Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -9 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 10. janvāris
Tatjana, Dorisa

Andis Sedlenieks

Krievija gatavojas Donbasa inkorporācijai

Uzskatāmi ir sākusi mainīties situācija Ukrainas austrumos jeb Donbasā, kur kopš 2014. gada turpinās konflikts starp Ukrainu un Krievijas atbalstītajiem vietējiem separātistiem.

ANO ietekmes noriets

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 76. sesija, kas no 14. līdz 21. septembrim notika Ņujorkā, daudz vairāk līdzinājās nevis globāli nozīmīgas un lēmumus pieņemošas organizācijas dalībnieku sanāksmei, bet starptautiskai konferencei, kuras dalībnieki runā par galvenokārt sev aktuāliem jautājumiem, īpaši necenšoties ieklausīties citu pasākuma dalībnieku teiktajā.

Zemūdens un globālā Britānija

Jauna militārā bloka AUKUS izveide, kā arī zemūdeņu skandāla nosaukumu ieguvušie notikumi var novest nevis vienkārši pie nesaskaņām Ziemeļatlantijas alianses (NATO) nozīmīgāko valstu vidū, bet pat šīs organizācijas tālākas pastāvēšanas apdraudējuma. Tāpat notikušais liecina par Lielbritānijas vēlmi un centieniem atgriezties globālās ģeopolitikas augstākajā līgā, pievienojoties "lielajam trijniekam": ASV, Ķīnai un Krievijai.

Šanhajas sadarbības organizācija vēršas plašumā

Valdot kaislībām ap ASV, Lielbritānijas un Austrālijas jaunizveidoto militāri stratēģisko aliansi AUKUS, gandrīz bez ievērības tika atstāts tajā pašā laikā Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē notikušais Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO) samits, kura laikā tika dots starts Irānas pilntiesīgai dalībai šajā organizācijā.

Zemūdenes kā divu Rietumu simbols

Lielbritānijas, ASV un Austrālijas paziņojums par stratēģiskās savienības AUKUS izveidi, apvienots ar Austrālijas paziņojumu, ka tā atsakās no vienošanās ar Franciju par 12 konvencionālo zemūdeņu iegādi, tā vietā izvēloties būvēt astoņas kodolzemūdenes, izmantojot amerikāņu un britu tehnoloģijas, Francijā oficiāli (ārlietu ministra līmenī) ir nodēvēts par "naža dūrienu mugurā" un izraisījis valsts mēroga sašutuma vētru.

Laikmets pēc Angelas Merkeles

Vācijā 26. septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas, pēc kurām līdz ar jaunas valdības izveidi beigsies 16 gadu ilgais kancleres Angelas Merkeles varas periods. Galvenie ar šīm vēlēšanām saistītie jautājumi ir: kuras no partijām veidos nākamo valdošo koalīciju, un kāds liktenis gaida Merkeles atstāto politisko mantojumu?

Mazāk letāli, bet joprojām biedējoši

Visā pasaulē atkal palielinājusies saslimstība ar Covid-19, tostarp virknē Dienvidaustrumāzijas valstu inficēšanās tempi ir lielākie kopš pandēmijas sākuma, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Slimības uzliesmojumu piedzīvo pat Izraēla – valsts, kur vismaz vienu vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 90%, bet divas vakcīnas devas – vairāk par 80% valsts iedzīvotāju. Kādēļ tā, un vai cīņai pret pandēmiju ir saskatāmas arī beigas?

Eiropas enerģētikas ideālais bezvējš

Bezvējš Ziemeļjūrā, kas turpinās kopš šā gada sākuma, aukstā ziema un karstā vasara, gāzes deficīts Eiropas tirgū tā iemesla dēļ, ka savas gāzes Eiropā kļūst aizvien mazāk, bet visi brīvie resursi plūst uz Āzijas tirgu, kā arī politiskie lēmumi, kas neatbilst ļoti specifiskā enerģētikas tirgus realitātei, – šie un vēl citi apstākļi ir radījuši priekšnoteikumus ideālai vētrai vai, ja precīzāk, ideālam bezvējam Eiropas enerģētikā.

Putina piedāvājums, no kā grūti atteikties

Pagājušās nedēļas beigās ne tikai postpadomju telpā plašu rezonansi izraisīja Krievijas un Baltkrievijas prezidentu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko kopīgs paziņojums, ka ir saskaņotas kopumā 28 abu valstu ekonomiskās integrācijas programmas tā saucamās Savienotās valsts ietvaros. Oficiāla vienošanos apstiprināšana savukārt tiek solīta šā gada 4. novembrī.

Diagnoze Padomju Savienībai izrādījās pareiza

Bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons (82) par Latvijas neatkarības atzīšanas aizkulisēm, tā laika emocijām un to, kā tikt galā ar šā brīža daudzajām krīzēm.

Bez jūtamām pārmaiņām

Krievijā 17.–19. septembrī ir gaidāmas valsts parlamenta apakšpalātas – Valsts domes – vēlēšanas, kuru galvenā intriga ir, vai varas partija Vienotā Krievija spēs saglabāt konstitucionālo vairākumu. Vēl tās būs pirmās parlamenta vēlēšanas, kas notiks pēc pērn apstiprinātajiem grozījumiem valsts konstitūcijā, kā arī pēdējās nozīmīgās pirms 2024. gadā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.

11. septembris un kara pret terorismu tālejošās sekas

Jau rīt ASV pieminēs 2001. gada 11. septembra teroraktu 20. gadskārtu. Tieši šie terorakti, kuros, jāatgādina, gāja bojā 2977 cilvēki, bet vēl 24 joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts, aizsāka virkni ģeopolitisku notikumu, kuru sekas ir izrādījušās ne tuvu tādas, kādas tika gaidītas.

Ēnas pār Merkeles mantojumu

Pirms pāris mēnešiem vēl valdīja vispārēja pārliecība, ka 26. septembrī gaidāmo Vācijas parlamenta apakšpalātas (Bundestāga) vēlēšanu rezultāts ir būtībā izlemts un ka par to uzvarētāju kļūs Kristīgo demokrātu savienības un Bavārijas Kristīgo sociālistu apvienība (KDS/KSS). Šobrīd situācija ir mainījusies, un par priekšvēlēšanu cīņas favorītiem, galvenokārt pateicoties kanclera amata kandidāta Olafa Šolca personiskajai popularitātei, ir kļuvuši sociāldemokrāti (SDP).

Zinātnieks un pragmatisks patriots

Pirms pieciem gadiem Igaunija savu pašreizējo prezidenti Kersti Kaljulaidu spēja ievēlēt tikai ar sesto mēģinājumu, toties šoreiz nākamā prezidenta Alara Karisa ievēlēšanai pietika ar divām dienām un diviem balsojumiem. Kamdēļ tā, un vai jauns prezidents sola mūsu ziemeļu kaimiņiem arī jaunas vēsmas?

Afganistānas neveiksme liek ASV mainīt taktiku

ASV prezidents Džo Baidens, kurš 1. septembrī teica plašu uzrunu, rezumējot un kārtējo reizi cenšoties attaisnot ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas, nāca klajā arī ar ļoti svarīgu paziņojumu par, kā to nodēvēja virkne plašsaziņas līdzekļu, Amerikas lielo karu laikmeta beigām.

Eiropas risks pazaudēt austrumu daļu

Augusta vidū vienā no Ungārijas ietekmīgākajiem, premjerministra Viktora Orbāna politiku atbalstošajā laikrakstā Magyar Nemzet tika publicēts plašs viedokļraksts, kura pamatdoma bija – ilgāka atrašanās Eiropas Savienības (ES) sastāvā apdraudēs Ungārijas kā valsts un ungāru nācijas pastāvēšanu ilgtermiņā.

Sarkanās impērijas mantinieces

Pēc PSRS sabrukuma aizvadītajos trijos gadu desmitos vairākas tās bijušajā teritorijā esošās valstis ir pārdzīvojušas pilsoņu karus, revolūcijas un valsts apvērsumus, kā arī aizgājušas pa stipri dažādiem neatkarības ceļiem. Kāda ir situācija postpadomju telpā, un kādas ir postpadomju valstu turpmākās nākotnes perspektīvas?

Baidena izgāšanās šķeļ NATO sabiedrotos

Nepārdomātā un ar sabiedrotajiem slikti saskaņotā vai daudzos gadījumos pat vispār nesaskaņotā ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas ir izraisījusi plašu rezonansi arī Eiropas valstīs, kuru varas iestādēm šis solis rada ne mazākas, bet varbūt pat lielākas problēmas nekā pašām ASV.

Solidaritātes paušana

Vienlaikus ar Ukrainas 30. gadadienas svinībām Kijevā tika aizvadīts starptautisks forums Krimas platforma, kurā piedalījās vairāk par 40 valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, foruma noslēgumā pieņemot deklarāciju par atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un apliecinot apņemšanos turpināt spiedienu pret Krieviju, lai izbeigtu Krimas okupāciju.

Talibu triumfālā atgriešanās

ASV armijas spēku izvešana no Afganistānas, kas vēl pat nav pilnībā noslēgusies, jau novedusi pie šīs valsts līdzšinējās valdības krišanas un gandrīz visas faktiskās varas pāriešanas islāmistu kustības Taliban rokās. Kā kļuva iespējams, ka Afganistānas proamerikāniskais režīms dažās nedēļās sabruka kā kāršu namiņš, pat necenšoties izrādīt kaujiniekiem vērā ņemamu pretestību?

Bēgļu krīzes rēgs pie Eiropas durvīm

Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku izvešana no Afganistānas un varas šajā valstī faktiskā nonākšana islāmistu kustības Taliban rokās var novest pie jaunas bēgļu krīzes apvienotajā Eiropā. Šīs krīzes mērogi savukārt var izrādīties līdzvērtīgi 2015. gadā piedzīvotās krīzes mērogiem

Afganistānas katastrofai būs domino efekts

Traģiskā un paniskā ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas, kā arī daudziem negaidīti straujā varas nonākšana islāmistu kustības Taliban rokās var izraisīt pat rietumiem katastrofālu domino efektu visas pasaules mērogā, it īpaši, ja tiks uzskatīts, ka nekas pārmēru traģisks nav noticis.

Vai vajadzīgs olimpiskais restarts?

Lai arī ikvienam sportistam un kuplam skaitam līdzjutēju olimpiskās spēles ir un paliek četrgades galvenais notikums, arvien vairāk ekspertu pauž bažas par olimpiāžu nākotni. Gadu no gada iet mazumā gan vēlme rīkot šos pasākumus, gan skatītāju interese, un īpaši tas vērojams Rietumvalstīs.

Austrumeiropa, kas nesaprot savas laimes?

Viens no ASV zināmākajiem reālpolitikas izdevumiem The National Interest nupat publicējis rakstu ar nosaukumu Austrumeiropai nāksies mācīties, kā sadzīvot ar Ziemeļu straumi 2 (Eastern Europe Will Have to Learn to Live with Nord Stream 2), kura ietvaros, raugoties pēc būtības, ir mēģināts pamatot izmaiņas ASV ģeopolitiskajā kursā.

Moldova Eiropas virzienā pagriezīsies nesteidzīgi?

Lai arī Moldova šobrīd atrodas šai postpadomju valstij sen nepiedzīvotā situācijā – kad prezidenta postenis un parlamentārais vairākums atrodas vienas, prorietumnieciskas ievirzes politisko spēku rokās, jūtama Moldovas politiskā kursa maiņa, visticamāk, nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ.