Kas slēpjas mitrājos?
Specifiskas ainavas, augu, putnu, dzīvnieku un citu radījumu mājvietas.
Dabas Diena
Pārtikas izšķērdēšana ir problēma. Saruna ar LLU doktori Tatjanu Tokarevu
Pārtikas izšķērdēšanas problēmai pasaulē aizvien biežāk tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, īpaši tam, cik efektīvi tiek izmantota jau saražotā pārtika. Dabas Diena skaidro, kāda situācija šajā jomā vērojama Latvijā.
Ziemas velobraukšana atkausē ledu
Ar riteni var ceļot arī ziemā, sniegā, salā un pat naktī. Piedzīvojumi neizpaliks!
Dari pats: Atslēgu turētājs
Atslēgas ir lietas, kas visātrāk un biežāk tiek pazaudētas. Un ne tikai izslīdot no kabatas kādā sabiedriskā vietā, bet arī mājās – neatceries, kur noliki, un cauri!
Godā celta kuplaste
Par 2018. gada dzīvnieku iedzīvotāji atzinuši parasto vāveri.
Sadzīvot un aizsargāt: lielie plēsēji
Turpmāk Latvijas lielo plēsēju – vilku, brūno lāču un Eirāzijas lūšu – populācijas saglabāšana, apsaimniekošana un attīstība tiks skatīta vienotā Baltijas valstu mērogā. To paredz atjaunotais un gada pēdējās dienās apstiprinātais vilka sugas aizsardzības plāns (SAP) un saskaņošanā esošie atjaunotie lāču un lūšu aizsardzības plāni, ko izstrādājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava.
Mūsu kopējā atbildība. Saruna ar Latvijas Dabas fonda direktoru Ģirtu Strazdiņu
Latvijas bagātība ir lielā dabas daudzveidība: skaistas ainavas, ezeri un upes, meži un purvi. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mūsdienu vides politikas mērķiem daudzās Eiropas valstīs. Par dabas aizsardzību Latvijā un šī gada iecerēm Dabas Dienai stāsta Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš.
Putni – pilsētas iemītnieki
Ikdienas steigā visbiežāk mēs putnus nemaz nepamanām, ja nu vienīgi lielos – baložus, sudrabkaijas, vārnas. Patiesībā pilsētu apdzīvo daudz dažādu putnu sugu. Jābūt tikai vērīgiem un pacietīgiem, tad putnu vērošana var kļūt par sirdslietu un sniegt ne mazums pozitīvu emociju.
Jāmācās pielāgoties. Saruna ar sinoptiķi Lauru Krūmiņu
Pēdējos gados ziemās nevaram sagaidīt, kad uzsnigs sniegs, bet tad, kad sals klauvē pie namdurvīm un zemi klāj bieza sniega sega, atkal sūrojamies par skarbajiem laikapstākļiem. Dabas māte jau sen ir sapratusi, ka visiem izdabāt nav iespējams, un tāpēc brīvi rīkojas pēc sava prāta. Par dabas kaprīzēm Dabas Diena sarunājas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāju Lauru Krūmiņu.
Baltu ziemu negaida
Briežiem, stirnām, aļņiem vieglāk pārvietoties un atrast barību, ja sniega nav.
Brīvdabas sporta zālē ziemā
No āra aktivitātēm ziemā nav jāatsakās, bet tām ar prātu un ķermeni jāsagatavojas.
Ziemassvētki bez steigas un bez atkritumiem
Kā vēsta United States Environmental Protection Agency jeb Amerikas Vides aizsardzības aģentūra (US EPA), ASV ik gadu laikā no Pateicības dienas līdz Jaungada svinību noslēgumam mājsaimniecību radīto atkritumu daudzums, salīdzinot ar ikdienu, ievērojami pieaug – par 25% jeb vienu miljonu tonnu. Iesaiņojums, dekori, kas nepiedzīvos nākamos Ziemassvētkus, nederīgas dāvanas, pārtikas un sadzīves preču iepakojums un, protams, pārtikas atkritumi.