudenī uzzināsim, vai Donaldam Trampam izdosies ASV prezidenta amata pienākumus pildīt vēl vienu termiņu.

Lūdzu, parakstieties šeit! © DIENA(8)

Parakstu vākšana Latvijā ir bijusi modē vienmēr – galu galā tā ir mūžīgā opcija, ja citādi nevar kādu pārliecināt. Bet kas tad vēl bez Saeimas atlaišanas šobrīd ir tautieša paraksta vērts, un kas vispār ļaudīm šķiet gana aktuāli, lai atbalstu tam paustu ar sava vārda uzrakstīšanu.

Kārtainie Ziemassvētki © DIENA(2)

Mums Latvijā ir gan ziemas saulgrieži ar bluķa vilkšanu, piparkūku cepšanu un maskošanos, gan kristīgie Ziemassvētki ar svētvakaru baznīcā un Ziemassvētku vecīti. Esam arī sapratuši, cik bezjēdzīgi ir strīdēties par vienīgajām pareizajām svinēšanas tradīcijām, kuras var būt gan sadzīviski praktiskas, gan noslēpumainas, bet dažu reizi pat aplam muļķīgas, lai gan vairākās paaudzēs pārmantotas. Par to visu raisījās saruna ar folkloristi, filozofi, Valsts izglītības satura centra folkloras projektu koordinatori, programmas Pulkā eimu, pulkā teku vadītāju, tradicionālās kultūras biedrības Aprika vadītāju un Latvijas Stāstnieku asociācijas dalībnieci Māru Mellēnu.

Patērēšanas un tehnoloģiju festivāls © DIENA(1)

Gadsimtu gaitā pārmaiņas piedzīvo pat visnoturīgākās tradīcijas, un Ziemassvētki nav izņēmums. Viduslaikos Eiropā galvenokārt svinēti kā publiski pasākumi ar dievkalpojumiem baznīcās un sarīkojumiem pilsētas tirgus laukumā, XIX gadsimta sākumā tie sāka pārcelties uz mājām un pārtapa ģimenes loka svinībās ar mielastu un apdāvināšanos, kādus tos pazīstam tagad. Taču arī šīs tradīcijas nav akmenī iekaltas, jo svētki nemitīgi transformējas. Pat vēl nesen – samērā īsajā jau piedzīvotajā XXI gadsimta posmā – Ziemassvētki piedzīvojuši nozīmīgas pārmaiņas.

Sajust ēdienu ar visām maņām © DIENA

Eksperimentālās psiholoģijas profesors Oksfordas Universitātē Čārlzs Spenss mēģina noskaidrot, kā kopā darbojas visas piecas cilvēka maņas un kā to piegādāto informāciju apstrādā mūsu smadzenes. Viņš arī ir pētījis, kā dažādu faktoru ietekmē mainās mūsu garšas izjūta, un uzsver, ka, piemēram, restorānā skanošā mūzika ietekmē cilvēka garšas sajūtu, pat ja pats ēdiena baudītājs to noliedz. Un izrādās – garšas izjūtai mēles zaudēšana patiesībā nodarītu vismazāko kaitējumu, svarīgāka te esot oža.

Vienīgais biezais visā valstī © DIENA(9)

No viesnīcu ķēdēm un telekomunikāciju uzņēmumiem līdz makaronu, korķu un zobu implantu ražošanai – tik plašā spektrā darbojas cilvēki, kas pašu spēkiem vai ar mantojuma sākuma kapitālu tikuši pie bagātības un nu oficiāli ir vienīgie miljardieri savā valstī.

Nav bail būt ar sevi © DIENA(4)

Gints Smukais (24) šoruden divos lielos mūziķu konkursos ASV atzīts par trešo labāko pasaulē akustiskās ģitāras pirkstu spēles tehnikā. Sācis kā ielu muzikants, viņš iesaka šo arodu izmēģināt katram, lai saprastu, vai vispār ir vērts kāpt uz skatuves.

Venēcija vs. Vecāķi © DIENA

Novembrī Venēciju piemeklējuši kārtējie plūdi. Šie gan nepārspēja 1966. gadā sasniegto rekordu, kad zem ūdens bija vairāk nekā 80 procentu pilsētas, taču vienalga pasaules ziņās atkal aktualizēja tematu: vai Venēcija tiešām drīz nogrims? Vai tās ir klimata pārmaiņas? Kas būs tālāk?

Silta roka uz jūsu pleca. Intervija ar Ādamu Koenu © DIENA

Kanādiešu dziedātāja un dzejnieka Leonarda Koena (1934–2016) jaunais albums Thanks for the Dance ir maigas, aizkustinošas atvadas. Par mākslinieka pēdējo darbu SestDienai stāsta albuma producents Leonarda Koena dēls Ādams Koens.

Saeimas atlaišana kā profesija © DIENA(73)

Biedrība Varu Latvijas tautai jau gadiem cenšas atlaist Saeimu: brīžiem galīgi nesekmīgi, jo iniciatīvas reģistrācija Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) vairākas reizes atteikta, brīžiem vidēji sekmīgi – kad tā tomēr atzīta par derīgu un parakstu vākšana sākta, bet nepieciešamo parakstu skaitu nav izdevies sasniegt. Taču nu biedrība var berzēt rokas – parakstu vākšana par tās ilgi kāroto parlamenta atlaišanu ne tikai sākta, bet arī jau uzņem apgriezienus. Kāpēc tieši šobrīd – laikā, kad sabiedrības uzticība Saeimai ir augstāka nekā citos mūsu mazās demokrātijas pieredzes posmos, – "atlaidējiem" izdevies panākt vērā ņemamus rezultātus?