Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Trešdiena, 8. maijs
Staņislava, Staņislavs, Stefānija

Ieva Štāle

Kad visu mūžu "var nestrādāt". Dzintrai Pētersonei mazi sapnīši ir vienmēr

Kad pirmoreiz piezvanu Dzintrai Pētersonei, lai norunātu intervijas laiku, viņa ir nevaļīga – autoostā gaidot draudzeni Elzu no Liepājas puses, lai dotos uz Tallinu. Nē, ne ekskursijā. Sapirkt izejmateriālus – galvenokārt Baltkrievijā ražoto linu, dziju, bambusa adāmadatas. Kad kundzes atgriezīšoties, viņa vēl nezina – ja aizkavēsies, nakšņos Tallinā.

Prāmis – vietējās ekonomikas balsts

"Nākotnei esam labi sagatavojušies," tā, prezentējot jauno LNG jeb sašķidrinātās dabasgāzes ātrgaitas prāmi Megastar, kas šī gada janvārī tika nodots ekspluatācijā jūras līnijā Tallina–Helsinki, norāda a/s Tallink Grupp (Tallink) vadība.

Strādāju kartupeļu laukā un iemīlējos Latvijā! Silvija Edvardsa vecumdienas nolēmusi pavadīt Jūrmalā(3)

Silvijas Edvardsas mājās – dzīvoklī Jūrmalā, Kauguros, – klusi skan klasiskā mūzika. Lielajā istabā goda vietā ir klavieres, un, kamēr pošamies fotografēšanai, Silvija pastāsta, ka viņa klavieres spēlē katru dienu. Mūzika arvien bijusi kā mierinājuma instruments grūtākos dzīves brīžos. "Es gribu palīdzēt līdzcilvēkiem un mācīt bērniem spēlēt klavieres," optimisma pilna ir Silvijas kundze. Kopš pagājušā gada jūnija viņa no Anglijas ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, cerot šeit sagaidīt laimīgas vecumdienas un atrast vēl citus jaunus draugus un hobijus.

Eksportējot 16 valstīm, attīstības griestus jau sasnieguši(5)

Pirms septiņiem gadiem dundadznieks Dins Derkevics, kurš tobrīd ar ģimeni dzīvoja un strādāja Rīgā, nonāca izvēles priekšā, ko darīt ar tēvam piederējušo Pāces Vilnas fabriku Dundagas novadā. Šogad uzņēmums atzīmēs 125 gadu jubileju. Vecākie dati, ko par vilnas ražotnes vēsturisko darbību izdevies iegūt tās tagadējam saimniekam, saistās ar 1896. gadu, kad Pāces dzirnavās saimniekojis Arnolds Priedītis.

Sabadīta ar vīnu kopš bērnības

Ieva Dūmiņa sārtiem vaigiem mūs ar fotogrāfu sagaida mājas pagalmā, ar lielo sniega lāpstu tīrot biezo sniega segu no ceļa. Pīrāgus tāpēc viņa nav sacepusi, bet, kad būsim apsveicinājušies ar diviem labi apmācītiem labradoriem Anabellu un Duglasu, galdā viņas vīna pagrabiņā tiks celtas lielas krūzes ar smaržīgu kafiju. Pirms tam tikai jāsapoš mazmeitiņa Lizete un māsas mazmeita Rasma, kuras skolēnu brīvlaikā ciemojas pie Ievas Jauncodē Bauskas pusē.

Mežā saimniekot vajadzēs intensīvāk un mērķtiecīgāk(8)

"Ja arī nākotnē gribēsim izmantot mežus, saimniekošanu tajos vajadzēs intensificēt. Mežs no Latvijas nepazudīs, klimats meža pazušanu neizraisīs. Jautājums tikai, cik daudz mēs kā sabiedrība spēsim šo pārmaiņu rezultātā iegūt vērtīgu resursu. Saimniekot nāksies daudz mērķtiecīgāk," uzskata Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons.

Klimata perspektīvas: Kļūs siltāks un mitrāks(4)

"Klimata pārmaiņas mēs nevaram apturēt, jo skaidrs, ka tās notiek un notiks arī nākotnē. Ilgtermiņā tās varam mazināt, dzīvojot videi draudzīgāk, sagatavojot likumprojektus, kas nosaka atbalsta mehānismus videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, bet tas viss jādara kompleksi un vispirms katram jāsāk pašam ar sevi," norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Veidos jaunu hidrobūvi Lielupes krastā(2)

"Globālo klimata pārmaiņu procesu ietekme kūrortpilsētai un tās ilgtspējīgai attīstībai nav labvēlīga. Bez bargajām ziemām mēs zaudējam būtisku Jūrmalas kā kūrortpilsētas resursu – pludmali," norāda Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs. Taču jūra nav vienīgā ūdenstilpe, kas noskalo sauszemi, jo no otras puses to grauž arī Lielupe. Nupat jūrmalnieki sākuši izstrādāt jaunu projektu, kas paredz Lielupes kreisā krasta nostiprināšanu Majoros un Dzintaros, un turpina darbus pie esošā krasta stiprinājuma Dubultos.

Dzīve sākas tikai pēc 60(1)

Dzīves degustatore Maija Spunde aktīvi ceļo un krāj pildspalvas, cep pankūkas un visbiežāk smaida.

Skolēns, kurš izglāba ledū ielūzušo(5)

"Ja es būtu viņa vietā, no šoka un bailēm laikam nespētu izdarīt itin neko, bet Herberts man parādīja, ka tikai ar vēsu prātu iespējams ko paveikt," tā par Ādažu vidusskolas nu jau 10. klases skolnieku Herbertu Zeibotu pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam 2016 raksta viņa kādreizējā klasesbiedrene Alise Dzirkale.

Baltijas jūras resursi nav pilnībā izmantoti(2)

Valstij vajadzētu vairāk atbalstīt inovatīvos veidus un risinājumus, kā izmantot jūras resursus, jo šie resursi nav tikai zivis cilvēku vai dzīvnieku uzturā, uzskata Dr. biol., Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore un vadošā pētniece Anda Ikauniece.

Mūsdienu latviešu strēlnieki(10)

"Tauta pastāv tik ilgi, kamēr zina savu vēsturi," uzskata Lauris Kalējs, kurš 2010. gadā izveidojis biedrību Meklēšanas vienība Zvaigzne, lai meklētu XX gadsimta karos bezvēsts pazudušos un viņu mirstīgās atliekas nonāktu dzimtajā zemē, dzimtas kapos, kur tuviniekiem uzkavēties, nolikt svecīti un atgūt sirdsmieru.

80% gadījumu insultu var novērst

Latvijā ik gadu gandrīz 10 tūkstošus cilvēku piemeklē insults, katru dienu mirst vidēji septiņi cilvēki. Tāpēc oktobra nogalē Latvijas speciālisti – pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Insulta biedrību, aicināja pievērst īpašu vērību šīs saslimšanas riskiem.

Kā palīdzēt tuviniekam ar sirds mazspēju?(3)

Sirds mazspēja ir nopietna slimība, taču mūsdienās, pateicoties pētījumiem un medicīnas tehnoloģiju attīstībai, ir pieejama plaša informācija gan par sirds mazspējas attīstību, gan tās ārstēšanas iespējām. Ir pieejami vairāki efektīvi medikamenti, kā arī speciālas implantējamas ierīces. Tāpat nozīmīga loma ārstēšanas procesā ir tuviniekiem un draugiem, kas ar savu atbalstu var būtiski uzlabot pacienta pašsajūtu, veicināt vispārējā stāvokļa uzlabošanos.

Skaņākalna dabas krāšņums ap igauņu iecienīto upi(1)

"Ne vienmēr nepieciešami lieli, gigantisku projektu līdzekļi, lai uzlabotu infrastruktūru. Arī ar mazākiem ieguldījumiem var daudz paveikt, ja vēlas," uzskata Mazsalacas novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Valdis Kampuss. Viņš īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parka Salacas ieleja – teritorijā jau vairāk nekā 15 gadu rūpējas par Mazsalacas pusē tūristu kājāmgājēju iecienītāko maršrutu – Skaņākalna parku.

Palīdz slimajiem cilvēkiem attīstīt zīmēšanas prasmes(1)

Skolotājs ar lielo burtu. Skolotājs, kurš savus audzēkņus nekad neredzēs iestājamies labās augstskolās, kļūstam bagātus un veiksmīgus. Apbrīnojami pacietīgs, dziļš un mierīgs. Tāds, kurš ilgus gadus dara savu darbu klusumā, pretī negaidot neko. Tā talsnieku gleznotāju Andri Biezbārdi pieteikumā Latvijas lepnumam 2016 raksturo Ina Strazdiņa, kura pati nāk no Kurzemes.

Riskanti uzvedas internetā

Vecāks un prātīgāks? Tomēr, kā liecina Kaspersky Lab un B2B International jaunākais pētījums, uz drošības aspektiem, datorā lietojot internetu, šis pieņēmums neattiecas. Kaspersky Lab ir starptautisks kiberdrošības uzņēmums, kas dibināts 1997. gadā. Uzņēmuma jaunākais pētījums Vecāki un prātīgāki? Skats uz apdraudējumiem, ar ko tiešsaistē saskaras tie, kam pāri 55 liecina, ka šīs vecuma grupas pārstāvji var riskanti uzvesties internetā un bieži kļūst par krāpšanas upuriem.

Pasteidzies apskatīt, bet apskatot - nesteidzies(3)

"Baltā kāpa Saulkrastu pašvaldībai ir liels izaicinājums. No savas puses pašvaldība vēlētos atsevišķos posmos mazliet ierobežot tempus, kādos tā brūk, taču tie ir dabas procesi, kuros brutāli iejaukties nevajag. Kā atzinuši dabas speciālisti - Baltās kāpas skaistums ir tieši tās mainīgumā. Te Inčupe, jūra un vējš dara savu. Savukārt labiekārtojot teritoriju ap Balto kāpu, esam novērojuši, ka pamazām mainās arī cilvēku attieksme. Jo sakārtotāka ir vide, jo saudzīgāk pret to izturas," uzskata Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.

Pasteidzies apskatīt, bet apskatot - nesteidzies

«Baltā kāpa Saulkrastu pašvaldībai ir liels izaicinājums. No savas puses pašvaldība vēlētos atsevišķos posmos mazliet ierobežot tempus, kādos tā brūk, taču tie ir dabas procesi, kuros brutāli iejaukties nevajag. Kā atzinuši dabas speciālisti - Baltās kāpas skaistums ir tieši tās mainīgumā. Te Inčupe, jūra un vējš dara savu. Savukārt labiekārtojot teritoriju ap Balto kāpu, esam novērojuši, ka pamazām mainās arī cilvēku attieksme. Jo sakārtotāka ir vide, jo saudzīgāk pret to izturas,» uzskata Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.

Veido Latvijā lielāko musturdeķi

Ieaust, ieadīt, ietamborēt - košas pļavu puķes, Daugavas loku gleznaino skaistumu, mīlestību pret savu zemi, pret Likteņupi Daugavu. Uz to arī seniorus aicina Naujenes Novadpētniecības muzejs, kurš 2011. gadā Starptautiskās akcijas Muzeju nakts laikā uzsāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu. Šīs idejas autore ir Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Evita Kusiņa-Koļesņika, bet musturdeķa veidošanas mērķis ir vairāku gadu garumā izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram vietā, ko Latvijā pazīst kā vienu no desmit zaļajām pērlēm - Daugavas vārtos pie Slutišķiem.

FOTO: Dabas liegums ap Čertoku, Cirīša ezeru un Upursalu(3)

"Mūsu valstī dabai atstāti tikai 14 procentu, un liela daļa no šīm teritorijām ir nepieejami purvi. Patiesībā teritoriju ar ierobežojumiem nav daudz," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Kopā ar viņu dodamies uz Aglonas pusi apskatīt dabas parku Cirīša ezers, ar laivu aizirties uz leģendām apvīto Upursalu un ielūkoties dabas lieguma Čertoka ezers jeb Velnezers jutīgajā teritorijā.Neparedzamais līmenis

Zemes īpašnieku interesēs ir zināt vairāk par vidi

«Mūsu valstī dabai atstāti tikai 14 procentu, un liela daļa no šīm teritorijām ir nepieejami purvi. Patiesībā teritoriju ar ierobežojumiem nav daudz,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Kopā ar viņu dodamies uz Aglonas pusi apskatīt dabas parku Cirīša ezers, ar laivu aizirties uz leģendām apvīto Upursalu un ielūkoties dabas lieguma Čertoka ezers jeb Velnezers jutīgajā teritorijā.

Jāiemācās dzīvot ar to, kas tev ir(11)

"Nestrīdieties, nemēģiniet kādam kaut ko pierādīt. Ir jāiemācās ieklausīties sevī un visu uztvert mierīgi," saka Vija Tīruma, izcilās Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces līdzgaitniece. Ilgus gadus plecu pie pleca strādājot kopā ar Rigvir pretvēža zāļu izgudrotāju Mucenieci un ārstējot tūkstošiem onkoloģisko pacientu, nu jau pensionētā medmāsa Vija Tīruma ar lielu sirds siltumu atceras kopā ar profesori pavadīto laiku.

Senioriem ir potenciāls uzņēmējdarbībā

Starp visām Baltijas valstīm Latvijas senioriem ir lielākais uzņēmējdarbības potenciāls - teju katrs ceturtais varētu uzsākt biznesu, norāda Amway jaunākais globālais uzņēmējdarbības pētījums AGER.

Jāiemācās dzīvot ar to, kas tev ir

«Nestrīdieties, nemēģiniet kādam kaut ko pierādīt. Ir jāiemācās ieklausīties sevī un visu uztvert mierīgi,» saka Vija Tīruma, izcilās Latvijas zinātnieces Ainas Mucenieces līdzgaitniece. Ilgus gadus plecu pie pleca strādājot kopā ar Rigvir pretvēža zāļu izgudrotāju A. Mucenieci un ārstējot tūkstošiem onkoloģisko pacientu, nu jau pensionētā medmāsa Vija Tīruma ar lielu sirds siltumu atceras kopā ar profesori pavadīto laiku.

Ar Daugavas loku glābšanu reiz sākās atmodas laiks(11)

Mūsu likteņupe Daugava izsenis bijusi tirdzniecības ceļš. Tās krastos tika veidotas dažāda rakstura apdzīvotās vietas, Daugavas ainavās vērojama dabas vērtību un cilvēka darbības rezultātu simbioze. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava - izveidota, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē, piemēram, Adamovas krauju, Daugavas vārtus ar Slutišķu un Ververu krauju, Mālkalnes un Viļušu avotu, Sandarišķu karengravas, Sproģu gravas.