Viņš uzskata, ka saglabāt darba vietas ir daudz svarīgāk, nekā sabremzēt tirgu. Taču tas viss prasa komplicētu pieeju un stresa noturīgu, profesionālu vadītāju darbību.
"Mēs redzam, ka tādi Latvijā ir, bet viņi nav ar valdības mandātiem," piebilda Pīlēns.
Viņa ieskatā, divi gadi ir pietiekams laiks, lai valsti izvestu no krīzes. Tas esot klasisks krīzes vadības modelim nepieciešamais laiks, ko viņš pazīstot no uzņēmējdarbības un iepriekšējās pieredzes.
"Tas nozīmē, divos gados kritisko infrastruktūru pārtaisīt par tādu, ka mēs tiešām esam pēc iespējas mazāk atkarīgi no Krievijas gāzes, sabiedrības procesus var saregulēt pēc iespējas tā, lai mēs pielāgotos inflācijai, kas ir ārēja, un mēs nevaram to ietekmēt. Mēs divos gados varam piemēroties augošajai inflācijai," uzsvēra Pīlēns.
Tāpat šajā laikā varot sakārot efektīvāku valsts pārvaldes resursu pārdali par labu jaunām funkcijām, jo divos gados pilnīgi no jauna būs jāuzbūvē civilās aizsardzības sistēma, pilnīgi no jauna jāizbūvē sabiedrības iesaistes process potenciālā apdraudējuma gadījumā.
Šajā laikā būtiski esot jārekonstruē sociālās palīdzības mehānismi, kas nozīmējot jaunu sadarbības modeli starp pašvaldībām un valsti, kur ļoti liela daļa pilnvaru, resursu un pienākumu ir jānodod pašvaldībām, tiem, kas ir tuvāk kopienai.
Ja neiekļūsim vēl smagākās ģeopolitiskās batālijās, tad divi gadi viņa ieskatā esot pietiekami.
"Ja situācija kļūs vēl kritiskāka un konflikta situācija saasināsies, tad krīzes menedžmenta pieredze mums ļaus padarīt valsti daudz vairāk stresa noturīgu. Es negribu nevienu baidīt, bet uzņēmējdarbībā man vienmēr ir princips gatavoties sliktākajam scenārijam, jo labākais nokārtosies pats no sevis," piebilda politiķis.
Savukārt, runājot par augošo inflāciju, viņš norādīja, ka nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā, inflācijai tuvojoties nekontrolētam līmenim, valsts iedarbina instrumentus, gan nacionālās bankas, gan citus, ar mērķi nemazināt saimniecisko aktivitāti valstī, lai nodokļu apjoms un nodarbinātība vēl vairāk nepasliktina situāciju.
Tas esot nepieciešams visur. Indeksācijas jautājumi esot jārisina ne tikai pensijām, bet visam.
"Protams, tas ir milzīgs apjoms, bet to ir vērts darīt, lai pēc tam tas kļūtu par ilgtspējīgas politikas normu," skaidroja Pīlēns.
Viņš norādīja, ka šī krīze skar visus uzņēmumus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, visus. Taču šī "platā indeksācijas mehānisma" īslaicīga īstenošana būšot jāveic sarežģītos apstākļos, jo pandēmijas laikā aizņemšanās esot bijusi Eiropas čempionu cienīga.
Turklāt, viņa ieskatā, šajā sarežģītajā laikā esot jāuztur pašapziņas gars, kas ir, piemēram, izglītības un kultūras sfēra.
"Iespējams, mums ir jāatsakās no investīcijām, kuras var pagaidīt rītdienu un aizparītdienu. Ir jāizvērtē detalizēti visas aktivitātes un naudas tērēšanas lietas, jo mūsu ieņēmumu struktūra praktiski var palielināties tikai no papildu ārvalstu investīcijām. Tas nav viegls uzdevums, bet, paldies Dievam, labā ziņa, ka tās nav mūžīgas grūtības," norādīja Pīlēns.
Viņaprāt, šobrīd investīcijas būtu jāturpina
Piemēram, šobrīd prioritātei būtu jābūt uzņēmumu spējai aizņemties, lai nodrošinātos ar resursiem gaidāmajai apkures sezonai. Tai esot jābūt valsts prioritātei pilnībā sekot līdzi, lai tiktu iepirkta šķelda un citi nepieciešamie resursi.
Visur tiekot prasīta priekšapmaksa, bet tas iedragājot likviditāti un uzņēmuma funkcijas esot apdraudētas.
Ja siltumapgādes uzņēmums nav iepircis resursus, tad neesot nekādas garantijas, ka ziemā uzņēmumiem un iedzīvotājiem būs siltums. Ja naudu nav iespējams dabūt citur, tad valstij, tāpat kā uzņēmējdarbībā, esot jāatliek jauni investīciju projekti, kuri var pagaidīt rītdienu.
"Ir skrupulozi jāizvērtē tās investīcijas, kas tiešām šodien ir vajadzīgas. Manuprāt, investīcijām, kas pēc krīzes radīs papildu devumu ekonomikai vai stabilitāti sociālajai drošībai, nedrīkstētu novilkt bremzes. Tās investīcijas, kas rada papildu izdevumus un nerada acīmredzamu pievienoto vērtību, var pagaidīt," uzsvēra Pīlēns, piebilstot, ka, piemēram, Liepājas cietuma būvniecība varot pagaidīt.