Tā kā šis pamatā ir vides projekts, loģiski, ka iedzīvotāji gaidīja, ka jaunajā terminālī vairs nepiedzīvosim putēšanu ogļu pārkraušanas laikā. Iedzīvotāji sociālajās vietnēs ir dalījušies ar attēliem, kuros it kā redzama ogļu putēšana Krievu salas terminālī. Vai esat par to informēts?
Pirmais, ko noteikti vajadzētu šajā gadījumā darīt, – nodalīt galošas no mušām. Skaidrs, ka būtībā jebkurš industriāls objekts – vai tā būtu ražotne vai ostā strādājošs uzņēmums – vietā, kur tas tiek izveidots un darbojas un kur kaimiņos dzīvo cilvēki, tādu megaoptimismu cilvēkiem nerada, un tas ir cilvēciski saprotams. Taču attiecībā uz ostu – būsim objektīvi – osta savas aktīvās darbības pakāpeniski virza prom no biezi apdzīvotām pilsētas apkaimēm. Šāda tendence ir gan Rīgā, gan arī daudzās citās Eiropas ostās kopumā. Tam ir gan praktiski, tostarp ērtākas loģistikas, iemesli, gan arī vides aspekti – industriālie objekti virzās attālāk no apdzīvotajām vietām. Taču mūsu gadījumā esam ierobežoti iespējās, kur varam aizvirzīties tālāk no pilsētas. Tomēr, ja salīdzinām Andrejostu un Eksportostu ar Krievu salu, šī teritorija Rīgas ostas kontekstā ir tālākā vieta, kur mēs ogļu pārkraušanas operācijas varējām izvietot. Līdz ar to, manuprāt, šajā kontekstā viss ir loģiski.
Bet iedzīvotāju norādītā ogļu putēšana Krievu salā?
Tas, kas tika izdarīts, – tika uzbūvēts pilnīgi jauns terminālis ar jaunu infrastruktūru, arī speciāls putekļus aizturošs žogs, ogļu laistīšanas, kanalizācijas un attīrīšanas sistēmas, rēķinoties, ka šeit pārkraus tieši ogles, un tas ir labi. Ar to gribu uzsvērt, ka no infrastruktūras viedokļa nedrīkstētu būt ne dažādu beramkravu pārkraušanas rezultātā radušos putekļu, ne arī jebkāda veida piesārņojuma ūdenī. Taču situācijās, kad kāds operators pilnībā neievēro kraušanas tehnoloģiskos procesus, izbūvētā infrastruktūra šīs nianses novērst nevar. Vairumā gadījumu šādas situācijas rodas, veicot darbības, kuru tehnoloģiskajos procesos tiek apzināti vai neapzināti pieļautas atkāpes no normas.
Te jāpiebilst – pilsēta var izbūvēt jaunu ielu krustojumu, uzstādīt luksoforus, taču diemžēl ir autovadītāji, kas mēdz šķērsot krustojumu pie sarkanās gaismas. Skaidrs, ka pilsēta nevar šādus gadījumus novērst, tāpēc ir satiksmes noteikumi, kuru ievērošana tiek kontrolēta, bet autovadītājam par šādu pārkāpumu piemēro sodu.
Šajā ziņā osta tiešām saka paldies gan ostai pieguļošo apkaimju, gan citiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri arī paši pastiprināti pievērš uzmanību šādām situācijām un, izmantojot attīstītos sociālos tīklus, operatīvi dalās ar saviem novērojumiem, jo tas viennozīmīgi arī mums palīdz daudz efektīvāk kontrolēt ostā notiekošos procesus. Šos signālus mēs nekad neatstājam bez ievērības. Uz vides prasību ievērošanu raugāmies ļoti nopietni. Šīs atsevišķās situācijas ar ogļu putēšanu esmu personīgi pārrunājis ar stividoriem, tiek informēts arī Valsts vides dienests, kura kompetencē ir izvērtēt situāciju un lemt par sodu, ja prasības tiek pārkāptas. Ja jebkurš no ostā strādājošajiem stividoriem savā darbībā pieļauj pārkāpumus, loģiski, tam jārēķinās ar attiecīgām sankcijām. Tāpēc arī pašu stividoru interesēs ir pilnībā strikti ievērot kraušanas tehnoloģisko procesu nosacījumus neatkarīgi no tā, vai tās ir ogles vai jebkura cita krava.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 27. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!