Atkal ir aktualizēta tēma, ka Rīga
atpaliek no Tallinas un Viļņas.
Igaunijas galvaspilsētā ļoti
pamanāmi attīstās kvartāli, kas
atrodas jūras piekrastē, netālu
no vecpilsētas un vērienīgās
pasažieru ostas, un pēdējā laikā šie kvartāli ir
ieguvuši patiešām modernu identitāti.
Vispirms Covid-19 pandēmija,
bet pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielā mērā
novērsis uzmanību no Eiropas
Savienības (ES) stratēģijas
Globālie vārti (The Global
Gateway), kurai nepelnīti tiek pievērsts ļoti
maz vērības.
Korupcija esot sērga, kas mantota no okupācijas laikiem, vakar
pēc valdības sēdes pauda
premjers Krišjānis Kariņš,
piebilstot: "... un to ir jāturpina
izskaust tur, kur to atrodam,
– korupcijas perēklis ir jāiztīra."
Kārtējā savdabīgajā atklājumā intervijā LTV ar sabiedrību padalījās premjers un ilggadējs politiķis Krišjānis Kariņš. Proti, viņš tā "visai negaidīti un pēkšņi" nonācis pie secinājuma, ka, nedaudz pārfrāzējot viņa pārdomas, ir jāmeklē risinājumi, kā mazināt birokrātijas un burta kalpu sindromu valsts pārvaldē, lai, īpaši krīzes situācijās, ļautu atbildīgajiem pieņemt operatīvus lēmumus un strauji rīkoties.
Diskusijas, kas aizsākušās par
Valsts prezidenta Egila Levita
izredzēm tikt ievēlētam uz otro
termiņu, mudina plašāk paraudzīties uz to, ko patlaban, XXI
gadsimta trešajā desmitgadē,
Latvijas sabiedrība gaida no Valsts prezidenta.
(Par E. Levita pārvēlēšanas izredzēm vērts
izlasīt Agneses Margēvičas interviju ar polittehnologu Danu Titavu 20. janvāra Dienā.)
Pēc tam, kad pagājušajā sestdienā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā notika akcija, kuras laikā Dānijas galēji labējās, antiislāmiskās partijas Stingrais kurss līderis Rasmuss Paludans demonstratīvi sadedzināja Korānu, iespēja, ka Zviedrija un arī Somija tuvāko mēnešu laikā oficiāli pievienosies Ziemeļatlantijas aliansei, ir kļuvusi atklāti mazticama.
Daudzkārt dzirdēti stāsti par Austrumu tirgus principiem, proti, ka pārdevēja sākotnēji nosauktā cena noteikti nav "akmenī iecirsta" un tas patiesībā ir sākums azartiskam kaulēšanās procesam, līdz abas darījuma puses nonāk līdz cenai, kas apmierina pircēju un nerada zaudējumus pārdevējam.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un
sabiedrības saliedētības komisijas
sēdē aizvadītajā nedēļā tika
spriests par to, ka Krievijas un
Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem
Latvijā ir pastāvīgā uzturēšanās
atļauja, līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē
apliecinājums par latviešu valodas prasmi
vismaz A2 (sarunvalodas) līmenī.
Krievijas iebrukuma Ukrainā un ap Taivānu valdošās spriedzes dēļ ievērojami mazāk ievērības piesaista fakts, ka pasaulē turpinās arī virkne citu konfliktu, kas ir prasījuši tūkstošiem cilvēku dzīvību, kā arī noveduši pie humānajām katastrofām.
Uzņēmēja, iniciatīvas Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem autore Nora Freimane LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? trāpīgi ilustrēja sabiedrības sašutumu izraisījušo algu milzīgo palielināšanu politiķiem: "Valsts pārvaldē algu reformai ir jābūt. Tas, kam es nepiekrītu, – ar ko šī reforma tiek sākta. Kāpēc algas ir jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt speciālistus? Par ministriem plēšas. Valsts prezidentam zemākais reitings vēsturē, alga būs lielākā Valsts prezidentu vēsturē. Tas būtu kā uzņēmumā atrast sliktāko darbinieku un viņam iedot labāko algu. Saeimas deputātiem algas bija iesaldētas, tur es vēl piekristu, ka vajadzētu pārskatīt, – jautājums atkal par procentiem – ne jau par 34% – tikko ir sākuši strādāt!"