Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Andis Sedlenieks

Atgriežas Krievijas telpā

Centrālāzijas valsts Uzbekistāna pēc ilgām svārstībām de facto izšķīrusies par pievienošanos Krievijas vadītajiem postpadomju telpas integrācijas projektiem – atlicis vienīgi šo pievienošanos noformēt de iure. Šāda izvēle tiek pamatota gan ar valsts ģeopolitiskajām ambīcijām, gan ekonomiskajām un drošības interesēm.

Vietējās, bet valsts nozīmes

Nedēļas nogalē Ukrainā gaidāmās pašvaldību jeb teritoriālo kopienu, kā tās tiek dēvētas oficiāli, vēlēšanas var būtiski mainīt jau tāpat ne īpaši stabilo iekšpolitisko situāciju valstī.

Konteineru pārvadājumus pandēmija neaptur

Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, tām kompānijām, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumiem pa jūru, šogad tiek prognozēta kopējā peļņa 12–15 miljardu ASV dolāru apmērā (~10,2–12,7 miljardi eiro)

Krievijas un Eiropas pāršķirtā lappuse

Rezonansi ne vien Krievijā, bet arī aiz tās robežām izraisījusi Fjodora Lukjanova – viena no šīs valsts ietekmīgākajiem ģeopolitikas ekspertiem – publikācija Krievija un Eiropas Savienība (ES) aizvērušas lappusi attiecībās izdevumā Krievija globālajā politikā, kura galvenais redaktors ir Lukjanovs.

Konflikts gadsimta garumā

Septembra beigās armēņu apdzīvotajā, starptautiski neatzītajā Kalnu Karabahas Republikā Kaukāzā sākās plašs militārs konflikts starp armēņu spēkiem un Azerbaidžānu, kas joprojām turpinās. Kārtējais mēģinājums atrisināt vairāk nekā simt gadu senās pretrunas ar militāru spēku, visticamāk, netuvinās risinājumam, vienīgi novedīs pie jauniem postījumiem un nāves.

Pietiks ar nostājas nodemonstrēšanu?

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri šonedēļ vienojās par sankciju noteikšanu sešām Krievijas amatpersonām un vienam zinātniskās pētniecības institūtam par tā dēvēto Navaļnija lietu.

Var pilnībā aiziet no Baltijas valstu ostām

Pieņemot politisku lēmumu, Baltkrievijas eksporta pārorientēšana no Baltijas valstīm uz Krievijas Baltijas jūras baseina ostām ir iespējama triju četru gadu laikā.

Vienošanās tomēr būs?

Parādījušās cerības, ka Jaunais stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (New START) starp ASV un Krieviju tomēr tiks pagarināts, bet pēc tam tiks parakstīta jauna vienošanās.

Vraks, kas nedod miera

Šogad, pasažieru prāmja Estonia bojāejas 26. gadadienā, televīzijas kanāls Discovery sāka demonstrēt dokumentālo filmu Estonia – atradums, kas maina visu/Estonia: A Find That Changes Everything. Šī piecu sēriju filma var ja ne gluži "mainīt visu" viedokli par notikušo, tad vismaz likt radikāli pārskatīt oficiālo versiju par katastrofas cēloņiem.

Turcijas ģeopolitiskās ambīcijas

Turcijas aktīvā iesaistīšanās militārajā konfliktā Kalnu Karabahā jeb Arcahā Azerbaidžānas pusē uzskatāmi liecina par Ankaras gatavību izmantot jebkuru iespēju savas ģeopolitiskās ietekmes paplašināšanai.

Skrējiens pēc piektās pakāpes transportlīdzekļiem

Jau vairāk par desmitgadi regulāri pieminētie bezpilota automobiļi, kurus daudzi eksperti uzskata par tikpat nozīmīgām tehnoloģijām kā internets un skārienjutīgie viedtālruņi, vairākumā gadījumu gan nozīmē nevis jaunus transporta līdzekļus, bet jebkuru sērijveida mašīnu, kura tiek aprīkota ar bezpilota braukšanai nepieciešamo aprīkojumu.

Nebeidzams karuselis

Vidusāzijas valstī Kirgizstānā pēc svētdien notikušajām valsts parlamenta vēlēšanām prognozējami sākās nemieri, kuru dēļ Kirgizstānas Centrālā vēlēšanu komisija vakar paziņoja par vēlēšanu rezultātu anulēšanu.

Lielākais izaicinājums ES – demogrāfija

Ar Viskonsinas-Milvoki Universitātes asociēto profesoru, Stokholmas Ekonomikas skolas Rīgā vieslektoru Džefriju Sommersu sarunājas Andis Sedlenieks.

Bulgārijas protesti un Eiropas klusēšana

Kamēr pastiprināta uzmanība pievērsta situācijai Baltkrievijā, bez īpašas ievērības palicis fakts, ka jau gandrīz trīs mēnešus plaši protesti nerimstas arī Eiropas Savienības (ES) pašā nabadzīgākajā un korumpētākajā valstī Bulgārijā. Turklāt protestētāju noskaņojums tur kļūst aizvien antieiropeiskāks.

Bez atsaucības Baltijas valstīs

Francijas prezidents Emanuels Makrons nupat notikušās vizītes Baltijas valstīs (Latvijā un Lietuvā) izmantoja arī, lai vēlreiz atgādinātu par divām no savām ģeopolitiskajām idejām – par Eiropas neatkarīga militārā potenciāla palielināšanas un stratēģiskā dialoga starp Eiropu un Krieviju nepieciešamību.

Aviācija ar apgrieztiem spārniem

Līdz šā gada septembra vidum globālais aviopārvadājumu tirgus bija daļēji atjaunojies, sasniedzot 85% no gada sākuma apmēriem. Par to liecina lidojumu nozares servisa Flightradar24 apkopotie dati.

Neliels uzvarošs karš

Aizvadītās svētdienas rītā sākās plaša mēroga militāras sadursmes uz faktiskās robežas starp starptautiski neatzīto armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu jeb Arcahu un Azerbaidžānu.

Sankciju kaislības Apvienoto Nāciju līmenī

Pagājušās nedēļas nogalē ASV vienpusēji pasludināja, ka atkal stājušās spēkā visas iepriekš pārtrauktās ANO sankcijas pret Irānu, kā arī solīja aktīvi vērsties pret šo sankciju pārkāpējiem. Tajā pašā laikā Vašingtonu šajā ziņā neatbalsta pat vadošās Eiropas valstis (Francija, Vācija un Lielbritānija), nemaz nerunājot par Ķīnu un Krieviju.

Uzvaras noformēšana?

Pēc ASV Augstākās tiesas tiesneses Rūtas Beideres-Ginzbergas nāves ASV prezidentam Donaldam Trampam ir pavērusies iespēja nodrošināt savu uzvaru šā gada 3. novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, par kurām ir maz šaubu, ka tās būs vienas no pašām skandalozākajām ASV vēsturē.

Pazudušā Mišiko atgriešanās?

Par Mišiko dēvētais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili paziņojis par gatavību pēc drīzumā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām kļūt par Gruzijas premjerministru. Tiesa, Saakašvili cerības sasniegt šo mērķi ir niecīgas, tomēr starptautisku uzmanību ar to viņš sev jau ir piesaistījis.

Eksporta virziens kā ģeopolitisks indikators

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko un Krievijas amatpersonu skaļie paziņojumi par Baltkrievijas eksporta pārorientēšanu no Baltijas valstu ostām uz Krieviju vismaz īstermiņā ir grūti īstenojami ekonomisku apsvērumu dēļ.

5G risinājumu tirgū nerimst kaislības

Ķīnas informāciju tehnoloģiju kompānija Huawei nesen kļuva par pasaulē pirmo ražotāju, kura viss 5G bezvadu un galvenā tīkla aprīkojums, kopumā seši elementi (un tie ir 5G RAN gNodeB, 5G Core UDG, UDM, UNC, UPCF, kā arī LTE eNodeB), ir atzīts par atbilstīgu vienotā drošības standarta NESAS prasībām.

Sadarbības potenciāls ir neierobežots

Par Latvijas un Japānas divpusējo attiecību attīstību un potenciālu, ekonomiskās sadarbības iespējām un autentiskās tējas pieejamību Latvijā – ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jasuhiro Kavaguči sarunājas Andis Sedlenieks.

Neapmierināto akumulēšana

Krievijā iepriekšējās nedēļas nogalē notika tā dēvētā Vienotā balsošanas diena, kuras ietvaros ik gadu tiek apvienoti visu līmeņu balsojumi un referendumi. Šoreiz tika dalīti vairāk par 78 tūkstošiem deputātu mandātu, tajā skaitā 18 Krievijas reģionos notika tiešas gubernatoru vēlēšanas, 11 reģionos tika vēlēti reģionālie parlamenti, tāpat notika četru Krievijas Valsts domes deputātu vēlēšanas.

TikTok miljonu dejas

Tā vietā, lai kļūtu par pirmo Ķīnā izstrādāto sociālo interneta platformu, kas iekarojusi globālu atzinību, sociālais tīkls TikTok ir pasludināts par draudu ASV nacionālajai drošībai un acīmredzami būs spiests aiziet no Amerikas un vēl vairāku citu valstu tirgus.

Reģionālā pretķīnas alianse

Taivānas jeb tā dēvētās Salu Ķīnas prezidentes Cai Inveņas aicinājums Indijas un Klusā okeāna reģionā veidot demokrātisko valstu aliansi starptautiskās kārtības noteikumu uzturēšanai sola tālāku spriedzes pieaugumu šajā reģionā.

Neiepriecinoši scenāriji

Lai arī ASV prezidenta Donalda Trampa oponentiem demokrātiem pirms šā gada 3. novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām galvenokārt vajadzētu piedāvāt vēlētājiem savu nākotnes vīziju, tās vietā aizvien uzstājīgāk tiek virzīta reanimētā ideja par ārvalstu, galvenokārt Krievijas, gaidāmo iejaukšanos vēlēšanās, kā arī gaidāmo vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Gāzes atradnes un jūras robežas

Par atklātu domstarpību cēloni NATO valstu iekšienē ir kļuvušas senās divu alianses valstu – Turcijas un Grieķijas – savstarpējās pretenzijas par teritoriālo ūdeņu sadalījumu Egejas jūrā, kā arī domstarpības starp Turciju un Kipru par Vidusjūrā atklātu lielu gāzes atradņu sadalīšanu.