Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās valdības un Labklājības ministrijas (LM) virzīto Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumprojektu, kas paredz uzlabot noteiktu preču un pakalpojumu pieeju cilvēkiem ar invaliditāti.
Lai gan pēdējos gados ir uzlabojusies augstākās izglītības iestāžu (AII) pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem un īpašām vajadzībām, tomēr situācija nav ideāla. Tas attiecas ne tikai uz fizisko piekļuvi telpām, bet arī citiem aspektiem, piemēram, mācību satura piemērotību, psiholoģiskā atbalsta nodrošinājumu, akadēmiskā personāla izpratni. Viena no problēmām šajā ziņā ir arī tā, ka nav precīzas statistikas par studentiem ar īpašām vajadzībām, jo viņiem, iestājoties augstskolā, nav jāsniedz tāda informācija.
Latvijas augstskolas ir tikai daļēji pielāgotas personām ar invaliditāti, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā sacīja Tiesībsarga biroja pārstāve Anete Ilves.
Liela daļa cilvēku ar invaliditāti var būt darbaspējīgi un grib strādāt. Viņus vieno citāda pieeja darbu veikšanā, taču sasniegtais rezultāts var būt līdzvērtīgs citu veikumam. Kā rāda Labklājības ministrijas (LM) dati, pirms 10 gadiem mūsu valsts darba tirgū bija ap 25 000 cilvēku ar invaliditāti, šobrīd šis skaitlis pieaudzis līdz 43 000, taču te aizvien redzams potenciāls, jo Latvijā strādā tikai viena ceturtā daļa no visiem darbaspējas vecuma cilvēkiem ar invaliditāti.
Taksometra vadītājs Ritvars Salms ar savu auto uz interviju atbrauc saposies uniformā ar baltu kreklu un kaklasaiti. Iekāpjot taksometrā un virspusēji paraugoties autovadītāja virzienā, var nepamanīt, ka Ritvars ir 1. grupas invalīds un viņa auto ir pielāgots cilvēkam ar īpašām vajadzībām. Klienti arī neuzzina, ka auto bagāžniekā atrodas šoferīša ratiņkrēsls. Grūti, tomēr vīrietis spēj līdz tiem aizkļūt, lai pārsēstos no autovadītāja krēsla uz ratiņiem. Šis ir ceturtais mēnesis Ritvara jaunajā darbā kopbraukšanas platformā Bolt, kas prasījis pārvarēt daudz šķēršļu, birokrātijas un "neiespējamu misiju" un sagaidīt darba devēja pretimnākšanu, lai cilvēks darbspējīgā vecumā, bet ar invaliditāti sāktu algota darbinieka gaitas.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Darba likumā, paredzot izslēgt normu, ka darbiniekus ar invaliditāti nevar atlaist. Proti, runa ir par 109. pantu, kas nosaka: "Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti." Par minētajiem grozījumiem vēl būs jābalso Saeimai.
Lai novērtētu valsts un pašvaldību institūciju ēku vides un informācijas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, Labklājības ministrija (LM) ir sākusi pieejamības pašnovērtējuma īstenošanu valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē septembra beigās bija reģistrēti 52 595 bezdarbnieki, no kuriem 7645 jeb 14,5% no bezdarbnieku bija cilvēki ar invaliditāti, liecina NVA publiskotie dati.
Darba tirgus gatavība cilvēkiem ar invaliditāti bieži vien atduras pret infrastruktūras jautājumu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.