Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, likumu papildinot ar soda mēru par deklarēšanās pienākuma nepildīšanu.
Tikai neliels procents (mazāk par 1%) no visām iesniegtajām dzīvesvietu deklarācijām tiek anulēts nepatiesu ziņu sniegšanas dēļ, portālam Diena.lv atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Kristīne Rukmane.Portāls Diena lv saņēma kāda lasītāja vēstuli, kurā tiek vaicāts, kā rīkoties, ja dzīvokļa īpašnieks pēkšņi atklāj, ka viņa dzīvoklī bez saskaņošanas ar īpašnieku dzīvesvietu reģistrējusi viņam nezināma persona.
Tas ir labi, ka Vienotība aicina deklarēties savā dzīvesvietā. Deklarēšanās savā reālajā dzīvesvietā ir deklarēšanās jēga, bez kā šī sistēma ir bezjēdzīga. Slikti, ka to, ka ir jāieievēro likums, Vienotības politiķi ir atcerējušies tikai pirms vēlēšanām.
Vispirms atvainojos, ja kā vīrietis turpmākajās rindās veltīšu zināmu kritiku dāmai. Tas nekādi nav pieļaujams individuālā mērogā, un man ir ļoti nepatīkami to darīt politiskā mērogā.
Lai arī 1. martā sākas tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšana, tomēr nodokļu konsultanti iesaka ne tikai rūpīgi izvērtēt savu mantisko stāvokli, bet arī nedaudz nogaidīt ar to iesniegšanu, raksta Laikraksts Dienas Bizness.
Kaut iepriekš izskanējis, ka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas varētu būt jāiesniedz ap 70 000 Latvijas iedzīvotāju, pēc Latvijas Bankas (LB) uz Kredītu reģistra datiem balstītajiem aprēķiniem, šis skaits varētu būt krietni lielāks - vismaz 120 000. Tas ir tāpēc, ka sākumdeklarācija jāiesniedz arī hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuru atlikušās parādsaistības ir lielākas par 10 000 latu.