Apmaksāta rezidentūra - vismaz trīs gadi valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē
Pēc rezidentūras beigšanas jaunajiem ārstiem trīs gadus būs jāstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē.
Jaunie ārsti
Ar skatu uz reģionu varēs dabūt priekšroku
Katru gadu vien 6-8% rezidentu izvēlas specializēties un strādāt ārpus galvaspilsētas. Rezultātā Rīgas reģionā strādā 71% Latvijas ārstu, tāpēc nav noslēpums, ka speciālistu trūkums laukos ir nopietna problēma jau daudzus gadus. Ja sākumā Veselības ministrija (VM) vēlējās to risināt savā ziņā piespiedu kārtā, jaunos ārstus sūtot uz reģioniem, tad tagad atrasta cita pieeja. Bet arī šoreiz studenti nav gatavi ministrijas noteikumus ievērot.
Jauno ārstu nosūtīšanu darbam reģionos atbalsta arī pašvaldības un slimnīcas
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija atbalsta Veselības ministrijas (VM) ieceri jaunos ārstus pēc valsts apmaksātas rezidentūras beigām nosūtīt strādāt ārstniecības iestādēm ārpus Rīgas.
Jaunie ārsti būtu gatavi doties uz ārzemēm, ja piespiedu kārtā būs jāstrādā reģionos
Puse jauno ārstu pēc pamatstudiju beigām ir gatava doties uz ārzemēm, ja viņiem piespiedu kārtā pēc valsts apmaksātās rezidentūras būs jāstrādā reģionālajās slimnīcās.
Ķirurgs: Vismaz puse rezidentūru pabeigušo uz reģioniem tā arī neaizbrauks
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons intervijā Rūtai Kesnerei.
Apinis: Valsts vēlas labus ārstus, turot tos pusbadā
Medicīnas studijas Latvijā šogad beidz 280 studentu, bet rezidentūras vietu ir tikai 180. Uz šīm rezidentūras vietām pretendē arī tie, kas rezidentūrā neiekļuva pērn un aizpērn, šo gadu vai divus čakli strādājuši uzņemšanas nodaļā vai neatliekamās palīdzības dienesta automašīnā, tagad alkst līdz ar rezidentūru iegūt sertifikātu un strādāt savā profesijā. Liela daļa aizbrauc tālāk mācīties un strādāt uz Rietumeiropu, Latvijai šie ārsti zaudēti uz mūžiem.