Kā liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstākā komisāra Bēgļu lietu pārvaldes (Office of the United Nations High Commissioner for Refugees, UNHCR) pēdējie dati, kas vēsta par situāciju 30. augustā un tika publiskoti septembra sākumā, kopš šā gada 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, bēgļu gaitās no šīs valsts devušies nedaudz vairāk par septiņiem miljoniem cilvēku, bet vēl gandrīz septiņi miljoni ir kļuvuši par iekšzemes bēgļiem. Saskaņā ar šiem datiem, kuru pamatā ir uzņemošo valstu valdību sniegtā informācija, minētajā laika posmā no Ukrainas uz ārvalstīm devušies kopumā 11,9 miljoni, bet Ukrainā atgriezušies 5,3 miljoni Ukrainas pilsoņu. Vēl ap 400 tūkstošiem ukraiņu vai nu izbraukuši no Krievijas bruņoto spēku ieņemtās Ukrainas daļas uz Krievijas teritoriju (vairumā gadījumu), vai arī nelegāli šķērsojuši Ukrainas un kādas kaimiņvalsts robežu.
UNHCR jaunākajā pārskatā arī norādīts, ka pagaidu aizsardzībai UNHCR vai Eiropas valstu nacionālajās programmās reģistrējušies gandrīz četri miljoni bēgļu no Ukrainas. Krievija un Baltkrievija šajās programmās, protams, nepiedalās, un Krievijas varasiestādes arī runā par lielāku Ukrainas bēgļu skaitu, nekā min UNHCR, pie bēgļiem pieskaitot arī tos nedaudz vairāk par 700 tūkstošiem cilvēku, kas kopš februāra paši izbraukuši vai evakuēti (kā uzskata Ukrainas varasiestādes – daļā gadījumu deportēti) no abu Ukrainas prokrievisko pašpasludināto republiku teritorijām. Līdz ar to, kamēr UNHCR uzskata, ka no Ukrainas uz Krieviju bēgļu gaitās devušies 2,4 miljoni cilvēku, Krievijas statistikā bēgļu skaits pārsniedz 3,1 miljonu cilvēku.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!