Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 6. aprīlis
Filips, Vīlips, Zinta, Dzinta

Andis Sedlenieks

Svētais kiberterorists Asānžs

Londonas Augstās tiesas pieņemtais lēmums atļaut interneta vietnes WikiLeaks dibinātāja, šobrīd Lielbritānijā apcietinājumā esošā Džūljena Asānža, izdošanu ASV atkal licis uzvirmot kaislībām par to, kas tad īsti ir Asānžs – mūsdienu dons Kihots, kas iesaistījies cīņā ar ASV vējdzirnavām, vai politiski motivēts kibernoziedznieks, kurš jāsauc taisnās un bargās ASV tiesas priekšā?

Ķīna un Krievija turpina stratēģisku tuvināšanos

Nedēļas vidū ar Ķīnas un Krievijas līderu Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina sarunām savā ziņā noslēdzās vesels pasaules nozīmīgāko valstu vadītāju divpusējo tiešsaistes diskusiju cikls, kas, šķiet, drīz kļūs jau par ierastu starptautisko attiecību formātu pat visaugstākajā līmenī.

Lietuvai nepieciešams Eiropas atbalsts

Mūsu dienvidu kaimiņu lietuviešu centieni pārskatīt attiecības ar Āzijas lielvalsti Ķīnu ir izsaukuši, jāatzīst, pat negaidīti asu Pekinas pretreakciju.

Trešo valstu izvēle

Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušais virtuālais ASV prezidenta Džo Baidena organizētais samits par demokrātiju ir noslēdzies bez vērā ņemamiem panākumiem.

Wunderwuzzi noiet no skatuves

Nule par aiziešanu no politikas paziņojis viens no pēdējo gadu pašiem daudzsološākajiem jaunās paaudzes politiķiem Eiropā – Austrijas ekskanclers Sebastiāns Kurcs. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva vairāki savdabīgi skandāli, kuri pēdējos gados tricina Austrijas iekšpolitiku.

Lielvaru līderi apmainās ar redzējumiem

Nedēļas sākumā notikušās ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina sarunas kārtējo reizi vismaz uz brīdi ir mazinājušas spriedzi abu lielvaru attiecībās, tomēr arī tālāk par vienošanos turpināt vienoties Vašingtona un Maskava nav tikušas

Vācijas pretrunīgā jaunā koalīcija

Vācijas Bundestāgs šodien oficiāli ievēlēs sociāldemokrātu (SPD) līderi Olafu Šolcu par valsts nākamo kancleru, tāpat amata zvērestu nodos jaunās valdības ministri.

Jaunu stratēģiju gaidot

Nupat Rīgā aizvadītā NATO valstu ārlietu ministru sanāksme piesaistīja uzmanību aktuālo politisko notikumu (un politiķu reakcijas uz tiem) dēļ, liekot piemirst, ka galvenais tās mērķis bija virzīt uz priekšu NATO jaunās stratēģijas izstrādi, kuru plānots apstiprināt nākamgad gaidāmajā samitā Madridē.

Jauna aukstā kara aprises

Nesen kļuva oficiāli zināms to kopskaitā 110 valstu saraksts, kuras ir aicināties piedalīties ASV prezidenta Džo Baidena rīkotajā tiešsaistes samitā par demokrātiju, kas paredzēts 9. un 10. decembrī un kura mērķis formulēts kā demokrātiju nākotnes apspriešana.

Kremļa ēna pār Ukrainu

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja valsts bagātāko cilvēku, par oligarhu uzskatīto Rinatu Ahmetovu, iespējamā saistībā ar "Krievijas atbalstītu valsts apvērsumu", kas ieplānots šonedēļ.

Panākumu pamatā – līdzīgas stratēģijas

Vairākums pasaules valstu uzņem tempus ekonomikas atjaunošanā un lēnām atgriežas pie ierastā dzīves ritma, jo kopējais Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits noslīdējis līdz gada zemākajam līmenim, vēsta aģentūra Bloomberg jaunākajā ikmēneša Covid pretestības reitingā (Covid Resilience Ranking, CRR). Kā tas izdevies? Visas valstis, kas atrodas šī reitinga augšgalā, izrādās, izmanto līdzīgu stratēģiju.

Neveiksmīgais Gruzijas revolūcijas mēģinājums

Gruzijā turpinās konfrontācija starp pie varas esošo partiju Gruzijas sapnis un valsts eksprezidenta Mihaila Saakašvili atbalstītājiem, neļaujot valstī atjaunoties politiskajai stabilitātei. Opozicionāru motīvi tikmēr šķiet labākajā gadījumā diskutabli.

Imigrantu krīzes aspekti

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko noorganizētajai nelegālo imigrantu krīzei (neatkarīgi no tā, vai Baltkrievijas varas iestādes ir tieši iesaistītas imigrantu plūsmu organizēšanā vai arī tikai vienkārši neliek nekādus šķēršļus to ceļā) ir uzreiz vairāki aspekti.

Taivāna ģeopolitisko kaislību centrā

Novembra sākumā oficiālā vizītē Taivānā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā pirmoreiz ieradās Eiropas Parlamenta delegācija, savukārt šonedēļ Taivānu, tiesa gan – neskaidrā statusā, apmeklēja ASV kongresmeņu delegācija. Abas vizītes prognozējami izraisīja vētrainu komunistiskās Ķīnas diplomātisko reakciju, kura tās uzskata par "vienas Ķīnas" principa pārkāpšanu un atbalstu Taivānā pie varas esošajiem neatkarības pasludināšanas piekritējiem, kurus Pekina dēvē par separātistiem.

Ne tikai migrantu krīze

Nedēļas sākumā jaunā stadijā pārgāja migrantu krīze uz Baltkrievijas un Polijas (bet potenciāli arī uz Lietuvas un Latvijas) robežas. Baltkrievijas pusē tika iedarbināta nosacītā smagā artilērija – nokļūt Eiropas Savienībā (ES) tīkotāju masu gājiens uz kāroto robežu.

Francijas politikas melnais gulbis

Oktobra sākumā Francijā tika publiskoti sabiedriskās domas izpētes kompānijas Harris Interactive jaunākās aptaujas rezultāti, kas radīja bumbas sprādzienam līdzīgu efektu. Saskaņā ar tiem par otru populārāko politiķi – iespējamo Francijas prezidenta amata kandidātu 2022. gada aprīlī gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās – kļuvis 63 gadus vecais, par labējo radikāli uzskatītais televīzijas raidījumu vadītājs, publicists un rakstnieks Ēriks Zemūrs.

Klimata ģeopolitika

Skotijas lielākajā pilsētā Glāzgovā notiekošās ANO klimata konferences COP26 politiskā daļa uzskatāmi liecina – lai arī nepieciešamību aktīvi rīkoties, lai panāktu klimata neitralitāti, atzīst visas nozīmīgākās pasaules valstis, uzreiz vairāku iemeslu dēļ vienošanās par vienotiem standartiem un rīcību ir gandrīz neiespējama.

Veca dziesma jaunās skaņās

Ietekmīgajā izdevumā The Economist 23. oktobrī bija lasāms virsraksts Oktobra revolūcija, pie kam pēdējā tika vērtēta ļoti atzinīgi, paužot pārliecību par revolūcijas turpināšanos. Runa publikācijā gan nav par kādiem vēsturiskiem notikumiem, bet šā gada oktobrī Austrumeiropā piedzīvoto, kur "beidzot" ir sākusies pretošanās "sliktajai valdībai" ("At last, a backlash against bad government in Eastern Europe").

Ar pretenzijām uz atgriešanos

Lai arī pagājušajā gadsimtā piedzīvotie divi pasaules kari un citi satricinājumi noveda pie daudzu Eiropas monarhiju likvidēšanas, bijušo imperatoru un karaļu pēcteči turpina noteikt, kuram no viņiem pienākas troņa un titulu mantošanas tiesības, kā arī cerēt uz monarhiju atjaunošanu. Un vismaz dažos gadījumos tas, izrādās, nav nemaz tik bezcerīgi, kā varētu šķist pirmajā brīdī.

Nesatricināmais kurss

Nedēļas vidū bez rezultātiem noslēdzās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksme, kuras dalībnieki, līdzīgi kā pirms tam dalībvalstu premjerministri ES samitā, nespēja vienoties par ilgtermiņa pasākumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanai.

Erdogana teātris

Pēdējās dienās plašu uzmanību piesaistīja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana beigās tā arī neīstenotais lēmums pasludināt par personām non grata un attiecīgi izraidīt no valsts desmit Rietumvalstu, tostarp ASV, Vācijas un Francijas vēstniekus. Lai arī konkrētais konflikts noslēdzās ar abpusēji pieņemamu kompromisu, ir daudz iemeslu uzskatīt, ka iekšpolitiskās problēmas liks Turcijas prezidentam spert aizvien riskantākus soļus.

Eiropas enerģētiskās krustceles

Vismaz šo apkures sezonu, īpaši ja ziema būs auksta, Eiropa aizvadīs enerģētiskās krīzes un nepiedzīvoti augstu energoresursu cenu apstākļos. Tomēr pastāv radikāli atšķirīgas versijas gan par šīs krīzes cēloņiem, gan iespējamiem tās risinājumiem.

Pekina un Maskava kā vienots NATO pretinieks?

Nedēļas sākumā ietekmīgais britu laikraksts The Financial Times publiskoja plašu rakstu ar nosaukumu NATO paplašina fokusu, lai cīnītos pret uzlecošo Ķīnu (Nato to Expand Focus to Counter Rising China), balstītu uz Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga interviju izdevumam.

Konfrontācijas loģika

Aizvadītajās dienās de facto tika pārtrauktas Ziemeļatlantijas alianses (NATO) un Krievijas diplomātiskās attiecības, kuras kopš 2014. gada (notikumiem Ukrainā) jau tāpat pastāvēja tikai ļoti ierobežotos apmēros, un arī šie apmēri ik pa brīdim tika ierobežoti vēl vairāk. Rezultātā no 1. novembra vienīgā oficiāli joprojām pastāvošā diplomātiskā platforma paliks padome NATO – Krievija, kura gan tāpat pastāv vairs tikai uz papīra un nekāda reāla sadarbība nenotiek.

Cīņas paņēmieni un iespējas

Pasaules pieredze liecina: Latvijas valdības lēmums noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu Covid-19 uzliesmojumu un veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos, tostarp nosakot to par obligātu daudzu profesiju pārstāvjiem, visticamāk, ir efektīvākais no šobrīd pieejamajiem risinājumiem. To gan vēl nepieciešams arī konsekventi īstenot.