OPEC+ ietilpst 23 valstis – naftas eksportētājas ar Krieviju un Saūda Arābiju priekšgalā, un tikšanās mērķis bija atjaunot naftas cenu kāpumu tirgos. Ģeopolitiskus motīvus tikšanās dalībnieki noliedza, apgalvojot, ka OPEC+ lēmuma pamatā ir tikai vēlme nodrošināt, lai naftas cenas atgrieztos eksportētājiem vēlamajā līmenī. Tāpat tika uzsvērts, ka vispirms OPEC, bet pēc tam OPEC+ līdzīgi ir rīkojušās visā apvienību pastāvēšanas laikā.
Ciktāl runa ir par ekonomiku, tad OPEC+ valstu pārstāvji, protams, saka taisnību, neslēpjot, ka viņiem izdevīgāk ir eksportēt mazāk, taču par augstāku cenu, kura, pēc daudzu ekspertu domām, jau drīzā nākotnē var pieaugt līdz trīsciparu skaitlim. Savukārt, kas attiecas uz saistības ar ģeopolitiku noliegšanu, tā ir liekulība, jo lēmums ir uzskatāma demonstrācija, kurā nometnē globālā ģeopolitiskā konflikta laikā atrodas apvienība, kā arī atteikums ņemt vērā ASV prezidenta Džo Baidena vēlmes, turklāt ASV starpvēlēšanu priekšvakarā.
Viens no iemesliem, kamdēļ Baidena pārstāvētajiem demokrātiem draud sakāve starpvēlēšanās, ir augstās degvielas cenas ASV, kuras prezidenta administrācija cenšas samazināt, izmantojot visas pieejamās iespējas. Tostarp šā gada jūlijā Baidens ieradās vizītē Saūda Arābijā, kuras laikā lūdza šo valsti palielināt naftas ieguvi, tomēr lūgums tika ignorēts. Savukārt pirms OPEC+ sanāksmes ASV diplomāti īstenoja milzīgu spiedienu it īpaši uz Persijas līča valstīm, prasot tām atteikties no ieguves apjomu samazināšanas plāniem vai vismaz apstiprināt samazinājumu – ne lielāku par miljonu barelu dienā. Arī šie centieni tika ignorēti, degvielas cenas ASV atkal ir sākušas kāpt, bet tā ir ūdens liešana uz eksprezidenta Donalda Trampa atbalstītāju dzirnavām.
Vēl svarīgāk, ka šāds OPEC+ lēmums padara mazvērtīgus apvienotās Eiropas centienus samazināt energoresursu cenas, nosakot naftas cenu griestus eksportam no Krievijas. Pat ja cenu griesti arī ietekmēs Krieviju, tas nepalīdzēs eiropiešiem, kurus OPEC+ lēmuma dēļ, visticamāk, gaida vēl lielāks naftas un degvielas cenu kāpums. Un tie ir tikai galvenie iemesli, kuru dēļ paliek maz šaubu, ka minētais lēmums ir vairāk ģeopolitisks, nevis ekonomisks.