Diskusijas par to, vai Latvijai ekonomikā, kultūrā, mediju vidē un citās jomās ir nepieciešams tas, kas nāk no Krievijas, nerimst, tieši pretēji – saasinās.
Eiropas Savienības (ES) valstu panāktā vienošanās noteikt cenu griestus Krievijas naftas eksportam 60 ASV dolāru par barelu apmērā, kas ir tikai nedaudz mazāk par Krievijas eksporta markas Urals cenu, ir raisījusi neizpratni Austrumeiropas un Baltijas valstīs, kuras vēlējās, lai cenu griesti būtu ievērojami zemāki. Vienlaikus aiz šāda lēmuma (šādiem cenu griestiem) atrodas pamatota, lai arī Austrumeiropai ne īpaši pieņemama loģika.
Klausoties politiķu solījumus un apņemšanās, kā arī izteikumus par esošo situāciju, varētu šķist, ka lielā mērā Latvijā visam vajadzētu būt kārtībā, tostarp attiecībā uz vienu no svarīgākajām sabiedrības grupām – bērniem.
Kad sākas kārtējā kritika par to,
cik normāli ir, ka Latvija jau
divus mēnešus dzīvo bez
jaunas valdības, un kurš pie tā
vainojams, parasti mierinošā
tonī tiek piebilsts, ka tas jau
nekas – politiskā iekārta nodrošina, ka līdz
jaunas valdības apstiprināšanai darbu
pilntiesīgi turpina iepriekšējā valdība.
Kā liecina pēdējās Skotijā veiktās
sabiedriskās domas aptaujas,
pēc tam, kad Lielbritānijas
Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka iespējamais referendums par Skotijas neatkarības
pasludināšanu, jā tāds tiks rīkots bez Londonas piekrišanas, būs nelikumīgs, ir palielinājies neatkarības piekritēju skaits, viņu daļai
Skotijas iedzīvotāju vidū pārsniedzot 50%.
Topošās valdības veidošanu raksturo diskusijas par to, vajag vai nevajag Latvijā klimata un enerģētikas ministru. Enerģētikai patlaban tiek pievērsta liela uzmanība, tomēr vienlaikus vērojams visai fragmentārs skatījums.
Iepriekšējās nedēļas beigās Taivānā tika aizvadītas visu līmeņu pašvaldību vēlēšanas, par kuru uzvarētāju kļuva Ķīnas Nacionālistu partija jeb Gomindāns, turklāt sarūpējot saviem galvenajiem konkurentiem – Demokrātiskajai progresa partijai (DPP) – lielāko sakāvi vēlēšanās pēdējo 34 gadu laikā. Tostarp par tā dēvētās salu Ķīnas galvaspilsētas Taipejas īpašās municipalitātes (pilsētas un tās aglomerācijas) mēru tika ievēlēts kādreizējā visas Ķīnas līdera un mūsdienu Taivānas pamatlicēja Čana Kaiši mazmazdēls Čans Anaņs, kas ir nopietns pieteikums uz uzvaru 2024. gada prezidenta vēlēšanās.
Vēl nenonākusi līdz apstiprināšanai Saeimā, nu jau gandrīz divus mēnešus topošā Krišjāņa Kariņa otrā valdība jau ir radījusi pamatīgas šaubas par savu stabilitāti, ilgtspēju un spēju sastrādāties.
Pārliecība, ka ikviena jaunievēlētā Saeima un katra nākamā valdība nodrošinās vieglāku dzīvi, gan raksturīga vien nelielai mūsu sabiedrības daļai, kas allaž vēlēšanās cer nobalsot par politisko Laimes lāci, kurš paaugstinās vispārējo labklājību.
Virkne ietekmīgu plašsaziņas
līdzekļu, piemēram, Politico,
vēsta, ka ASV prezidenta Džo
Baidena parakstītā likuma par
inflācijas samazināšanu
Savienotajās Valstīs dēļ starp
ASV un Eiropas Savienību (ES) ir izcēlušās
ļoti nopietnas tirdzniecības domstarpības,
kas var novest pat pie tirdzniecības kara