Pirmās vēnu saslimšanas pazīmes un slēptās varikozes formas pamanīt nevar. Veselības centra 4 Baltijas Vēnu klīnikas ķirurgs, flebologs Pēteris Gerke iesaka izmeklēšanas zelta standartu, lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi
Visas aviokompānijas jebkurus bērnu ratiņus piedāvā nodot reģistrētajā bagāža bez maksas. To var izdarīt gan pie lidojuma reģistrācijas galda, gan pie izlidošanas sektora. Pasažierim gan jārēķinās, ka galamērķī tiks izvērtēts, vai ratiņus izsniegt turpat pie gaisa kuģa trapa, vai uz bagāžas lentes ielidošanas zālē.
"Cilvēkiem novēlu darīt vairāk laba citiem, bet senioru vecumā uz pasauli raudzīties labsirdīgākām acīm. Saprast, ka tas ir normāli, ja cilvēki ir ļoti dažādi. Nesen izlasīju domu, ka cilvēks ir smadzenes. Kāpēc vecumā cilvēkam mainās raksturs, parādās dažādas īpatnības? Tie ir objektīvi procesi, bet – jo vecāki paliekam un jo tuvāk esam finanišam, jo labestīgākiem jākļūst. Ir vērts filosofiskāk uztvert procesus apkārt," uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Sporta katedras docents, svarcelšanas treneris Alberts Bagojans. Viņš savos 74 gados joprojām trenē jauniešus un spēj šarmēt ar autoritāti un pasaules redzējumu.
Uz Bari Itālijas dienvidrietumos jeb uz tā dēvēto Itālijas papēdi ir vērts doties citviet Eiropā tik reti sastopamo balto pludmaļu dēļ. Arī tad, ja kārojas vēlreiz vai pirmoreiz izgaršot tradicionālajos tūrisma maršrutos velti piemirstajam Apūlijas reģionam raksturīgās jūras veltes. Bet tiem, kas nealkst pēc Itālijas metropolei Romai raksturīgās kņadas, – lai klusi pieskartos Itālijas baroka pērlei un rozā marmora galvaspilsētai Lečei. Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) izpilddirektore, tulkotāja un rakstniece Inese Paklone uz ostas pilsētu Bari ceļoja šogad Lieldienās.
"Lai iepazītu sevi, mums jāzina, kur dzīvojam un kas ir mūsu kaimiņi. Daba ir mūsu dzīves stūrakmens, tā ir mūsu pašu un Latvijas lielākā bagātība," savu uzskatu, Ķemeru Nacionālajā parkā atklājot projektu Dabas skaitīšana, pauda Latvijas Universitātes rektors, šī projekta patrons Indriķis Muižnieks.
Par ceļojuma iznākumu vienmēr ir atbildīgs pasažieris – ja viņš tam nav pienācīgi sagatavojies, pastāv iespēja sabojāt noskaņojumu. Vai arī – ļaunākajā gadījumā lidojumu atcelt. Tāpēc lidostas darbinieki aicina īpašu vērību veltīt nepieciešamo ceļošanas dokumentu sagatavošanai.
Pērkot aviobiļeti, pasažieriem, kas ir vienas ģimenes locekļi vai kāds no vecākiem ar bērnu (kā arī bērnu pavadošā persona), ieteicams uzreiz pārliecināties, vai lidmašīnā vietas ir rezervētas blakus. Pērkot vairākas biļetes dažādās dienās, vai arī izmantojot lētākus aviopārvadātājus, mēdz gadīties situācijas, ka lidojuma laikā salonā nākas sēdēt atsevišķi.
2015. gadā pašvaldība uzsāka sadarbību ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), izstrādājot dabas aizsardzības (DA) plānu Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidum. Tas apliecina šīs 20 892 hektāru plašās teritorijas unikālās un daudzveidīgās dabas, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, ietverot arī tūrisma attīstības potenciālu.
Karaliskā pilsēta Madride. Pārsteidzoši skaisti cilvēki – slaidi, ar stāju. Eleganti ģērbti. Sievietēm košs meikaps. Modes tendences ievēro visi un visos vecumos. Šo pilsētu raksturo cilvēki, radot īpašo atmosfēru, māksla un pilsētas arhitektūra. Tā Spānijas galvaspilsētu ar savām maņām tver māksliniece Helēna Heinrihsone.
"Zemniekam, saimniekojot savā laukā, jābūt saprātīgai sadarbībai ar dabu, nevis tās vadībai. Tā tikai šķiet, ka biosaimniecībā nedara neko īpašu, tomēr zemniekam jāvēro zīmes dabā un jāmācās," atzīst individuālā ģimenes uzņēmuma (IU) Liepas saimniece Līvija Paparinska Tukuma novada Tumes pagastā.
"Ja Latvijā netiks veicināta ekoloģiska pieeja saimniekošanai laukos, biškopjiem klāsies ļoti grūti. Ķīnā ir provinces, kur algo strādniekus, lai apputeksnētu augus, bumbieres, plūmes. Es negribētu tādā valstī dzīvot. Gribu dzīvot zaļā valstī. Vienmēr esmu iestājies par bioloģisko lauksaimniecību, strādājis šajā nozarē un vēlos ražot pēc iespējas labāku produktu. Jo veselāka būs mūsu sabiedrība, jo labāk mums visiem klāsies. Taču bez ekoloģiski tīras, sakoptas vides nebūs nekā," uzskata Vitālijs Sprūga, kurš saimnieko zemnieku saimniecībā Lapegles Lendžu pagastā Rēzeknes novadā.
"Mežsaimniecībā lielākais izaicinājums ir savienot mūsdienīgas saimniekošanas metodes ar dabas aizsardzību, tomēr saimniekot mežā kļūst vieglāk, ņemot vērā zināšanu līmeni, un te jāpiemin gan zinātne, gan izglītība. Izpratne par meža ekosistēmu, par tiem faktoriem, kas mežu attīsta un padara dabiskiem procesiem pietuvinātāku, pēdējā laikā kļuvusi daudz lielāka," saka Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums.
"Mūsu izaicinājums ir pierādīt, ka arī vietējie degvielas mazumtirgotāji spēj konkurēt ar starptautiskajiem degvielas tirgotājiem. Kļūstam līdzīgi pirmajam trijniekam gan servisa, gan kvalitātes ziņā. Tautai jānotic, ka arī vietējie var! Bet, lai atbilstu mūsdienu prasībām degvielas uzpildes staciju nozarē, jāiegulda resursi gan esošā tīkla modernizācijā, gan tā paplašināšanā," atzīst lielākā pašmāju degvielas tirgotāja a/s Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.
"Mūsdienās vecāki bieži vien ir nevērīgi pret bērniem, labāk iedod atvasēm viedtālruni nekā aizved dabā. Taču, kad skolēni pabijuši pie mums – iepazinuši meža apsaimniekošanas pamatus, uzzinājuši, ka koksne tiek izmantota pat aspirīnā, iemācījušies atšķirt priedi no egles –, viņi pēc tam savus vecākus atved dabā," novērojis a/s Latvijas valsts meži (LVM) Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš.
"Ar stipri nolietotām ražošanas iekārtām uzņēmums nevar attaisnot investīcijas un līdz ar to nevar pastāvēt. Tāpēc jāriskē un jāinvestē. Tiesa, visgrūtāk ir saprast precīzi, tieši ko vajag, un uzminēt, kādās tehnoloģijās investēt, jo tās mainās strauji. Tāpat svarīgi zināt, kam produkts tiks tirgots. Mums paveicies, bet varēja būt arī citādi. Veiksmes formulas nav," uzskata Kuldīgas uzņēmuma SIA Stiga RM vadītājs Andris Ramoliņš.
"Vecumdienas kā jēdziens ir "jānošauj"! Kur jūs esat redzējuši, ka dabā vilkam, zaķim vai alnim pienāktu "pelnītās" vecumdienas?! Tāpēc gribu šo zīmogu nomazgāt," tēlaini runājot par formāliem tīkliem domāšanā, kas saistās ar stereotipiem par pensionēšanos, norāda ārsts psihiatrs Andris Saulītis.
Eiropā daudzi laivu ražotāji, it sevišķi mazo laivu sektorā, ir bankrotējuši, jo pieprasījums krities par 75%. Latvijas laivu ražotāji konkurē ar kvalitāti
"Mazajiem uzņēmumiem izaicinājumu pieņemšana ir pastāvīgs stāvoklis. Savukārt no valsts institūcijām gribētos sagaidīt prognozējamību likumdošanas jomā," atzīst SIA Zaļās pēdas valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemītis.
Ierāmēšanas darbnīcu skaitam pieaugot, noteikti jāpiedāvā jauni, oriģināli ierāmēšanas risinājumi, kas pārspēj masveida produkciju. "Latvijā vēl ir daudz neizmantotu iespēju uzņēmējdarbībā. Ja cilvēks grib strādāt, savu jomu var atrast," uzskata Vīgantes ierāmēšanas darbnīcas ražošanas vadītājs Raivis Grīvītis.
"Veco ļaužu aprūpes namos svarīga ir ģimenes sajūtas radīšana. Ir būtiski klientiem iedot daudz vairāk iespēju nekā tikai vientuļa gulta," uzskata biedrības Rūjienas senioru māja valdes priekšsēdētāja Sandra Roze. Pirms septiņiem gadiem izveidotajā sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā Rūjienā pašlaik mīt 109 aprūpējamie vecumā no 30 līdz 103 gadiem. Lielākā daļa no viņiem ir seniori. Lai rastu iespējas socializēties, šeit izveidots arī dienas centrs.
"Te ir mājas," saka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Diakonijas centra daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu dienas centra Mēs dalībnieces – seniores, kuras dzīvo Rīgā, sociālajās dzīvojamajās mājās Imantas 8. līnijā. Dzīvokļus te piešķir maznodrošinātajiem, denacionalizēto namu iemītniekiem un vientuļiem pensionāriem. Dienas centra mērķis ir sociāli psiholoģiskā atbalsta, kā arī sociālo un fiziskās veselības pakalpojumu sniegšana pilngadīgām personām bez vecuma ierobežojuma. Brīvprātīgo darbu šeit veic arī seniori – viņus satiekot, var tikai priecāties, ka vecumdienas šiem cilvēkiem ir piepildītas.
Lai gan krākšanu speciālisti vērtē vairāk kā sociālu problēmu, ar to var būt saistīta nopietna saslimšana – elpošanas apstāšanās miegā, kam iemesls ir augšējo elpceļu sašaurināšanās. "Medicīnā to sauc par obstruktīvo miega apnoju (OMA), no kuras Eiropā cieš vidēji 4% vīriešu un 2% sieviešu. Visbiežākais apnojas iemesls ir liekais svars," norāda Miega slimību centra otolaringoloģe Marika Daudze.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nepietiekamu laiku velta miegam, secināts Benu aptiekas veiktajā aptaujā. Izrādās, gandrīz katrs trešais (30%) naktī guļ 5–7 stundas, bet aptuveni katrs piektais (22%) miegā pavada tikai līdz piecām stundām. Veselīgu miegu 7–9 stundu garumā Latvijā izbauda tikai 32% sieviešu un 38% vīriešu.
"Mūsu uzņēmumu veidoja vide Siguldā," apliecina rotkalis Vitauts Straupe. "Arī ģeogrāfija – ja atrastos citā vietā, mēs nevarētu darīt to, ko darām. Varbūt būtu aizvirzījušies citā jomā," atzīst viņa dzīvesbiedre rotu māksliniece Inita Straupe.
Kad pirmoreiz piezvanu Dzintrai Pētersonei, lai norunātu intervijas laiku, viņa ir nevaļīga – autoostā gaidot draudzeni Elzu no Liepājas puses, lai dotos uz Tallinu. Nē, ne ekskursijā. Sapirkt izejmateriālus – galvenokārt Baltkrievijā ražoto linu, dziju, bambusa adāmadatas. Kad kundzes atgriezīšoties, viņa vēl nezina – ja aizkavēsies, nakšņos Tallinā.
