Bedru remonts – īslaicīgas neērtības drošības vārdā
Rūpējoties par citu satiksmes dalībnieku drošību, autoceļu uzturētāji ikdienā strādā paaugstināta riska apstākļos.
Guntars Gūte
ECB sēde Rīgā bez Rimšēviča(15)
Ja pašreizējā situācija saglabāsies un Eiropas Savienības (ES) Tiesa nepārskatīs kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pašlaik piemēroto drošības līdzekli, līdzīgi kā pēdējās Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēdēs, arī tās izbraukuma sēdē 13. un 14. jūnijā Rīgā Latviju pārstāvēs LB prezidenta vietniece, prezidenta pienākumu izpildītāja Zoja Razmusa. To Dienai pauda LB preses sekretārs Jānis Silakalns. ECB padomes sēdē Rīgā plānots apspriest eirozonas monetāro politiku.
Ko varam atļauties izlemt paši?(26)
Drošības aspekts un ģeopolitiskās konstrukcijas ir kas fundamentāls. Taču tiešus jautājumus raisošs un konkrētas atbildes paģērošs.
Kruīzkuģa kapteinis slavē Rīgas ostas darbu
Rīgu savos ceļojuma maršrutos iekļauj aizvien vairāk kruīza kuģu kompāniju, apliecinot Rīgas ostas darba augsto kvalitāti.
ABLV banka - pašlikvidācijai gatavi(6)
ABLV banka marta vidū Finanšu kapitāla un tirgus komisijā iesniedza dokumentus, kas bija nepieciešami pašlikvidācijas plāna izvērtēšanai. Lēmums par pašlikvidāciju vēl nav pieņemts, taču diskusijas par banku un tās pašlikvidāciju bijušas ļoti spraigas un plašas. Lai saprastu vairāk, kā plānota pašlikvidācija, aicinājām uz sarunu divus no četriem ABLV bankas akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem likvidatoriem - zvērinātu advokātu Elviju Vēberu un nekustamā īpašuma un finanšu ekspertu Andri Kovaļčuku.
Atkal jau tuvojas politisko gājputnu laiks(6)
Vērojot Latvijas politisko vidi uz rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu fona, rodas nepārprotams secinājums, ka daļa tā saucamo politiķu joprojām nav spējuši pat paši sev definēt ne tikai ilgtermiņa, bet pat īstermiņa mērķus – ko vēlas sasniegt, kādus darbus plāno paveikt savā vēlētajā amatā noteiktajā pilnvaru termiņā. Ar to domāju virkni politiķu, kuri vēl salīdzinoši nesen – pirms gada – saņēma vēlētāju atbalstu, lai ieņemtu pašvaldību deputātu krēslus, bet šobrīd jau aktīvi izziņo savas cerības tapt ievēlētiem Saeimā. Starp citu – tieši tas pats attiecas uz «kustību» pretējā virzienā – Saeimas deputātam pēkšņi nolemjot kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Plāno piesaistīt Āzijas kravas(1)
Va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) nākamajos desmit gados pastiprināti pievērsīsies loģistikas un tehnoloģisko risinājumu attīstībai, tajā skaitā viedo tehnoloģiju ieviešanai ikdienas darbā.
Latvijai ir svarīgi saglabāt savas enerģijas ražošanas jaudas(17)
Par energodrošību un Latvijas izaicinājumiem Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektoru Kārli Briņķi, VAS Latvenergo ražošanas direktoru Māri Kuņicki un Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietnieku Gunāru Valdmani.
Likumus pielāgos jaunai privatizācijai(2)
Bažas par patiesajiem valdības rosinātās daļējas valsts uzņēmumu privatizācijas plāna mērķiem sarunā ar Guntaru Gūti cenšas kliedēt Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.
Augulis: Latvijā nav nevajadzīgu autoceļu(8)
Nav tāda autoceļa Latvijā, kurš vispār nebūtu vajadzīgs. Tādēļ visiem kopā jāatrod pareizais to uzturēšanas mehānisms, intervijā Guntaram Gūtem norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Bedru masveida remonts – autovadītāju drošībai(2)
Ikgadējais bedru remonts uz autoceļiem – viens no satiksmes drošībai būtiskākajiem un pamanāmākajiem VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs darbiem.
Pētījums: Sabiedrību satrauc ABLV likvidācijas sekas(29)
Pretēji politiķu paustajam, ka ABLV bankai bijusi samērā neliela nozīme Latvijas tautsaimniecībā un banku sektorā un ka tās likvidācija neradīs būtiskas sekas, sabiedrība bankas likvidāciju un no tās izrietošās, kā arī vēl sagaidāmās sekas vērtē pārliecinoši negatīvi. Par to liecina valdības vajadzībām pasūtītas socioloģiskas aptaujas dati, kas nonākuši Dienas rīcībā.
Valsts valodas riņķadancis(7)
Savā ziņā neatzīstot Valsts valodas centra (VVC) atzinumu par neatbilstošajām valodas zināšanām, Daugavpils mērs Rihards Eigims ir noskaņots turpināt pildīt pilsētas mēra pienākumus, turklāt aģentūrai LETA viņš atzinis, ka ir gatavs cīnīties par savu taisnību arī tiesā. Eigims uzskata, ka viņa valsts valodas zināšanas ir pietiekamas, lai viņš varētu pildīt amata pienākumus, komunicējot ar iedzīvotājiem un amatpersonām un aizstāvot pilsētas intereses dažādās struktūrās.
Sveicam personu X jubilejā!(14)
Nesen vienā no sociālajiem tīkliem pamanīju bildi, kurā redzams kādā reģionālajā laikrakstā publicēts apsveikums jubilejā konkrētā pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem. Viss skaisti līdz brīdim, kad nonāc līdz šai rindkopai: "Sirsnīgi sveicam visus aprīlī dzimušos un īpaši: 80 gados – vienu personu, 85 gados – vienu personu..."
Vajag saturu, ne brīvdienu(1)
Vakar likumdevējs spēra soli tuvāk tam, lai Latvijā kļūtu par vienu svētku dienu vairāk, proti, ar 71 Saeimas deputāta balsi "par" Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz noteikt 11. novembri jeb Lāčplēša dienu par oficiālu svētku dienu. Patlaban šī ir noteikta kā oficiāla atceres diena, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, kuri 1919. gada 11. novembrī guva uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb Bermonta karaspēku.
Būtisks izaicinājums – finansējums ceļiem pēc 2020. gada
2018. gadā grants ceļu remontiem plānots novirzīt vēsturiski lielākās investīcijas – 35 miljonus eiro –, kas tādējādi ļaus sakārtot vietējās nozīmes autoceļus 400 kilometru kopgarumā. "Šis gads būs rekordists finansējuma grants autoceļiem ziņā – ir paredzētas vēsturiski vislielākās investīcijas vietējos autoceļos, kas līdz šim ir bijuši pabērna lomā," ikgadējā ceļinieku konferencē Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Vēsturiski tapušais autoceļu tīkls mūsdienām neatbilst(62)
Labas autoceļu kvalitātes nodrošināšanu traucē neadekvāti lielais autoceļu tīkls attiecībā pret iedzīvotāju skaitu un līdz ar to nepietiekamais finansējums.
Uzsver zinātnes lomu attīstībā(2)
Satiksmes un sakaru nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts jomām, kas rada ap 10% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, taču vienlaikus tai ir nepieciešamība pastāvīgi attīstīties un pilnveidoties, lai saglabātu savu konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos.
Kurš atbildēs: Izmantot iespējas, nevis palaist vējā(16)
Augsta līmeņa starptautiskas vizītes dod iespēju pateikt pasaulei, ko domājam, kas mums ir svarīgi, runāt par savām interesēm, saņemt un nodot nepastarpinātus signālus.
Skaļi lozungi OIK slogu sirmmāmiņai nemazinās(6)
Kopš gada sākuma dzirdēti un lasīti daudzi bēdu stāsti par pēkšņi daudzkārt pieaugušajiem elektrības rēķiniem mājsaimniecībām, uzņēmumiem, arī lauksaimniekiem, kam, protams, galvenais iemesls ir nu jau teju par lamuvārdu kļuvušais faktiski nodoklis – elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jeb daudzu nīstā trīs burtu kombinācija – OIK.
Tehnoloģijas maina arī tabakas industriju
Kopš 2008. gada starptautiskā tabakas kompānija Philip Morris International (PMI), kas nodarbojas ar cigarešu un citu nikotīnu saturošu produktu ražošanu un tirdzniecību ārpus ASV esošos tirgos, ir investējusi vairāk nekā 4,5 miljardus ASV dolāru ( ap 3,68 miljardi eiro) zinātniskajos pētījumos, produktu un komerciālajā attīstībā, kā arī IQOS un citu bezdūmu produktu ražošanā ar mērķi radīt nākotni, kas būtu brīva no tabakas dūmiem.
Kreditēšanai vajag naudu, tās var nebūt(6)
Straujie un neprognozējamie notikumi finanšu sektorā liek domāt, ka Latvijā, iespējams, izmēģina jaunu sankciju mehānismu pret Krieviju, sarunā ar Guntaru Gūti pauž ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.
Uzsver Latvijas lomu tranzītā
Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību mainās pasaules ekonomikas tendences. Aizvien lielāku lomu preču apritē ieņem e-komercija, kas būtiski palielina tranzīta un loģistikas un to drošības nozīmi šajos globālajos procesos.
Kā intereses pārstāv banku asociācija?(3)
Latvijas bankām nāksies būtiski pārskatīt un mazināt klientu portfeļus, atsakoties no šaubīgiem klientiem – Guntaram Gūtem pauž Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA ) vadītāja Sanda Liepiņa.
Nenosist "dižbodē" laiku un cilvēciskās vērtības(48)
Nekādu Ameriku neatklāšu, nedaudz "pamoralizējot" par lielas daļas mūsu sabiedrības apziņā iesēdušos patēriņa kultūras domāšanu, aizvien mazāk laika pavadot ar saviem tuviniekiem, bet tā vietā ļaujoties "milzveikalu" vilinājumam ieslīgt bezgalīgā laika un naudas "dedzināšanas" kampaņā, kurā ar katru gadu iesaistās aizvien vairāk cilvēku.
Noteiksim, ka zāle būs zaļāka un debesis zilākas?(13)
Brīdī, kad kārtējo reizi kādam ienāk prātā ķerties pie mūsu valsts pamatlikuma, proti, Satversmes, nevilšus jau automātiski pārņem nepatika un neizpratne, ka atkal un atkal ar nosacītu regularitāti uzrodas cilvēki, pār kuriem, manuprāt, valda nepārvarama vēlme "atstāt savas pēdas vēsturē", savā izpratnē noderīgi "palabojot" konstitūciju. Varbūt arī skarbi tas izklausās, tomēr nekā citādi nespēju definēt kārtējo rosinājumu izdarīt grozījumus Satversmē, cerot, ka tagad zāle atkal būs zaļāka.
OIK afēras cena – vairāki miljardi eiro(35)
Tā vietā, lai reāli novērstu elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) slogu, Ekonomikas ministrija rada "dūmu aizsegu" OIK afēras piesegšanai, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).
Kravu tranzīts piedzīvo transformācijas(3)
Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP) šobrīd izstrādā jaunu ostas attīstības programmu laika periodam no 2019. līdz 2028. gadam, līdz ar to ir būtiski analizēt paveikto iepriekšējās attīstības programmas ietvaros un ilgtermiņā sasniegtos rezultātus, akcentē Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, norādot, ka pēdējie desmit gadi jūras kravu pārvadājumos Baltijas jūras austrumu krastā raksturojami ar aizvien pieaugošu konkurenci starp reģiona ostām.
Stabilitāte dzelzceļa lietotājiem(4)
Šodien, 19. martā Satiksmes ministrija (SM) valdībā plāno iesniegt saskaņā ar Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam izstrādāto daudzgadu sadarbības līguma projektu starp valsti un va/s Latvijas dzelzceļš (LDz).
Skubināšana jau robežojas ar spiedienu ratificēt(22)
Satversmes pirmie divi panti nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" un "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Protams, tas visiem ir zināms. Vismaz tiem, kuri kaut reizi dzīvē kaut vai cilvēciskas intereses pēc lasījuši Satversmi. Taču šoreiz Satversmi atvēru cita iemesla dēļ – skatoties procesus ap bēdīgi slaveno Stambulas konvenciju, kas Latvijas sabiedrību sašķēlusi divās pretējās nometnēs. Pirmajos, kuri konvenciju atbalsta un rosina Saeimu ātrāk to ratificēt, un otrajos, kuri konvencijā saskata dažādus zemtekstus, slēptas sazvērestības un riskus Latvijas sabiedrībai.