Par nacionālisma ziedu laiku Eiropā dēvē laika posmu no XIX jeb garā gadsimta vidus līdz I pasaules karam, lai gan arī tolaik, kad šo ideju rezultātā radās virkne jaunu valstu, aktuāli bija vēl citi spēcīgi -ismi – tādi kā imperiālisms, kapitālisms, komunisms. Dzirdētas versijas, ka Latvijas rašanās ir vēsturiska nejaušība, taču daudz pamatotāks tomēr ir uzskats, ka mēs savu valsti ieguvām, jo nacionālā ideja bija pietiekami nobriedusi.
Par ko šobrīd ir, kā mēdz teikt, nacionālais jautājums? Kādu saturu nacionālismā ienes pašmāju politiķi, un kāpēc Latvijā nacionālisms (laiĪvāns taisni šobrīd arī veido filmu par Pirmajiem dziedāšanas svētkiem, kas saistīti ar jaunlatviešu kustību, tāpēc iedziļinājies jaunlatviešu idejās un tekstos gan biežāk tas viss tiek saukts kā citādi, ne par nacionālismu) tiek uztverts mierīgi – pretēji tam, ko varam novērot šur tur Rietumeiropā, kur tas jau tiek uzskatīts par kaut ko teju nepieklājīgu? To šajā valsts svētku mēnesī SestDiena mēģināja noskaidrot.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 12.novembra - 25. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!