Tuvojoties aukstākajam gadalaikam, rudās lapsas uzaudzējušas biezu, zīdainu kažoku un kuplu asti, ar ko sildīt kājas. Līgatnes dabas taku teritorijā lapsas nudien var dižoties ar savu ietērpu, tāpēc aicināts ikkatrs tās apbrīnot.
Lai rūpes par vides uzturēšanu tīru būtu ne tikai zaļo organizāciju kampaņveida pasākumi, svarīga pašu iedzīvotāju interese un iesaiste. Ne vienmēr vajadzīga iniciatīva «no augšas». Talkas, rūpes par teritorijas sakopšanu vai dzīvo radību dabā var īstenot katrs un par daudzām aktivitātēm palīdz gādāt nozares uzņēmumi.
Ja pelēm, ūdensžurkām ne dārzā, ne mežmalā vairs nebūs atrodams nekas ēdams, tās nāks uz augļu dārzu pēc kociņu saknēm un pat jauno stādu mīkstās mizas, kā arī pēc sīpolpuķu sīpoliem.
"Ne vienmēr nepieciešami lieli, gigantisku projektu līdzekļi, lai uzlabotu infrastruktūru. Arī ar mazākiem ieguldījumiem var daudz paveikt, ja vēlas," uzskata Mazsalacas novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Valdis Kampuss. Viņš īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parka Salacas ieleja – teritorijā jau vairāk nekā 15 gadu rūpējas par Mazsalacas pusē tūristu kājāmgājēju iecienītāko maršrutu – Skaņākalna parku.
Diez vai kāds no mums gribētu pusdienās ēst zivi, kas planktona vietā barojusies ar jūrā peldošiem plastmasas maisiņiem, vai sauļoties pludmalē, kur viļņos vai smiltīs zem pēdām čaukst šo maisiņu pārpalikumi. Katru gadu vidē kā atkritumi nonāk ap astoņiem miljardiem plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā, tāpēc tā lēmusi, ka tuvākajos gados strikti jāierobežo vieglās plastmasas maisiņu patēriņš, šonedēļ vēstīja laikraksta Diena pielikums Dabas Diena.
Bez ķiplokiem ziemā neiztikt! Krāsnī pagatavots aromātisks ēdiens, kam ķiplociņš piešķir pikanti mājīgu aromātu, līdzeklis pret vīrusiem un pirmajām rudens iesnām - ķiploks ir saimniecībā neaizstājams! Ķiploki pieder pie liliju dzimtas un sastopami arī savvaļā, bet dārzos mēs audzējam kultivētās šķirnes.
Ķemeru sēravots, Bolēnu avots,
Bārbeles svētavots un Karaļavots ir tikai daži no populārākajiem
avotiem Latvijā un tūkstošiem avotu kopumā. Avotu ūdeni nereti
mēdz dēvēt par dzīvu ūdeni, un arī mūsdienās joprojām ir
cilvēki, kas ikdienā lieto tikai avotu ūdeni, praktizējot tā
saukto avotu tūrismu un katru nedēļu dodoties uzpildīt pudeles
savām ikdienas vajadzībām. Tādēļ Dabas Diena noskaidro, cik
veselīgs patiesībā ir avotu ūdens, – kur beidzas mīti un sākas
patiesība un, galu galā, vai avotu ūdenim patiešām piemīt
dziednieciskas īpašības.
Ja tagad mežā atradāt īpaši garšīgu sēņu audzi un dārza malā vai tuvajā mežmalā ir līdzīgi augšanas apstākļi un koki, var mēģināt šīs sēnes tur iesēt – varbūt nākamgad vai pēc pāris gadiem jums tur būs savs sēņu lauciņš.
Par vidi domājoša, atbildīga sabiedrība izaug nākotnē no šodienas bērniem un jauniešiem. Kā viņus veidot par zinošiem, aktīviem un ieinteresētiem pilsoņiem, kam rūp daba un līdzcilvēki, - tas ir mūsdienu pedagogu, nevalstisko organizāciju darboņu, vecāku un pārējo iesaistīto izaicinājums. Biedrība homo ecos: šogad kopā ar kolēģiem no Baltkrievijas un Somijas ir uzsākusi kampaņu Green Manual for Youth Space, kuras ietvaros izglīto skolēnus un citus jauniešus par ilgtspējīgu pilsētplānošanu, zaļo dzīvesveidu un ne tikai māca, kā jābūt pareizi, bet mudina domāt, analizēt pašiem un savas idejas īstenot praktiskos projektos.
Bioloģijas doktore Aija Pupiņa sarkanvēdera ugunskrupjus pēta jau 30 gadu. Atšķirībā no citiem abiniekiem šis dzied tik skaisti un skaļi kā putns. Dziesma ir līdzīga dzeguzes balsij, tāpēc ugunskrupis ir iesaukts arī par peļķu dzeguzi.Kur sarkanvēdera ugunskrupji Latvijā dzīvo?Latvijā sarkanvēdera ugunskrupis ir reta un aizsargājama suga, šis abinieks ir arī Ziemeļvalstu un Vācijas Sarkanajā grāmatā.
Garausainais sikspārnis, kas šogad iecelts _Dabas koncertzāle_s galvenā varoņa godā, ir viena no ierastākajām sikspārņu sugām Latvijā. Taču sikspārņu pētnieki jeb hiropterologi uzsver, ka tā vienlaikus ir vienīgā sikspārņu suga, kuras populācija Latvijā aizvien sarūk, lielākoties cilvēka darbības rezultātā.Nemaināmais īrnieks pagrabā
Pārnest mājās dabas skaistumu var - ne tikai lai ieliktu vāzē, bet arī lai iemūžinātu kādu ziedu, lapu vai augu ar visu sakni ilgākam laikam. Herbārijs jeb izžāvētu augu kolekcija ir ne tikai zinātnieku un studentu darba instruments, bet arī labs veids, kā iepazīt dabu gan vienatnē, gan kopā ar bērniem, radot skaistas laika liecības.
