Nesen plašu uzmanību piesaistīja ekonomģeogrāfa Jāņa
Turlaja paustais Latvijas Radio
raidījumā Krustpunktā, ka
"dzīvot laukos ir zināmā mērā
ekskluzīvi".
Iepriekšējās nedēļas nogalē Ķīna publiskoja savu konflikta Ukrainā noregulējuma plānu. Dokuments sastāv no 12 vispārīgiem punktiem, bet tā galvenais vēstījums ir par nepieciešamību abām pusēm pārtraukt karadarbību un sākt sarunas bez iepriekšējiem priekšnosacījumiem.
Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā LTV, komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) brīdinājumu par pedagogu iespējamo streiku aprīlī, pauda aicinājumu – meklējot risinājumus pedagogu nodarbinātības jautājumos, LIZDA sarunās ar valdību varētu mazāk nākt ar kareivīgu, bet vairāk ar produktīvu stāju.
Valdības un, plašāk raugoties, valsts pārvaldes attieksme pret uzņēmējiem, tāpat kā uzņēmēju attieksme pret valsts sektoru, mēdz izpausties visai daudzveidīgi.
Krievijas izvērstās karadarbības
Ukrainā dēļ maz uzmanības
pēdējās dienās tika pievērsts
notikumam, kas jau ir atstājis
un turpinās atstāt ietekmi uz
dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai
pēdējo 20 gadu laikā.
Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.
Nekādā mērā neapšaubot, ka
Saeimas lēmums par pilnīgu
pāreju uz mācībām latviešu
valodā bijis vienīgais pareizais, kas caur īslaicīgām
grūtībām pieliks punktu
valstij bīstamajai divvalodības uzturēšanai,
nevar neatzīt, ka šīs politikas ieviešana ir
neskaidra un rada bažas.
Krievijas prezidents Vladimirs
Putins, vakar sakot runu valsts
Federālajai sapulcei (Krievijas
parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām
amatpersonām, kā arī lūgtajiem
viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā
ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.
Februāra sākumā Klusā okeāna salu valsti Filipīnas apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un par šīs vizītes rezultātu kļuva viņa paziņojums par ASV bruņoto spēku piekļuves Filipīnu militārajiem objektiem paplašināšanu. Dažas dienas vēlāk savukārt izskanēja ziņa par sadursmi starp Filipīnu un Ķīnas karakuģiem Dienvidķīnas jūrā, kur abām šīm valstīm ir teritoriālas pretenzijas.
Priekšvēlēšanu kampaņas iedrošināts, tagadējais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) pērn augustā Saeimā nobalsoja par principiāliem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Krievijas pilsoņi, kuri līdz šī gada 1. septembrim nebūs iesnieguši valsts valodas zināšanu apliecinājumu, zaudēs uzturēšanās atļauju Latvijā. Tagad, jau iekšlietu ministra amatā nonācis, Kučinskis ir tā pārbijies no izraidāmo rindas uz Krievijas robežas, ka ir gatavs drīzāk atzīties priekšvēlēšanu prāta aptumsumā nekā nodrošināt paša pieņemtā likuma izpildi.