Infografikā, kuru piedāvā Eiropas Parlaments (EP), iespējams apskatīt, kur tiek izlietota Eiropas Savienības (ES) nauda, kā arī uzzināt, kas ir šīs naudas avots.
Nākamā gada valsts budžeta projektā Drošības policijai (DP) papildus paredzēts 1 215 391 eiro Latvijas iekšējās drošības stiprināšanai, informē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība).
Zviedrijas parlaments otrdien noraidījis premjerministra Stēfana Levēna mazākuma valdības piedāvāto budžeta projektu, izraisot valstī politisko krīzi, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.
Izskatot valdības atbildes vēstuli Saeimai par situāciju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) automašīnām Rīgas reģionā, ministri otrdien vēl nebija gatavi atbalstīt priekšlikumu automašīnas iegādāties par valsts budžeta līdzekļiem, nevis ārpakalpojumā.
Latvija jau ir iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) precizēto nākamā gada Latvijas valsts budžeta plānu, kas paredz gan ievērot fiskāli atbildīgu valsts budžetu, gan arī tautsaimniecības izaugsmi virs eirozonā vidējās izaugsmes, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Valsts budžeta skatīšanas procesā Saeimā ir vairākas nezūdošas tradīcijas. Pirmā - samērā nekaitīga. Proti, tas nu ir brīdis, kad teju ikvienam deputātam ir ko teikt, kad pozīcija un opozīcija sacenšas, kurš kuru pārkliegs. "Melns!" - "Balts!" - "Nē, melns!" Šīs plenārsēdes neglābjami ievelkas, tomēr, atklāti sakot, cietēji ir vien paši politiķi un žurnālisti.
Kāda jēga valsts budžetu vairs skatīt Saeimā, ja tā pamatskaitļi tiek akceptēti valdībā un, kas vēl būtiskāk, - iziet īpaši stingru apstiprināšanas procedūru Eiropas Komisijā?! Šādu reakciju ne vienam vien izsaukusi ziņa par to, kādi būs galvenie nākamā gada valsts budžeta rādītāji un kā norisināsies to tālākā apstiprināšana.
Nākamajā gadā plānotais 51 miljona eiro piešķīrums Zemkopības ministrijai būs labs atbalsts lauksaimniekiem, tomēr vienlaikus tā ir minimālā summa, kas nodrošinās saimniecību pastāvēšanu, bet joprojām negarantēs konkurētspēju starp pārējām Eiropas valstīm, norāda lauksaimnieku organizāciju vadītāji.
Valdība sestdien piekrita par 15% samazināt valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai paredzēto finansējumu nākamajam gadam.
Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).