L atvijas sabiedrības uzticēšanās amatpersonām ir zemā līmenī, un būtiski uzlabojumi nav vērojami. To nesen akcentēja sociologs, pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. "Lūk, kāda patlaban Latvijā izskatās ticība amatpersonu teiktajam: 28% [iedzīvotāju] netic nevienam [amatpersonu] vārdam, bet 40% drīzāk netic (kopā 68% neticīgo). 2% pilnībā tic amatpersonu teiktajam, bet 24% drīzāk tic (kopā 26% ticīgo). Tas ir mazliet labāk nekā pirms diviem gadiem, taču kopumā apmēram līdzīgi kā pēdējo sešu gadu laikā," sociālajos tīklos vēsta A. Kaktiņš.
Protams, cēloņu tam, kāpēc plaisa starp amatpersonām un sabiedrību nesašaurinās, ir daudz, un tie ir dažādi: Latvijas sarežģītais vēsturiskais mantojums; gadsimtiem slīpētu, laika pārbaudi izturējušu demokrātisko tradīciju neesamība; daudzu iedzīvotāju iešana sazvērestības teoriju pavadā, kas spilgti atklājās Covid-19 pandēmijas gados; Latvijas valstij nelojāla, psiholoģiski Krievijā "dzīvojošā" krievvalodīgo kopienas daļa un vēl citi cēloņi.
Tomēr gluži bez vainas nav arī mūsu amatpersonas un viņu izvēlētais komunikācijas stils. Tā, piemēram, nesen lielu uzmanību piesaistīja pieredzējušā politiķa, pašreizējā finanšu ministra Arvila Ašeradena (Jaunā Vienotība) paustais – Finanšu ministrijai pieejamie dati liecina, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās ir ļoti lieli – "vairāk nekā desmit miljardi eiro stāv kontos". Jānorāda, ka tas ir citāts no aģentūras LETA ziņas.
Pēc būtības jau viss ir pareizi. Arī Finanšu nozares asociācijas dati par situāciju 2021. gada beigās rāda, ka privātpersonu noguldījumu apjoms gan kopumā banku sektorā, gan tikai šīs asociācijas apvienotajās bankās ir iespaidīgs.
Taču medaļai ir arī otra puse, ko jau iepriekš atklājušas vairākas aptaujas. To vidū ir bankas Citadele un aģentūras Norstat veiktā aptauja, kas rāda, ka, paliekot bez ienākumiem, 30% Latvijas iedzīvotāju no uzkrājumiem varētu iztikt ne ilgāk par mēnesi,12% – līdz trim mēnešiem, 13% – pusgadu, bet tikai 5% iedzīvotāju ar uzkrājumiem vien varētu izdzīvot no septiņiem mēnešiem līdz gadam. Te ir būtiski uzsvērt, ka šos datus publiskojusi banka, nevis kādi galēji kreisie populisti, kas vāc popularitātes punktus, vietā un nevietā klaigājot par nabadzībā grimstošo nāciju.
To ņemot vērā, amatpersonām, un it īpaši ministriem, lai viņu teiktajam būtu lielāks svars un lai būtu iespēja iegūt sabiedrības uzticēšanos, izsakoties par iedzīvotāju finansiālo situāciju un citiem jūtīgiem tematiem, vajadzētu raksturot vispārējo situāciju, nevis tikai paņemt vienu ciparu no kādas tabulas.