Klusi tikšķošs laikrādis uz plaukstas locītavas pagājušā gadsimta otrajā pusē bija objektīva nepieciešamība. Kaut vai lai zinātu, kad doties pusdienu pārtraukumā, un nenokavētu autobusu vai vilcienu uz mājām. Pat skolēni alka pēc personīgā rokaspulksteņa, kurā neuzkrītoši ieskatīties un uzzināt, cik minūšu atlicis līdz stundas beigu zvanam. Kad pēc dzelzs priekškara krišanas pēkšņi bija pieejami japāņu elektroniskie laikrāži ar iebūvētu hronometru un taimeri, tie uz brīdi pat kļuva par pusaudžu iekārojamāko dzimšanas dienas dāvanu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8. - 14. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!