Tas, ka pēc Eiropas Savienības nākamā daudzgadu budžeta noteikšanas ZZS pārstāve Iveta Grigule pieprasīja premjerministra Valda Dombrovska atkāpšanos, nav nekas negaidīts, jo - ko gan citu opozīcijas partija lai dara - taču ne jau atzīst, ka Briselē sasniegtais, pat visai kritiski skatoties, nemaz nav tik zemu vērtējams.
Sociālās apdrošināšanas budžetā 2012.gads noslēgts ar 49,5 miljonu latu deficītu, informēja Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.Kopējie pagājušā gada ienākumi budžetā bija 1,35 miljardi latu, bet izdevumi - 1,4 miljardi latu. No tiem viens miljards izmaksāts pensijās.Kā norādīja Jaunzeme, pensiju un pabalstu izmaksa bija iespējama, jo budžetā joprojām ir arī uzkrājums - 2012.
Pēc pompozās atgriešanās no Briseles, kur 7. un 8. februārī valsts premjers Valdis Dombrovskis kā jauns lauva esot it kā veiksmīgi cīnījies par budžetu, ko Eiropas Savienība piešķirs Latvijas attīstībai turpmākajiem septiņiem gadiem, ministru prezidents pašapmierināti smaida un citādu viedokli nepieņem, aizbildinoties, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kritika par slikti aizstāvētām Latvijas pozīcijām Briselē, esot vien kārtējais ZZS pārspīlējums.
Neoliberālisms un Vašingtonas konsenss turpina noteikt Latvijas politiku. Visa Latvijas politika pēdējos divdesmit gadus ir tikusi būvēta uz neoliberālisma dogmas pamata. Sakot, ka Latvijā valdību veido labējas partijas, ir tieši tas jāņem vērā. Mēs laikam esam vienīgā valsts Eiropā, kurā jau kopš Ivara Godmaņa laikiem bez izņēmuma ir bijušas tikai un vienīgi neoliberāļu vadītas un veidotas valdības.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) paziņojumu sociālajos tīklos, ka viņš sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu būtu licis veco, otrdien žurnālistiem skaidroja ar savu temperamentu.
Latvijai,
Igaunijai un Lietuvai ir pieaugumi, vairāk nekā pusei valstu tie ir
samazināti. Katras valsts pieaugums tiešmaksājumos ir uz to valstu
rēķina, kurām tiek noņemts, panākt straujāku pieaugumu bija
neiespējami, tā pēc Eiropas Savienības daudzgada budžeta pieņemšanas atzinusu lauksaimniecības ministre Laimdota Straujuma.
Vienošanās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu ir panākta, un, lai gan tas ar savu balsojumu vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam, tomēr neliekas, ka šī institūcija dokumentu varētu izgāzt. Budžets stāsies spēkā, un ar to būs jādzīvo.
Eiropas Savienības līderi Briselē notiekošajā samitā panākuši
vienošanos par bloka daudzgadu budžetu, paziņoja Eiropadomes
priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.
Eiropas Savienības (ES) līderi pēc 15 stundu ilgušām pārrunām piektdien tuvojas vienošanās panākšanai par bloka daudzgadu budžeta struktūru, kas paredz 960 miljardu eiro (674,6 miljardu latu) izdevumus.Vienošanās, kas, pēc ES amatpersonu sacītā, tiks pabeigta vēlāk piektdien, rada kompromisu starp tādu Ziemeļeiropas valstu kā Lielbritānijas un Nīderlandes prasībām, kas paredzēja lielākus budžeta samazinājumus, un valstīm dienvidos un austrumos, kas vēlējās izdevumu pieaugumu lauksaimniecības subsīdijām un infrastruktūrai.
Oficiālajā budžeta vietu sadalījumā augstskolām neparādās īpaši ministriju specpasūtījumi, kas var teju dubultot budžeta vietu skaitu arī tādās profesijās, kur bezdarbnieku jau netrūkst, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums „de facto”.
Šodien presē izplatīto Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja Karela Marka Šišona vēstuli par atkāpšanos no amata komentēja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.